Ir jābūt raksturam, lai neaizietu neceļos. Latviešu modele Ņujorkā – Paula Šimkuse

Ir jābūt raksturam, lai neaizietu neceļos. Latviešu modele Ņujorkā – Paula Šimkuse
Foto: Jackie Lee

Deviņpadsmitgadīgā Paula Šimkuse ar modes biznesu saistīta jau labu laiku, pēc skolas sola viņa devusies sevi pierādīt plašajā pasaulē, piedaloties šikāko dizaineru modes skatēs un veidojot karjeru. Atklātā sarunā Paula stāsta par saviem līdzšinējajiem dzīves līkločiem – cīņu ar aizspriedumiem, glaunākajām modes skatēm un citām nebūt mazāk svarīgākām niansēm.

Paulas modeles karjera sākusies tad, kad viņai bija vien 13. Toreiz topā bija nobildēties, bildes dažādās programmās nedaudz uzfrišināt un tad publicēt apskatei. "Droši vien tagad liktos galīgi garām, bet nu kad bija 13 gadi, tad tas bija ļoti stilīgi," iesmej Paula, kura pēc fotogrāfiju publicēšanās saņēma komplimentus – cilvēki mudināja, ka jākļūst par modeli. "Tad neuztvēru to nopietni, bet ideja tāpat bija iesēdusies galvā."

Modes industrija, iespējams, ir skarbākā industrija, kāda ir, bet par kuru cilvēkiem, jo īpaši Latvijā, ir pilnīga neziņa. Ir jābūt raksturam, lai te izturētu un neaizietu neceļos. Paula Šimkuse

Vienā dienā kāda paziņa atrakstījusi, ka jāpiesakās "Ford Models Supermodel of the World" konkursam, ko Latvijā pārstāv "2bmodels" Agra un Lauras Blaubuku vadībā. "Nodomāju, ka tāpat jau nav, ko zaudēt, kaut vai joka pēc varētu aizsūtīt savu pieteikumu. Pēc divām dienām saņēmu e-pastu, ka jāierodas uz finālu..."

Ir jābūt raksturam, lai neaizietu neceļos. Latviešu modele Ņujorkā – Paula Šimkuse
Foto: Ryan Plett

Paula atminas, ka toreiz uztraukums bija ņēmis virsroku – abas ar mammu esot ieradušās krietnu brīdi pirms noteiktā laika, sēdējušas mašīnā un gaidījušas līdz momentam, kad būtu pieklājīgi iet iekšā. "Es biju tā uztraukusies, ka būtībā neatceros neko no tā kastinga." Tomēr uztraukuma sajūta nebūt nesignalizēja par izgāšanos – pēc pāris dienām Paula saņēma vēstuli, ka ir finālā kopā ar vēl 11 meitenēm. "Skrēju pie vecākiem un pārbiedēju mammu ar savu intensīvo spiegšanu, bet tad, kopīgi priecājoties, lēkājām pa virtuvi. Tad gan nevienam no mums īsti nebija nekādas jausmas par šo biznesu un par visiem dzirdētajiem stereotipiem arī bija grūti nedomāt, tāpēc vēl diezgan skeptiski gājām uz nākamo tikšanos." Tomēr tajā reizē tika parakstīts liktenīgais līgums un apmēram nedēļas laikā bija vairāk vai mazāk izkristalizējusies Paulas nākotne.

Iespēja sevi pierādīt ārpus Latvijas robežām nāca tad, kad meitenei bija vien 14 gadu.""Paklau, mammu, es drīkstu braukt uz Japānu? Uz visu vasaru?" – Vēl šodien nevaru beigt brīnīties, kā vecāki piekrita. Vienmēr esmu bijusi mērķtiecīgs cilvēks, tā kā esmu pārliecināta, ka ar atbildi "nē" tāpat nekas nebeigtos, bet man prieks, ka vecāki atbalstīja, noriskēja un palaida. Tā nu kopā ar vēl vienu meiteni skraidījām apkārt pa Tokiju. Būtībā kopā iemācījāmies būt patstāvīgas. Tajā vasarā es ieguvu neiedomājami milzīgu pieredzi un laiku Japānā es noteikti varētu saukt par vienu no, ja ne lielāko, piedzīvojumu savā dzīvē."

Kaut kā Latvijā visiem ir iestāstīts tas dzīves standarts – skola, augstskola, karjera – ka vispār baidījos teikt kādam, ka apsveru kaut ko citu. Paula Šimkuse

Tomēr vienā ceļošanā dzīvot vien nevarēja – bija jābeidz arī skola, kas vienmēr bijusi Paulas prioritāte. Kad Paulai beidzot palika 16, aģentūra bija jau nocietusies līdz nemaņai, vēloties sūtīt Paulu uz Ņujorkas modes nedēļu. Jaunā modele atceras galveno sajūtu, kas bija viņu pārņēmusi – uztraukums. Un ne velti – Ņujorkā esot pavisam cits līmenis, kas kļūst vēl augstāks, ja sākusies šovu sezona. "Šajā laikā visa pilsēta ir pilna ar modelēm, dienā var būt pat 15 kastingi. Citi var ievilkties uz divām, trīs stundām, jo tajos tev priekšā stāv jau simtiem meiteņu. Pirms tam vispār nestādījos priekšā, kāda slodze un stress būs," skaidro Paula, piebilstot, ka tolaik Ņujorkā dzīvojusi kopā ar pašmāju topmodeli Karlīnu Cauni, ko, starp citu, modes gigants "Vogue" nosaucis arī par sīkstāko modeli. Karlīna esot bijusi Paulai gluži kā mamma vai vecākā māsa.

Toreiz Paulai bija jāpiedalās piecos šovos, bet pēc tam ceļš veda arī uz Londonas un Milānas modes nedēļām. Kopumā prom no mājām sanāca būt pusotru mēnesi. Lai arī Paulas sekmes bija labas, skolotājām līdz galam tas sevišķi nepatika, ko vēl vairāk pēc tam pierādīja brauciens uz jau iepriekšminēto Londonu. "Tad arī sapratu, ka abus savienot nesanāks, tāpēc izlēmu par labu skolai un nekur vairs nebraukt, bet tāpat sanāca arī nedaudz pastrādāt pa visiem gadiem – Rīgas modes nedēļa, "Modes manifestācija" un citi pasākumi."

"Pēdējais gads vidusskolā, kā jau visiem, bija pilnīgs apmulsuma laiks. Nezināju īsti, ne ko es gribu mācīties, ne kur, kā arī iespēja strādāt par pilna laika modeli arī nekur nebija pazudusi. Bet kaut kā Latvijā visiem ir iestāstīts tas dzīves standarts – skola, augstskola, karjera – ka vispār baidījos teikt kādam, ka apsveru kaut ko citu. Pieteicos augstskolām gan Latvijā, gan ārzemēs, tajā pašā laikā sapņojot par darbu. Grūtāk bija, kad nāca apstiprinošas ziņas gan no universitātēm, gan aģentūrām. Pēc laika beidzot sapratu, ka es negribu palaist vējā izdevības. Es negribu visu dzīvi vēlāk domāt: "Bet kā būtu bijis..." Man šķiet absurdi, ka cilvēki nosodoši man jautā: "Kā? Tu vispār nemācīsies?!" Universitāte nekur nepazudīs, es gribu mācīties un man vēl visa dzīve priekšā, lai studētu. Bija interesanti vērot cilvēku sejas, kad teicu par saviem plāniem pēc skolas. Lielākā daļa, protams, bija skeptiski, bet jāteic, tas manī rada lielu azartu – pierādīt cilvēkiem pretējo."

Man šķiet absurdi, ka cilvēki nosodoši man jautā: "Kā? Tu vispār nemācīsies?!" Universitāte nekur nepazudīs, es gribu mācīties un man vēl visa dzīve priekšā, lai studētu. Paula Šimkuse

Runājot ne tikai par izvēli pēc vidusskolas, bet situāciju kopumā, Paula ir visai bažīga: "Pēc pieredzes varu teikt, ka Latvijā ap šo lauciņu diezgan aprobežoti izturas. Lai gan jāatzīst, ka prieks skatīties, kā modes industrija Latvijā progresē, taču stereotipi par modelēm gan nekur nepazūd. Vēl joprojām no paziņām dzirdu izteikumus: "Skatos tavas bildes, tev nu gan viegla dzīve". Cilvēki īsti nestādās priekšā, ka modeles darbs ir grūts un noteikti ne tik glamūrīgs, kā šķiet. Es arī saprotu, no kurienes rodas sliktie stereotipi, diemžēl ir "modeles", kas tādus rada, bet vienkārši skumji, ka mūs visas ieliek tajā vienā rāmī un domā tikai to sliktāko. Ļoti gribētu, lai cilvēki mainītu savus nospraustos uzskatus par šo karjeru..."

Ir jābūt raksturam, lai neaizietu neceļos. Latviešu modele Ņujorkā – Paula Šimkuse
Foto: Privātais arhīvs

Tā jau gandrīz gadu, kā smej pati meitene, sanāk "mētāties pa pasauli" – Ņujorka, Londona, Milāna, Parīze, Barselona. "Šogad pirmo reizi izkrāmēju savu koferi tukšu jūlijā, kad atbraucu pavadīt vasaru mājās. Nevienā brīdī es nenožēloju savu izvēli. Esmu ieguvusi tik daudz mācības, dzīves pieredzi, apceļojusi pasauli, iepazinusi gan kultūru, gan darba ētiku dažādās valstīs. Iepazinusies ar tik daudz un tik dažādiem cilvēkiem, dzirdējusi viņu stāstus un pieredzi. Esmu redzējusi ļoti daudz priekš deviņpadsmitgadīgas meitenes. Katra diena man ir kā jauns piedzīvojums."

Lai gan jāatzīst, ka prieks skatīties, kā modes industrija Latvijā progresē, taču stereotipi par modelēm gan nekur nepazūd. Paula Šimkuse

Paula neslēpj, ka būšana prom no mājām ir sava veida pārbaudījums – dažreiz pat esot skumji, tomēr atkalredzēšanās prieks gan ar ģimeni, gan dzimto zemīti nomaskē visas rūgtuma pēdas. "Es mīlu Latviju un Rīga ir mana mīļākā pilsēta, bet tā nebija pirms tam. Tāpat kā liela daļa latviešu, arī es biju ar daudz ko neapmierināta, gribējās prom, nevarēju saskatīt gaišu nākotni Latvijā. Tagad es vispār neredzu, ka kādu citu vietu varētu saukt par mājām, bet es domāju, ka tas ir katram pašam jāsaprot, to nevar iestāstīt. Lai jau brauc jaunieši mācīties uz ārzemēm – dabūs pieredzi un skries atpakaļ mājās."

Tomēr nenociešos nepajautāt par dzirdēto sūro pusi šajā profesijā. "Modes industrija, iespējams, ir skarbākā industrija, kāda ir, bet par kuru cilvēkiem, jo īpaši Latvijā, ir pilnīga neziņa. Ir jābūt raksturam, lai te izturētu un neaizietu neceļos. Es nevaru neko noliegt un neko aizstāvēt, jo šī ir liela industrija ar daudz un dažādiem cilvēkiem, bet vienkārši ir jābūt galvai uz pleciem un tad var sasniegt virsotnes."

Runājot par spilgtākajiem momentiem līdz šim, Paula ar pārliecību atbild, ka tās ir modes skates, kurās nākas pārstāvēt diženos zīmolus.

Tāpat kā liela daļa latviešu, arī es biju ar daudz ko neapmierināta, gribējās prom, nevarēju saskatīt gaišu nākotni Latvijā. Tagad es vispār neredzu, ka kādu citu vietu varētu saukt par mājām, bet es domāju, ka tas ir katram pašam jāsaprot, to nevar iestāstīt. Lai jau brauc jaunieši mācīties uz ārzemēm – dabūs pieredzi un skries atpakaļ mājās. Paula Šimkuse

"Par pirmo lielo skati ir diezgan smieklīgs stāsts. Parasti visi kastingi notiek ar kastinga direktoriem un paši dizaineri pieslēdzas tikai pašās, pašās beigās. Kad bija "Ralph Lauren" kastings, tas notika milzīgā telpā, kurā sēdēja apmēram 20 cilvēki. Es iegāju telpā un iedevu savu kartīti, kā pienākas. Tad bija tāds mazs, neveikls mirklis, kuru izdomāju aizpildīt, pieejot un pasniedzot roku pašam Ralfam Lorēnam un entuziastiski iepazīstinot ar sevi. Viņš pasmīnēja un paspieda man roku, visa telpa apklusa..."

Ralfs Lorēns nebūt nav vienīgais, ko izdevies sastapt klātienē. "Esmu satikusi ļoti daudz dizaineru, slavenību un vienkārši modes industrijā ietekmīgu cilvēku. Slavenības, kuras nāk uz skatēm, parasti arī atnāk aizkulisēs parunāties ar dizaineriem. Parasti neeju tā klāt, bet, kad pirms "Pamela Rolland" skates tukšā gaitenī pretī nāca Parisa Hiltone, tad gan nodomāju: "Nu nē, šito selfiju es gaidu jau kopš 2001. gada"," smejas Paula.

Ir jābūt raksturam, lai neaizietu neceļos. Latviešu modele Ņujorkā – Paula Šimkuse
Foto: AP/Scanpix

Kā krāšņāko šovu Paula akcentē "Elie Saab Haute Couture", kurā Paulai bija uzticēts iejusties līgavas tēlā un noslēgt skati, kas, starp citu, ir liels pagodinājums. "Visas meitenes vienmēr sapņo par "Elie Saab" darinājumiem, vēl jo vairāk par līgavas kleitām, mani ieskaitot, tāpēc šis šķita kā grandiozs darbs. Tā sirds situsies sen nebija. Tā kā kleita ir milzīga un ļoti smaga, respektīvi – grūti manevrējama, piemērīšanā lika daudz trenēties, staigāt turp un atpakaļ, kamēr pieradu. Iznācienā sanāca aplauziens, ka nav vairs gludas flīzes, bet paklājs, kas maina apstākļus... Bet nu tāds ir mūsu darbs, prast iznest tērpu jebkādos apstākļos." Ar naivu cerību pajautāju Paulai, vai pēc skatēm iespējams paturēt kādu no demonstrētajiem darinājumiem; noliedzošā atbilde nepārsteidz.

Ko interesantu vēl nācies izdzīvot Paulai? "Philipp Plein" šovā modeles ieveda ar trīs uguņojošām kravas mašīnām un finālā sanāca dejas ritmos dalīt skatuvi ar mūziķi Krisu Braunu, "Temperley London" šovā ar augstām platformas kurpēm bija jāstaigā pa smiltīm, bet "Naeem Khan" skatē ar staltu muguru jāiznes sevi deviņus kilogramus smagā kleitā.

Šajā sezonā Paula piedalījusies 20 šovos, no kuriem kā iespaidīgāko varētu atzīmēt iznācienu zīmola "Oscar De La Renta" modes skatē. Tāpat no nesenākiem modeles darbiņiem būtu jāpiemin arī zīmola "United Colors of Benetton" reklāmas kampaņa, kā arī gozēšanās uz vāka spāņu žurnālam "B-guided".

Ko Paula mīl darīt brīžos, kad nav jādefilē pa mēli, jāpiedalās fotosesijās vai citās modelei ikdienišķās lietās? "Brīvajā laikā cenšos maksimāli izbaudīt vietu, kurā esmu. Eju uz muzejiem, parkiem, pasākumiem. Vienmēr nogaršoju ko jaunu, tradicionālu. Paņemu līdzi grāmatu un eju atklāt jaunas, mīlīgas kafejnīcas. Milānā ar vilcienu aizbraucām uz Komo ezeru un uzkāpām kalna augstākajā punktā. Parīzē spontāni pieteicos ekskursijai pa Montmartra rajonu. Barselonā arī iesēdāmies vilcienā un braucām ēst gliemežus uz mīlīgu piekrastes kūrortpilsētiņu. Pat brīvajās dienās Latvijā vairs nevaru nosēdēt vienkārši mājās, gribas atklāt, redzēt, piedzīvot, izbraukt kaut kur uz laukiem, meklēt piedzīvojumus."

Aizsapņojoties par nākotni, modele neslēpj, ka karjera šajā jomā ir ļoti neparedzama. "Nav pat liela jēga plānot tuvu nākotni, jo nekad, un nu tiešām nekad, nezini, kā var viss izvērsties. Burtiski vienā dienā var mainīties karjera. Visām skaidrs, ka tas nav uz mūžu, un nemaz negribētu. Negribētu nevienu darbu uz mūžu. Modelēt tiešām var, līdz izskaties jau par vecu, bet tie nebūs tie aizraujošākie darbiņi, bet vismaz iztiku var pelnīt. Šobrīd varētu teikt, ka esmu tikai ieskrējiena stadijā, un darīšu šo, kamēr būs interesanti un patiks."

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl