Jau no astoņdesmitajiem gadiem Ilze ir strādājusi ar bērniem – tas ir viņas aicinājums. Par pedagogu izvēlējās strādāt vienkāršu iemeslu dēļ – bērns ir tiešs, patiess, viņš neliekuļo.Viņš ir tāds, kāds viņš ir. Un tieši šādas īpašības Ilze meklē cilvēkos, jo arī viņa pati ir patiesa un neizliekas. Lai gan tas ne vienmēr nozīmē, ka dzīvot ir vieglāk.
Tāda ir mana ikdiena – nav laika sēdēt kafejnīcās, iet pie manikīra. Uzlieku krelles, uzkrāsoju lūpas un neraudu...
Ilze ir arī mamma diviem brīnišķīgiem bērniem – Elizabetei, kura ir deviņi gadi, un 22 gadus vecajam Kristiānam. Sieva vīram Jānim un meita Birutai.
Mūža mīlestības sastapšana un ilgus gadus gaidītā dēla ienākšana pasaulē
Negaidītā diagnoze Ilzes mammai – vēzis un cīņa par atlabšanu
Paralēli visam notiekošajam, Ilzes mamma 70 gadu vecumā atvadījusies no savas darba vietas. Tomēr vienkāršu un bezrūpīgu vecumdienu izbaudīšana neizdevās. "Pēkšņi mūsu stiprā ome (Ilzes mamma – red.) rodas tūska, paliek cita valoda... Ārsti sākotnēji nevarēja saprast, kas kait. Vēlāk ārsti mani iesauc kabinetā uz pasaka, ka manai mātei ir vēzis," nepatīkamos notikumus pirms 13 gadiem atminas Ilze, kura tikai vēlāk uzzināja, ka vēzis jau bija otrajā stadijā. Ārsti teikuši, ka mātei vien atlikušas pēdējās dienas, bet Ilze braši iestājusies par to, ka tā nebūs. Sieviete kopā ar savu brāli un māsu par mammu parūpējušies un tas dzīves laiks teju pavadīts tikai slimnīcā. "Arī ārsts teica, lai domā ar prātu – būs vai nu labāk, vai nebūs. Bet viss bija kārtībā, viss tika pārvarēts."
Jāpiebilst, ka paralēli cīņai par mātes veselību un dēliņa apčubināšanu, Ilze vēl paguva strādāt un mācīties universitātē.
Mātes veselība, pateicoties Ilzes centībai un rūpēm, stabilizējusies. Ilze meklējusi jaunus veidus un paņēmienus, lai tikai spētu mammai atgriezt kādreizējo mundrumu. "Tad viņa pilnīgi uz kājām neturējās, bet kaut kā viņa sāka atžirgt," stāsta Ilze, piebilstot, ka par mammu rūpējas arī šobrīd.
'Es pat nevarēju iedomāties, ka būs tik traki' - meitai piektās pakāpes vājdzirdība
Ilze domājusi, ka viņai bērnu vairāk nekad nebūs. Tomēr Kristiāns vienmēr esot vēlējies māsiņu. "Tā Kristiāns pielūdza Elizabeti," smejas Ilze. Tas bija arī mirklis, kad ģimene beidzot apvienojusies un arī Jānis ar Ilzi apprecējušies, jo vēlējušies, lai otrais bērns dzimst laulībā – par spīti tam, ka Ilze bija nolēmusi vairāk nekad mūžā neprecēties.
Otrā grūtniecība Ilzei iestājās pēc 40 gadu vecuma. Sākotnēji gan viņa bažījusies, taču ārstu mundrie vārdi iedrošinājuši un likuši aizdomāties, ka viņas dzimtā visas sievietes ir ilgdzīvotājas – viena vecmāmiņa nodzīvojusi 92, otra 93 gadus un arī Ilzes mammai šobrīd ir jau 87. Vēl priekšā puse no mūža un veikt kādu pārgalvīgu lēmumu, ko vēlāk varētu nožēlot, viņa negrasījās.
Kad Elizabetei bijuši trīs mēneši, Ilze palūgusi pārbaudīt meitas dzirdi. "Es pat nevarēju iedomāties, ka būs tik traki," noteic Ilze, piebilstot, ka meitiņai ir piektās pakāpes vājdzirdība, kas nozīmē – viņa ir gandrīz nedzirdīga.
Ilze jau atkal nepadevusies, izcīnījusi meitai operācijas, iestājusies par to, lai meitai tiktu pats labākais un būtu arī atbilstoša izglītība. Elizabete ir stimuls būs jaunai, kā stāsta pati Ilze.
Pēdējais piliens – Jānim insults
Riskējot ar savu veselību, glābj nelaimē nonākušos
Par spīti jau tā sarežģītajiem ģimenes apstākļiem un veselības problēmām, ir brīži, kad neskatoties uz itin neko, Ilze ar Jāni gatavi palīdzēt citiem. To pierāda arī kāds atgadījums, kurā abi izglābuši dzīvību nelaimē nonākušajiem.
Kad ģimene nesteidzīgi atpūtusies savā brīvdienu mājiņā pie Daugavas un Ilze apčubinājusi siltumnīcā tomātus, pēkšņi viņa izdzirdējusi, ka kāds kliedz. Sākotnēji viņa nav aizdomājusies, jo nereti tūristi mēdz atpūsties un izklaidēties, uzvedoties arī nedaudz skaļāk nekā ierasts. Tad Ilze saprata, ka tie nav vairs nevainīgi spiedzieni. "Es neskrēju uz Daugavu skatīties, jo sapratu, ka tur ir liela nelaime. Skrēju pie Jāņa. Viņš pēc infarkta (Jānis piedzīvoja infarktu pirms insulta – red.) momentā nesās kā bulta lejā, laivā iekšā..." Izrādās, situācija bijusi gaužām nepatīkama – kāda ģimene bija sēdusies motorlaivā, lai apskatītu, kas notiek otrā pusei Daugavai. Nevieniem mobilie telefoni līdzi nav bijuši. Vienai no meitenēm iekritusi upē lelle, kuru strauji sākusi nest prom straume. Meitene metusies paglābt savu lelli, bet arī viņa nav bijusi gana spēcīga, lai cīnītos ar straumi. Palīgā steigusi arī otra māsa, tomēr straume bijusi pārāk spēcīga. Pieaugušie metušies glābt bērnus, tomēr Daugavas straume bijusi nevaldāma.
Par laimi, viss beidzās labi un Jānis paglābis ģimeni. Tomēr tajā brīdī, kad Ilzes vīrs nesavtīgi palīdzējis nelaimē nokļuvušajiem, sieviete vien domājusi par to, ka pēc infarkta šāda slodze ir tīrākais neprāts. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz veselības stāvokli, Jānis uz saliņu, kur tika sniegta palīdzība ģimenei, pārveda pat glābēju komandu.
Ilze uzkrāso lūpas un neraud
Šķiet, ka Ilzes dienā ir vairāk nekā 24 stundas, jo viņa pagūst parūpēties par visiem. Protams, tas gan nenozīmē, ka enerģijas rezerves ir neizsīkstošas.
"Man pietrūkst laiks sev. Man nav pat nav mazo mirkļu sev," stāsta Ilze. "Dažreiz gribas iekāpt mašīnā, aizbraukt uz lidostu un uz kādām trīs dienām aizbraukt un ne par vienu nedomāt." Viņa stāsta, ka nedēļas nogalē pēdējās enerģijas rezerves ir izsmeltas, tāpēc dažkārt vēlme ir tikai gulēt. Un tas ir pilnīgi saprotams, jo uz Ilzes pleciem gulstas milzum daudz pienākumu. "Es dzīvoju kā vāvere ritenī," noteic sieviete, kura par savu prioritāti izvirzījusi rūpes par saviem tuvajiem. Ilzes darba dienas beidzas vēlu – viņa četras reizes nedēļā ved Elizabeti uz nodarbībām, bet, atnākot mājās ap pusē deviņiem vakarā, vēl atliek parūpēties par saviem mīļajiem. "Jo vairāk dara, jo vairāk izdara," stāsta Ilze, piebilstot, ka visi cilvēki, ko nākas sastapt, nav nejauši satikti.
"Tāda ir mana ikdiena – nav laika sēdēt kafejnīcās, iet pie manikīra. Uzlieku krelles, uzkrāsoju lūpas un neraudu – ja nu vienīgi man citiem jāstāsta," noslaukot asaras piebilst Ilze.
Lai arī grūti aptvert, kā tas ir iespējams, šķiet, ka Ilze ir optimiste. Un, lai arī, cik negaidīti tas varētu likties, sarunas izskaņā Ilze noteic, ka viss notiek uz labu...
