Brīvajā laikā Nura labprāt skatās labas filmas, dodas uz peldi, jogu, tautisko deju nodarbībām vai gatavo, piemēram, savus īpaši izlolotos ēdienus kā jogurtu, maizi un ābolu etiķi. Bet tam visam līdzās stāv interese par galda spēlēm. "Kad es augu, Turcijā nebija plaša galda spēļu izvēle. Tomēr tad, kad parādījās iespēja kaut ko uzspēlēt, es nekad to nelaidu garām. Es patiesi mīlu spēlēt galda spēles un izjust to sajūtu, ko šī spēlēšana sniedz. Arī jau tad, kad es strādāju par skolotāju, es centos šo spēļu faktoru ienest mācību procesā, lai radītu pārsteiguma momentu un padarītu mācīšanos daudz jautrāku."
Es uzskatu, ka mācību pamats balstās uz skolotāja spēju atvērt studentu prātus, kā arī pamudināt viņus būt ziņkārīgiem, lai viņi saglabātu vēlmi mācīties mūžīgi, neatkarīgi no vecuma.
Nuras vīrs ir industriālais inženieris un specializējies datorzinātnēs. Tomēr viņš bija sasniedzis tādu punktu dzīvē, ka vēlējās savā ikdienā kaut ko mainīt. Meklējot savu aicinājumu, viņš apmeklējis vairākus tirdziņus, ievērojot augstas kvalitātes rotaļlietas. Šī ideja aizrāvusi gan Nuras vīru, gan viņu pašu.
"Tā mēs 2007. gadā nolēmām dibināt uzņēmumu "anne". Tas bija mājas birojs ar divu cilvēku komandu – mani un manu vīru," teic Nura, kuras biznesa ideja balstījās uz īpašu izglītojušo spēļu iegādi no piegādātājiem un to pārdošanu interneta vidē, kā arī skolu apmeklēšanu un savu produktu izrādīšanu. Kā stāsta sieviete, viss ātri attīstījies un jau pēc sešiem mēnešiem viņu prece nokļuva arī veikalu plauktos. Drīz vien viņi atklāja maģisko galda spēļu pasauli, nolemjot arī savu biznesu fokusēt konkrēti uz prātu izaicinošām spēlēm.
Ļoti stingrajā izglītības sistēmā gan skolotāji, gan studenti steidzas aptvert visas tēmas. Vairumā gadījumu studentiem nepietiek laika "sagremot" jaunās zināšanas un izveidot saikni starp informācijas daļām.
Tā kā Nuru šī ideja patiesi ir aizrāvusi un laiku sadalīt visam nav iespējams, viņa ir atkāpusies no skolotājas amata, pilnvērtīgi pievēršoties jaunajai idejai. "Tomēr man jāsaka, ka mana pašreizējā profesija ietver visus svarīgos izglītības aspektus – gan jaunu lietu apgūšanu, gan skološanu."
Nura stāsta, ka Turcijā mācību spēļu stunda tika ieviesta 2012. gadā, tomēr skolotājiem trūka resursu. Tieši tāpēc arī Nura pielika savu pirkstu, kopā ar citiem pedagogiem un psihologiem izveidojot mācību programmu, kura iekļauj spēles. Šī ideja tika īstenota, ņemot vērā zinātniskus pētījumus un akadēmiskos dokumentus. "Tagad, neskaitot galda spēļu izvēli un to sagādāšanu, mēs galvenokārt apmācām skolotājus, lai efektīvi pielietotu galda spēles izglītībā. Mūsu galvenais mērķis bija pārliecināties, lai prāta spēles būtu pareizi prezentētas un izmantotas izglītības iestādēs," teic Nura, kura piebilst – līdz šim saņemtas tikai pozitīvākās atsauksmes no iesaistītajiem.
"Ļoti stingrajā izglītības sistēmā gan skolotāji, gan studenti steidzas aptvert visas tēmas. Vairumā gadījumu studentiem nepietiek laika "sagremot" jaunās zināšanas un izveidot saikni starp informācijas daļām. Tomēr, sistemātiski piemērojot uz spēlēm balstītu mācību programmu, iesaistītie ir sākuši saprast, ka viņu spējas ir progresējušas. Ja bērna pamatprasmes jau ir spēcīgas, viņš var turpināt tās attīstīt augstākā pakāpē, analizējot informāciju, domājot kritiski un esot radošs." Nura stāsta, ka dažās Turcijas skolās esot īpašas istabas, kas paredzētas spēļu spēlēšanai, turklāt tās visi kopīgi apmeklē parasti vienu vai divas stundas nedēļā. "Es tās saucu par "glābšanas" telpām, jo tās ir pilnas spēļu un tur ir jautri."
Galda spēles nepieciešams spēlēt visos vecumos. Kad tu kļūsti vecāks un spējas sāk vājināties, savas prasmes jācenšas stiprināt. Galda spēles ir lielisks veids, kā savas iemaņas noturēt labā stāvoklī.
