Bieži vien, staigājot pa tirdziņiem, prātā iešaujas doma, cik forši būtu, ja es pati kaut ko varētu ražot. Ar šūšanu un adīšanu esmu uz jūs, līdz ar to manā iztēlē virsroku vienmēr ņem dažādi gardumu produkti. Mājās ražoti saldējumi, smūtiju busiņš, nātru cepumi un smiltsērkšķu biezpiens vai pieneņu limonāde, bet tas viss paliek tikai manā galvā, jo – viens ir domāt, otrs darīt. Tāpēc vēlējos uzzināt, kāpēc Maijai, atšķirībā no lielākās sabiedrības daļas, ir izdevies radīt pašai savu produktu, kurš ir ne tikai garšīgs un veselīgs, bet pamazām kļūst arvien populārāks.
"Es domāju, ka bērnībā piedzīvotais noteikti nosaka un ietekmē mūsu izvēles visā tālākajā dzīvē. Skolas laikā visu no mācībām un pulciņiem brīvo laiku pavadīju laukos. Mani vecvecāki, agronomi, pēc neatkarības atjaunošanas atguva vectēva īpašumu un sāka audzēt augļu koku un ogulāju stādus. Manas nedēļas nogales un vasaras tā arī pagāja – palīdzot lauku darbos. Noteikti tur arī meklējama mana nepieciešamība pēc plašuma, pašu audzētiem produktiem, laukiem un dabas,'' stāsta Maija. Viņa arī atzīst, ka darbošanās šajā sfērā noteikti pozitīvi ietekmē arī pašas pašpietiekamības sajūtas.
Cidonijas nav cimperlīgs augs, man nav jāstāv tām blakus un jāvaktē. Dažreiz labākai ražai izgriežu sausos zarus, bet tas nav obligāti.
Maijas ģimenes vectēva īpašumā, kokaudzētavā "Bētras", jau no sākta gala ir augušas cidonijas. Tās ir briedinājušas savus dzeltenos vēderiņus gan ražu šķirņu paraug-laukos, gan vientuļi nīkušas nepārdoto stādu rindās, tās cidonijas arī palika nenolasītas un neizmantotas: "Kad izlēmu, ka gribu vairāk laika veltīt darbam laukos, tas bija brīnišķīgs risinājums, lai es pati varētu sākt ko jaunu. Gribējās kaut ko savu, nevis tikai palīdzēt pie jau esošā. Savā ziņā tā bija līdzekļu optimāla izmantošana, jo, izmantojot radušos blakusproduktus, manā gadījumā – nepārdotās cidonijas, nekas neiet zudībā."
Lai audzētu cidonijas, krūmi ir jāstāda rindās. Pavasaros tās uzzied, kukaiņi paši tās apputeksnē un rudenī nogatavojas lielie, dzeltenie augļi. Maija priecājas: "Cidonijas nav cimperlīgs augs, man nav jāstāv tām blakus un jāvaktē. Dažreiz labākai ražai izgriežu sausos zarus, bet tas nav obligāti. Pats būtiskākais ir ņemt vērā, ka tās ir svešapputes augs, kas nozīmē – lai būtu raža, jāstāda vairāki krūmiņi blakus."
"Vārds "bizness" mani joprojām mazliet biedē," atzīst meitene. Viņa ļoti novērtē to, ka darbs ļauj darboties ģimenes mājās un ka viņa var radīt produktu, par kuru pašai ir lepnums, un kas ir vērtīgs un noderīgs. Bet ir arī ēnas puse sava produkta ražošanai, un Maijai tā ir saistīta ar pārdošanu. "Man ir grūti noteikt cenu savai precei. Gribas jau, lai to varētu atļauties pēc iespējas vairāk cilvēku, bet apzinos arī, ka nevaru strādāt ar zaudējumiem, jo, nolaižot cenu vienam, otram, trešajam, sanāk strādāt par pašizmaksu,'' par savu iekšējo cīņu stāsta Maija.
Līdz ar to neesmu pārsteigta, uzzinot, ka pagaidām Maijas cidoniju vienīgais mārketinga plāns ir ''reklāma no mutes mutē" jeb cilvēku labās atsauksmes. Lēns, bet paliekošs veids, kā iegūt uzticamus klientus, kas, iespējams, esot pat labi, jo pagaidām ražošanas apjoms ir samērā neliels. "Jā, ar tādu mērķtiecīgu reklāmu pagaidām vēl nav sanācis nodarboties. Bet nu es cenšos un audzinu sevi, un situācijās, kad sanāk iepazīties ar jauniem cilvēkiem un atbildēt uz jautājumu – ar ko nodarbojies? – neatbildēt, ka esmu bezdarbniece. Labu laiku atbildēju tā un tikai pēdējā laikā esmu sākusi skaidrot, kas es esmu un ko es daru. Pārliecība un ticība jau nenāk uzreiz, bet pamazām, palēnām."
Vārds "bizness" mani joprojām mazliet biedē.Man ir grūti noteikt cenu savai precei. Gribas jau, lai to varētu atļauties pēc iespējas vairāk cilvēku, bet apzinos arī, ka nevaru strādāt ar zaudējumiem.
Pavisam noteikti ticības stiprināšanā palīdz fakts, ka Maijas ražotais produkts ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs un noderīgs katram. "Cidonijas galvenokārt ir zināmas kā ļoti koncentrēts C vitamīna avots, tas stiprina imunitāti un veicina organisma dabīgās aizsargspējas. Tās labi iedarbojas uz elpošanas un gremošanas sistēmām. Piekrītu uzskatam, ka ļoti svarīgi uzturā lietot tieši vietējos produktus, atbalstu lokālo ēšanas kustību. Ne velti cidoniju mēdz dēvēt par ziemeļu citronu. Uzskatu, ka labāk ir ieguldīt savā veselībā, lietojot vairāk dabīgus vietējos produktus, nekā vēlāk tērēt naudu, ārstējoties ar medikamentiem.''
Maija noteikti ikdienā ēd daudz cidonijas, jo tas, cik viņa ir aktīva, ir iespaidīgi. "Man patīk iešana, skriešana, klinšu kāpšana, divritenis, slēpes, sniega dēlis – jebkas dabā un jebkurā gadalaikā. Patīk visu izmēģināt un sevi izaicināt.'' Pati Maiju satiku bolderinga nodarbībā jeb īsu tehnisku maršrutu kāpšanā līdz aptuveni četriem metriem virs zemes bez drošināšanas virvēm. Man tas bija ne tikai fiziski, bet arī garīgi izsmeļoši, pagaidām neesmu saņēmusi drosmi atkārtot, bet Maija to dēvē par šī brīža iedvesmojošāko sportu, jo tas sevī apvienojot prātu, spēku, līdzsvaru un kustības plūdumu. Maija saka tā: "Praktiski tas vienmēr uzlabo manu garastāvokli. Tas liek plaukstām svīst, par to domājot vien!"
