Foto: Toms Nords
Zane Feifa ir reklāmas speciāliste un viena no aģentūras "VUCA" dibinātājām. Darboties reklāmas jomā jau sen bija viņas mērķis, uz ko viņa neatlaidīgi tiecās. Tomēr ar reklāmu viņai ir par maz, Zanei ir svarīgi, lai katrs projekts ir jēgpilns un zem katra zīmola ir stāsts. "Nevis brutāli tirgot, bet saprast, par ko tad tas zīmols iestājas," viņa norāda.

Ar Zani tikāmies aģentūras telpās trešdienas pēcpusdienā. Saruna ieilga, jo runājamā patiešām bija daudz, bet to, kā pagāja laiks, pat nepamanīju. Iespējams, mēs būtu pļāpājušas vēl ilgi, bet Zanes kolēģi sāka viņu aicināt uz sapulci. Viņa ir cilvēks, kas vēlas darīt to, kas patīk un viņai ir svarīgi, lai katra diena ir jaudīga. Viņasprāt, reklāma nav tikai līdzeklis pārdošanai, tas ir rīks mērķu sasniegšanai, palīdzības sniegšanai, kā arī izpratnes veidošanai.

Zane sevi sauc par atkarīgu no adrenalīna, un, jautāta par hobijiem, viņa atbild: "Sporta mašīnas un slēpes patīk, un ūdenssports patīk." Zanei patīk vadīt auto, svarīgs ir interjers, dizains un vide viņai apkārt. "Kino ir vēl viena mana tāda mīlestība, īpaši dokumentālais kino un Eiropas kino."

Ikdienā viņai ir svarīgi, lai katrs projekts būtu jēgpilns un katrai reklāmai būtu pievienotā vērtība. Zane ar prieku iesaistās dažādu labdarības un sociāli nozīmīgu projektu realizēšanā, lai arī tie nozīmē izdevumus, nevis ienākumus. Viņa iestājas par dzimumu līdztiesību, vienādām iespējām un neslēpj, ka ir attiecībās ar sievieti.

Pretī mērķiem, noturot mugurkaulu un esot labam cilvēkam

Foto: Toms Nords
Bērnību Zane ir pavadījusi Ikšķilē, tur pabeidza pamatskolu. "Tie bija tie laiki, kad visi gribēja iestāties, vai nu Pirmajā ģimnāzijā (Rīgas valsts 1. ģimnāzija), vai Rīgas komercskolā." Zane stāsta, ka uzsākt mācības kādā no šīm skolām šķita nereāli lielā konkursa dēļ. Viņa bija vienīgā no savas klases, kas iestājās kādā no tām – Zane uzsāka mācības Rīgas komercskolā. Jau tad zinājusi, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar reklāmu. Mācības viņa turpināja Konkordijas Starptautiskajā universitātē Igaunijā.

Pēc studijām uzsāka darbu starptautiskas reklāmas aģentūras pārstāvniecībā Latvijā. "Ambiciozi uzrakstīju CV," nosmej Zane. "Pēc tam mani pārpirka." Viņa sāka strādāt vietējā aģentūrā, kur nostrādāja 10 gadus. Šajā laikā strādāja dažādos amatos un pat kļuva par vienu no aģentūras īpašniecēm. Paralēli realizēja arī citus projektus un, saprotot, ka šajā aģentūrā viņa nevar īstenot savas ambīcijas un ieceres, Zane kopā ar tagadējo biznesa partneri Ilonu Batņu attīstīja savu aģentūru "VUCA", kas līdz tam bija nodarbojusies tikai ar labdarības projektiem. Šajā laikā viņa arī ieguva papildu zināšanas, studējot maģistrantūrā Rīgas Stradiņa universitātē.

"Mums bija uzstādījums, ka mums jābūt top pieci aģentūrai, mums jābūt aģentūrai ar tēlu, mums jābūt aģentūrai, kura ir zināma," stāsta Zane. "VUCA" iestājās organizācijā "Latvian Art Directors Club" (LADC), un pašlaik Zane ir vienīgā sieviete tās padomē. "Septembrī mēs nosvinējām divus gadus," teic Zane, piebilstot, ka pirmā darbības gada laikā "VUCA" iekļuva "Dienas Bizness" veidotajā reklāmas aģentūru top 10.

Lai arī darbs Zanei ir būtisks, kā galveno savu uzdevumu viņa min spēju noturēt mugurkaulu un būt labam cilvēkam. "Būt pietiekami laimīgam un piepildītam pašam par sevi, nevis no ārējiem aspektiem. Man šķiet, ka labam cilvēkam būtu jābūt taisnīgam, godprātīgam," skaidro Zane. Viņa ir pamanījusi, ka daudzi cilvēki ir ļoti pārņemti ar sevi un egoistiski, daudziem pietrūkstot cilvēcīgas intereses par citu cilvēku dzīvēm.

Reklāma ar pievienoto vērtību. Ja tai nav sejas, tā nav interesanta

"
Foto: Toms Nords
"Man ļoti gribējās veidot arī tādus projektus, kas ir sirdslieta," par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa nolēma veidot savu reklāmas aģentūru, stāsta Zane. Viņa norāda, ka pašā sākumā, kamēr viņa vēl strādāja iepriekšējā darbavietā, aģentūra "VUCA" nodarbojās tikai ar labdarības projektiem. Pašlaik aģentūrai ir arī daudz komerciālu projektu, kas palīdz turpināt darbību sociālajā jomā.

"Naudas jau nav. Tas ieguldījums un tā nauda, un tās stundas, ko mēs patērējam, nāk no aģentūras. Aģentūra par to maksā, un tas nozīmē – lai tu varētu to darīt, tev arī vajag resursus," stāsta Zane.

Viņai visbūtiskākais, realizējot labdarības projektus, ir pats sākums. "Tad, kad tu saproti, ka ir problēma, un gribi viņu atrisināt," Zane piebilst, ka problēmas apzināšanās ir pirmais solis – pozitīvas emocijas un gandarījumu rada arī pats process, kā arī veiksmīgs rezultāts. Tas, ka labdarības kampaņu realizēšana jāveic, izmantojot esošos līdzekļus un par tām netiek saņemta samaksa, veicina aģentūras darbinieku radošumu, meklējot risinājumus. Zanei ļoti patīk arī tas, ka domas lidojumam nav nekādu ierobežojumu: "Tu vari darīt visu, ko vien tu gribi." Šādos projektos parasti iesaistās arī dažādi komercuzņēmumi: "Ja ir labs mērķis, viņi vienkārši ir gatavi nākt."

Viņa norāda, ka reklāma var būt arī jēgpilna. Priekšstats, ka tā ir lēta pārdošana, ļoti iespējams, veidojas sliktas kvalitātes reklāmu dēļ. Zane stāsta, ka ļoti daudz strādā ar uzņēmējiem ikdienā, kā arī lasa lekcijas jauno uzņēmumu darbiniekiem: "Viņiem tik un tā vienmēr galvenais jautājums ir, kā notirgot savu preci." Zane norāda, ka mārketings ir rīks, kas palīdz dzīvē kaut ko sasniegt un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tomēr, lai cilvēkus patiešām uzrunātu, reklāmai ir nepieciešama pievienotā vērtība, tāpēc arvien vairāk uzņēmumu aizdomājoties par sociālo atbildību.

"Mēs tiešām cenšamies radīt darbus, kas mums pašiem patīk. Nevis brutāli tirgot, bet saprast, par ko tad tas zīmols iestājas," stāsta Zane. Viņa norāda, ka digitalizācijas laikmetā auditorijas vēlmēm un prasībām ir arvien lielāka nozīme tajā, kāda izskatās reklāma. Tas veicina reklāmas kvalitātes uzlabošanos.

"Man patīk salīdzinājums par zīmolu kā cilvēku," saka Zane. Ja viņš nav interesants, viņam nav, ko teikt, un viņam nav sejas un rakstura, uzmanību viņš nepiesaistīs. Ir jāsaprot, par ko viņš runā un par ko iestājas.

Līdztiesība ir nozīmīga gan darbā, gan ikdienā

Foto: Toms Nords
Zane neslēpj lepnumu par to, ka ir vienīgā sieviete LADC padomē. Viņa atzīst, ka "nedaudz nodarbojas ar feminismu". Savu nostāju viņa mēdz parādīt arī savos darbos, piemēram, veidojot kādu reklāmu par dzīvības apdrošināšanu, kā centrālais tēls apzināti bija izvēlēta sieviete. "Viņš nav vienīgais, kas strādā, kas rūpējas par ģimeni," par vīrieti saka Zane. Tāpēc šajā projektā bijis cits fokuss: "Sieviete, kas ir veiksmīga biznesā, viņai ir bērni un viņa ir mamma, viņai ir jāsaplāno laiks. un viņa pieņem lēmumus par finansēm," stāsta Zane, "tur mēs to, kas mums ir svarīgi, ielikām iekšā."

Zane norāda, ka līdztiesības jautājums viņai ir ļoti svarīgs ne tikai, veidojot reklāmu, bet arī ikdienā un saskarē ar kolēģiem un darbiniekiem. Zane nosmej, ka pa kuluāriem runājot – "VUCA" esot sieviešu aģentūra.

"Man šķiet, ka mēs reizēm dzīvojam tādā burbulī un mēs nepadomājam par to visu. Tā kā es strādāju reklāmā, man svarīgs ir tas tēls, kas tiek radīts par sievieti," stāsta Zane. Viņa atceras reklāmu, kur puskaila sieviete seksuālā pozā ir uzgūlusies ekskluzīvai automašīnai. "Sieviete ir padarīta par objektu," Zane skaidro.

Viņa norāda, ka ir svarīgi, lai sievieti uztvertu nopietni un cilvēki pievērstu uzmanību viņas prāta spējām, nevis izskatam. Zane norāda, ka tas bieži nenotiek ne tikai vīriešu, bet arī pašu sieviešu, kas panākumus karjerā un citās jomās, mēģina gūt ar savu izskatu un seksualitāti, dēļ. Viņa ir pārliecināta, ka uzskats – sievietes vienīgā misija ir apprecēties un dzemdēt bērnus – ir absurds. Tikpat absurdi, viņasprāt, ir domāt, ka sieviete var sasniegt savus mērķus, ja vienkārši pakoķetē un labi izskatās.

Zane gan uzsver, ka viņa neiestājas pret precēšanos un pret bērniem. Viņu neapmierina nevienlīdzīgas iespējas un stingrs lomu sadalījums, kas liedz iespēju izvēlēties sev piemērotu dzīves modeli.

Homoseksuāli cilvēki vēlas būt vienkārši cilvēki

Foto: Toms Nords
Zane arī atklāj, ka pašlaik viņa ir attiecībās ar sievieti. "Nezinu, vai to drīkst teikt vai nedrīkst, bet es pati esmu homoseksuāla." Līdz ar to viņu satrauc arī lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu tiesības. Lai arī to, ka viņai nepatīk pretējais dzimums, Zane aptvēra jau agrāk, pa īstam sevi apzināties, kā arī atklāt savu orientāciju līdzcilvēkiem, viņa sāka krietni pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas.

"Es esmu cilvēks lecīgais, man īsti neviens neko nevar pateikt," par to, vai viņa ikdienā saskaras ar diskrimināciju savas seksualitātes dēļ, stāsta Zane. Tiesa, arī viņai ir bijuši smagi brīži, saprotot, ka pat diezgan tuvi cilvēki nebija gatavi pieņemt Zani tādu, kāda viņa ir. Ikdienā gan problēmu neesot daudz, jo cilvēki viņai apkārt ir pieņemoši un nav aizspriedumaini.

Pašlaik viņa plāno aktīvāk iesaistīties organizācijās, kas aizstāv geju un lesbiešu tiesības Latvijā. "Tas, ko homoseksuāli cilvēki grib, viņi grib patiesībā būt tādi paši cilvēki kā heteroseksuāli." Zane norāda, ka orientācija jau nemaina cilvēka būtību un viņa attieksmi pret dzīvi. Viņa arī uzsver, ka homoseksualitāte, tāpat kā heteroseksualitāte, nav atkarīga no cilvēka izvēles.

Viņa uzsver, ka, saprotot, ka esi homoseksuāls, ir svarīgi apzināties, ka tu esi tāds pats cilvēks kā ikviens cits. "Jā, tu esi tāds pats kā citi un, jā, tev ir tiesības tādas pašas kā citiem, jo kaut kur apziņā tu tomēr šo vēl apšaubi, notiek iekšējais dialogs un pašam sevis pārliecināšana. Un tikai tad, kad tu pats zini, tad esi gatavs par to iestāties, par to skaļi runāt, kādam palīdzēt, ja nepieciešams," pārliecināta Zane.

"Apzināties es sāku ap pusaudžu gadiem. Tas vēl bija laiks, kad datoru nebija, varēja aiziet uz bibliotēku kaut ko palasīt. Nebija informācijas, ko aplūkot, lai saprastu, kas tieši ar tevi notiek, un tās sarunas neeksistēja sabiedrībā, un tev attiecīgi arī īsti nav, ar ko par to runāt," laiku, kad viņa sāka saprast savu seksualitāti, atceras Zane. Par to, ka vispār pastāv homoseksuāli cilvēki, viņa nekad nebija pat dzirdējusi. Viņa pozitīvi vērtē to, ka pašlaik ir pieejama informācija par šo jautājumu, kas palīdz saprast, kas īsti notiek, un apzināties, ka tas nav nekas dīvains.

Zane atklāj, ka ir gājusi uz randiņiem arī ar puišiem, tomēr šāds attiecību modelis viņai nebija piemērots. Tajā laikā savas sajūtas Zane nevienam nestāstīja. Vecākiem par savu orientāciju paziņoja pēc iepazīšanās ar savu partneri. "Es mammai pateicu telefonsarunā," atceras Zane, "neko, māte bija šokā." Vecāki mēģināja atrast iemeslus un izskaidrojumus tam, kāpēc Zani neinteresē vīrieši. "Viņi ilgi domāja, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, jo tas nav tas liktenis, ko tu novēli saviem bērniem." Atbildi gan nav izdevies atrast – arī zinātniekiem nav atbildes uz jautājumu, par to, kāpēc daļa cilvēku ir homoseksuāli. Zane ir ļoti priecīga par to, ka viņas mamma par savu meitu nekaunas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!