Saudzīgs un mūsdienīgs risinājums delikātai problēmai

To kā noris taisno zarnu izmeklēšana un ārstēšana jautājāmVC4 Proktoloģijas dienesta ārstu komandai.

Pēteris Gerke, ķirurgs ar specializāciju proktoloģijā:

Vizītes laikā nevienam nekas sāpīgs netiek darīts. Vispirms ar pacientu notiek saruna – ārsts ievāc anamnēzi, un tikai pēc tam speciālā norobežotā telpā veic apskati. Tā tiek iedalīta divās daļās. Vispirms ir vizuālā diagnostika, kuras laikā dakteris novērtē anālo zonu: vai nav kādi izspīlēti veidojumi, čūlas, asiņošana. Ja viss ir kārtībā, pacientam guļot uz sāniem, ārsts ar pirkstu pataustīs anālo kanālu un taisnās zarnas izejas daļu. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka iekšpusē nav kādu šķēršļu, kas varētu traucēt veikt izmeklējumu ar instrumentiem. Tad seko otrais posms – taisnajā zarnā ievada neliela pirksta resnuma caurulīti. Šis instruments pirms tam tiek apstrādāts ar speciālu lubrikantu, kurš satur ne tikai slīdošo sastāvdaļu, bet arī nelielu anestezējošu vielu, lai izmeklējums būtu nesāpīgs. Ja cilvēkam šajā zonā ir, piemēram, anālā kanāla plaisa vai brūce, kas stipri sāp, ārsts papildus ievadīs speciālu gelu, kas pilnībā anestezēs apskates virsmu, un cilvēks neko nejutīs. Tāpēc vēlreiz uzsveru – par izmeklēšanu nav jāsatraucas.

Primārās diagnostikas metodes ir anoskopija un rektoromanoskopija. Ar anoskopa palīdzību tiek apskatīti 10 cm no anālā kanāla un taisnās zarnas sākuma daļas. Tiek iegūta informācija par palielinātu hemoroidālo mezglu esamību, gļotādas veidojumiem – polipiem, kas var dot asiņošanu, anālā kanāla plaisas utt.. Ja ar anoskopiju patoloģiju neatklāj, tad tiek pielietota rektoromanoskopija. Rektoromanosks ļauj apskatīt līdz 30 cm bīstamo onkoloģisko zonu, kas sākas pēc taisnās zarnas – S veida zarnu, kurā bieži lokalizējas audzēji. Ja arī šī metode patoloģiju neatklāj, tad vajadzīgi papildizmeklējumi, piemēram, fibrokolonoskopija- resnās zarnas apskate no iekšpuses līdz pat aklajai zarnai. Šis izmeklējums VC4 tiek veikts vispārējā anestēzija, līdz ar to pacientam nesagādā diskomfortu. Pirms kolonoskopijas nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās, par ko izstāsta ārstējošais ārsts. Divas stundas pirms citiem izmeklējumiem vēlams veikt klizmu, izmantojot aptiekās pieejamo vienreizējo klizmu Microlax. Vizītes dienas rītā vajadzētu atturēties no ēšanas un dzert tikai šķidrumu.

Dr. med.prof. Andris Gardovskis

Andris Gardovskis, ķirurgs, proktologs:

Apmēram vienai trešdaļai pacientu, kuri atnāk pie proktologa, tiek diagnosticēta hemoroidāla slimība. Taču pasaulē nav atrastas ideālās hemoroidālās slimības ārstēšanas metodes. Gandrīz katru gadu rodas kāda jauna pieeja, taču pēc pāris gadiem lielākā daļa no tām zūd no proktologu ikdienas prakses. Pasaulē zināmas vairāk nekā 50 dažādas hemoroidālās slimības ārstēšanas metodes, un katrs ārsts izvēlēsies pacientam visatbilstošāko gan atkarībā no slimības stadijas, gan pacienta vecuma, gan citām individuālām īpatnībām. Pirmo un otro stadiju cenšas ārstēt konservatīvi, bet, sākot no trešās stadijas, būtu jālieto ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Konservatīvā terapija nozīmē: lietot pietiekamu daudzumu šķidruma ikdienā (pieaugušam 35 ml uz kilogramu ķermeņa masas diennaktī), uzturā palielināt šķiedrvielu daudzumu (ēst daudz dārzeņus un rupja maluma graudu izstrādājumus, klijas u. c.), pietiekama fiziskā aktivitāte, lietot venotropos perorālos medikamentus, kā arī dažādus lokāli lietojamus preparātus svecīšu un ziežu formā, kas mazina sāpes, pietūkumu un diskomfortu. Klasiskā operācija ir pēdējais solis hemoroīdu ārstēšanā!

Kā pirmo ārstēšanas metodi ārsts rekomendēs dažādas citas mazinvazīvas ķirurģiskas metodes. Piemēram, putu skleroterapiju, kad palielinātajos hemoroidālajos mezglos tiek veiktas injekcijas ar speciālu medikamentu putu veidā, kas aizpilda venozo pinumu un šajā pinumā veidojas saistaudi, kas to aizaudzē un likvidē. Ar speciāla aparāta palīdzību uz hemoroidālo mezglu pamatnes var uzlikt gumijas gredzenu, kas nospiež asins cirkulāciju un mezgls tiek likvidēts. Procedūru veic bez anestēzijas, jo zonā, kur tiek likti gredzeni, nav sāpju receptoru un pēc procedūras cilvēks var doties mājās. Ir arī variants, kad asinsvadus, kas dzen cauri asinis hemoroīdiem, var apstrādāt ar lāzeru. Ar speciālas iekārtas palīdzību tiek atrasti asinsvadi, kas palielinātiem hemoroidālajiem mezgliem dzen cauri asinis un ar lāzera staru "aizmetina" tos ciet, pārtraucot lieko asins plūsmu. Hemoroidālie mezgli kļūst mazi un vairs netraucē. Pašlaik vispopulārākā mazinvazīvā metode pasaulē ir THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija. Ar doplera zondes palīdzību uzgalī precīzi, līdz milimetra desmitdaļai var atrast visus asinsvadus, kas dzen asinis cauri hemoroidālajiem mezgliem. Ar šo pašu iekārtu, tajā ieliekot adatu ar šuvēju, uz asinsvadiem tiek uzliktas šuves, lai pilnībā pārtrauktu asins piekļuvi hemoroidālajiem mezgliem. Trešajā un ceturtajā stadijā, kad hemoroidālie mezgli krīt ārā, ar šo aparātu speciālā veidā tos var ievietot atpakaļ zarnā un fiksēt pie tās sienas – vietā, kur tiem pēc dabas būtu jābūt. Ir vēl nopietnāka ķirurģija – tā sauktā mehāniskā šuvēja izmantošana jeb longo metode. Speciālā veidā, iefiksējot aparātu taisnajā zarnā hemoroidiālajā zonā, tiek ievilkti visi palielinātie hemoroidālie mezgli kopā ar lieko gļotādu, kas ir izveidojusies virs šiem mezgliem, un veicot savilkšanu, visa zona tiek cirkulāri nogriezta, kā arī automātiski uz brūces uzliktas titāna skavas, lai slēgtu bojājumu. Darbība notiek taisnās zarnas dziļākajā daļā, kur nav sāpju receptoru un pēcoperācijas periodā pacientam nav izteiktas sāpes, asiņošanas, diskomforts, kas ir novērojams pēc klasiskām operācijām, kuras veic ar grieziena palīdzību. Cilvēks ātri atgriežas ikdienas dzīvē, nav jāievēro kādi ilgstoši ierobežojumi.

Hemoroidālo mezglu ārstēšanai pielieto arī HAL- RAR metodi, kuras laikā izmanto HAL (Haemorrhoidal Artery Ligation) hemoroīdu nosiešanas- RAR (Recto Anal Repair) rekto anālo ārstēšanas sistēmu. HAL metode ir īpaši efektīva II un III pakāpes hemoroīdu ārstēšanai, bet kopā ar RAR pielietojama III un IV pakāpes hemoroīdiem. Šīs operācijas laikā audi netiek izgriezti, notiek tikai iekšēju šuvju uzlikšana taisnās zarnas gļotādā– vietā, kur nav sāpju receptoru, līdz ar to asiņošana un pēcoperācijas komplikāciju risks ir daudz zemāks nekā lietojot iepriekšminētās metodes.

Hemoroidālo mezglu ārstēšanai tiek pielietota arī ļoti saudzējoša inovatīva metode HET^TM (Hemorrhoid Energy Therapy) ar bipolāro liģēšanas sistēmu. Šī metode ir īpaši piemērota pacientiem, kuriem konservatīvā ārstēšana ir apgrūtinoša un ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu. HET metode paver iespēju efektīvi un ar mazinvazīvu iejaukšanos ārstēt hemoroidālās slimības sākuma stadijā.

HET sistēma ietver ligatoru ar speciālu audu kompresijas mehānismu un temperatūras sensoru ar bipolāriem elektrodiem, kas ģenerē siltuma enerģiju. Bojātie asinsvadi 60 ºC temperatūrā koagulējas un tiek pārtraukta asins piekļuve iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem. Vēlamo rezultātu iespējams panākt ar mazāku muskuļu un audu bojājumu pie daudz zemākas temperatūras, nekā pielietojot citas termiskās metodes, piemēram, lāzeru. Tehnoloģija ir ļoti precīza un droša, jo enerģijas jauda un ilgums regulējas automātiski. Visas operācijas notiek taisnās zarnas dziļākajā daļā, kur nav sāpju receptoru un pēcoperācijas periodā pacientam nav izteiktas sāpes, asiņošanas, diskomforts, kas ir novērojams pēc klasiskām operācijām, kuras veic ar grieziena palīdzību. Cilvēks ātri atgriežas ikdienas dzīvē, nav jāievēro kādi ilgstoši ierobežojumi.

Hemoroīdu ārstēšanai tiek pielietota arī lāzerterapija. Piemēram, ar Eufoton LASEmaR 1500^TM unikālo lāzersistēmu mazinvazīvi var ārstēt II,III un IV pakāpes hemoroīdus ar ievilktu vai fiksētu prolapsu. Lāzer zonde ir īpaši izstrādāta hemoroidālās slimības ārstēšanai. Tā ir aprīkota ar konusveida smailu silīcija stikla uzgali, kas atvieglo piekļuvi problēmzonai un nodrošina precīzu hemoroidālā mezgla koagulāciju. Lāzerenerģija no uzgaļa tiek izstarota konusveidā 360 grādu leņķī, kas nodrošina vienmērīgāku enerģijas izkliedēšanu hemoroidālo mezglu iekšpusē un netraumē apkārtējos audus, panākot drošāku ablāciju.

Jāatzīst, ka VC4 pieejamas visas šobrīd pasaulē atzītās hemoroidālo mezglu ārstēšanas metodes (LONGO, STARR, HET, HAL-RAR, Liga Sure, THD u.c.). Šis plašais piedāvājumu spektrs un operāciju tehniku daudzveidība paver plašas iespējas palīdzēt pacientam vislabākajā veidā, piemeklējot optimālāko ārstēšanas metodi. Operācijas kvalitatīvu norisi nodrošina moderna operāciju zāle un vairākas labiekārtotas pēc operāciju palātas.

Dr. Vladislavs Semeņuks

Vladislavs Semeņuks, ķirurgs, proktologs:

Ļoti bieži bez hemoroīdiem pie proktologa vēršas ar polipiem – atipiskiem gļotādas veidojumiem, kas paceļas kā tāda sēnīte virs gļotādas virsmas. Tas norāda, ka gļotādas šūniņas šajā zonā attīstās nepareizi. Šo veselības problēmu nevajadzētu ignorēt, jo vidēji sešos procentos gadījumu polipi var pārtapt par ļaundabīgu

veidojumu. Tos vienmēr likvidē ķirurģiskā ceļā un var veikt ambulatori. Parasti to dara ar speciālu elektrisko skalpeli jeb tā saukto elektroablācijas metodi, proti, vietā, kur polips izveidojies, tas ar elektrisko skalpeli tiek nogriezts. Paralēli tiek likvidētas arī šūnas apkārt polipam. Anestēzijas veids ir atkarīgs no polipa lokalizācijas vietas. Ja tas atrodas pie pašas izejas – anālajā kanālā, tad izmanto lokālo anestēziju. Pats polips ir nesāpīgs veidojums, jo tam nav nervu galu. Gadījumos, kad ir ļoti daudz polipu vai tie ir taisnās zarnas dziļumā, operāciju veic spinālā anestēzijā – polipi mēdz būt ne tikai taisnajā, bet arī citās resnās zarnas daļās. Šādus polipus parasti diagnosticē, kad veic papildu izmeklējumus – tā saukto fibrokolonoskopiju, kuras laikā tiek apskatīta visa resnā zarna. Atrodot resnajā zarnā polipus, tie tiek noņemti. Šo apskati parasti veic intravenozā narkozē, cilvēkam guļot. Pēc tam tas tiek nosūtīts uz citoloģisko izmeklēšanu, kur patologs zem mikroskopa izpēta šīs šūnas. Ja tās ir labdabīgas, tad ar to viss arī beidzas. Bet, ja ir aizdomas par ļaundabīgām šūnām, izņemtie polipi papildus tiek sūtīti uz citoloģisko izmeklēšanu – ja tas ir audzējs, tad kāds un kāda rakstura. To svarīgi zināt, lai varētu piemeklēt adekvātu ārstēšanu – apstarošanu vai ķīmijterapiju. Iespējams, papildus būs nepieciešama vēl viena operācija. Otra izplatīta proktoloģiska problēma ir plīsumi. To ārstēšanu vienmēr sāk ar konservatīvu terapiju, režīmu, diētu un atbilstošu higiēnu. Ārsts var nozīmēt medikamentus vau dažādu veidu smēres, svecītes, kas jāievada anālajā kanālā. Ja tas viss tomēr nepalīdz un plaisa negrib sadzīt, ārsts parasti izmanto lāzera apstarošanu vai botoksa injekcijas, lai paralizētu slimajā zonā slēdzējmuskuli un tas labāk sakļautos. Ja arī tas nedod vēlamo efektu, atliek ķirurģija – plaisa tiek izgriezta ar elektrisko skalpeli.

Dr. Linda Kokaine – Šapovalova

Linda Kokaine - Šapovalova, ķirurģe, proktoloģe:

Cilvēki baidās nākt pie ārsta un bieži vien paši, kā nu mācēdami, cīnās ar šīm likstām. Tādā veidā tiek zaudēts laiks. Taču nav jākautrējas, turklāt jo agrāk pacients vērsīsies pie ārsta, jo lielākas izredzes viņam palīdzēt. Jāņem vērā, ka šī zona ir bīstama ar to, ka ne tikai var parādīties hemoroīdi, kas sāpēs, asiņos, bet arī plaisas un citas kaites, tajā skaitā arī onkoloģiski procesi. Diemžēl zarnu vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem vēžu veidiem (apmēram 10% vēža gadījumu), kas ar katru gadu Latvijā pieaug – pāri par 1000 jaunu saslimšanas gadījumu gadā. Pacienti var audzēju nepamanīt, līdz tas nav izaudzis līdz pēdējai stadijai. Līdz ar to vairāk nekā puse gadījumu. Ja cilvēks laikus neatnāk pie proktologa un problēma tiek diagnosticēta novēloti, var būt situācijas, ka ārstēšana vairs nebūs efektīga. Rūpējieties par savu veselību!

Tehnoloģijas delikātām problēmām:

Operācija ar HET

Operācijas ar HAL_RAR: