Rīga maza, bet piedāvājums plašs
Man šķiet, ka salīdzinoši mazajā Rīgā ir ļoti plašs piedāvājums, jāzina tikai, kur meklēt. Ja vēlamies, mēs Rīgā varam atrast gan garšīgu itāļu picu, gan izbaudīt uzbeku virtuvi utt. Domāju, ka katrs var atrast vismaz piecas sevis iemīļotas vietas. Turklāt katru mēnesi, katru dienu tiek atvērtas jaunas vietas.
Ja runājam par vienveidību, jāsaka, ka, iespējams, dažas jaunās vietas ir diezgan līdzīgas, bet, manuprāt, tā notiek ar visām modes lietām - tā ir tendence, tā brīža aktualitāte, arī, paskatoties uz ielas, varam redzēt, ka daudzas meitenes staigā līdzīgās drēbēs - tas ir modes vilnis. Un kāpēc ne, ja cilvēkiem tas patīk?
Burgerus Rīgā gatavo visi, kam nav slinkums
Vēl viena šī brīža kulinārās modes lieta ir burgeri - tos Rīgā taisa visi, kuriem nav slinkums. Es neapmeklēju ātrās ēdināšanas restorānus, jo man vienkārši negaršo, nepatīk sajūta, ka nevaru zināt, kāds ir ēdiena sastāvs, jo viss ir samalts un tur var būt jebkas. Reizēm, draugu impulsa vadīta, varu nopirkt kādu burgeri ātrās ēdināšanas restorānā, bet, nokožot gabalu, atkal saprotu, ka tas tomēr nav domāts man.
Tas nav snobisms, man vienkārši negaršo. Arī bērnībā, kad dzīvoju Tukumā, manai mammai veiksmīgi izdevās mani nosargāt no šāda veida pārtikas, lai arī, braucot uz Rīgu, vienmēr lūdzu man nopirkt burgerus, mammai izdevās veiksmīgi mani norobežot no tā. Cits stāsts ir par mājās gatavotiem burgeriem un citiem pašgatavotiem junk food našķiem - tie man ļoti patīk.
Ir saprotams, ka cilvēki apmeklē ātrās ēdināšanas restorānus, jo tas ir lēti un garšas kārpiņas pierod pie attiecīgās garšas, pēc laika prāts to sāk asociēt kā izsalkuma apslāpētāju, un cilvēkam sāk šķist, ka tas ir garšīgs. Nav arī noslēpums, ka ļoti daudzos pusfabrikātos un ātrās ēdināšanas restorānos pārtikā tiek izmantotas vielas, kas kairina garšas receptorus un liek domāt, ka ēdiens ir garšīgāks nekā patiesībā.
Diemžēl tā tiek sabojāta garšas izjūta. Piemēram, nātrija glutamāts var ļoti nomākt citas garšas, un cilvēkam, kurš ilgstoši lietojis uzturā tādu pārtiku, ēdiens bez nātrija glutamāta var šķist bezgaršīgs.
Ēst veselīgi nenozīmē maksāt dārgi!
Kad es aizeju uz tirgu vai veikalu, man gribas nopirkt visu, un rezultātā sanāk dārgāk. Cenšos ņemt piemēru no savas kolēģes Annas Pannas, viņa prot iepirkties, iztērējot 10 eiro. Par šo summu viņa nopērk veselīgus produktus visai nedēļai, ko var ļoti gardi pagatavot. Tātad ir iespējams ēst gardi un veselīgi, neiztērējot daudz naudas, taču tas prasīs vairāk izdomas, plānošanas un zināšanu par ēst gatavošanu.
Ir ērts risinājums ekonomiskām, veselīgām un garšīgām pusdienām - ņemt pusdienas līdz uz darbu no mājām! Personīgi man pusdienas kastītē līdzi no mājām šķiet vienkārši izcila alternatīva, jo tad tu pats arī esi atbildīgs par ēdiena garšu, kvalitāti un visu pārējo. Tas noteikti ir lētāk, it sevišķi, ja gatavo visai ģimenei. Tas nav ne dārgi, ne sarežģīti, un aizbildinājums, ka darbā nav, kur uzsildīt ēdienu, ir muļķīgs, jo ir taču tik daudz iespēju – gardas un veselīgas sviestmaizes, salāti, smūtiji, utt.
Gatavot var visi un ikviens
Jebkurš var būt pavārs sev un pagatavot garšīgu maltīti. Arī es neesmu pavārs, man vienkārši patīk to darīt. Ja cilvēkam patīk gatavot, viņam tas noteikti izdosies! Es domāju, ja kāds saka, ka neprot gatavot, tas ir aizbildinājums, lai to nedarītu, tāpat kā ar sportošanu – ikviens var sevi uzturēt labā formā. Nevajag meklēt aizbildinājumus un jāpārstāj slinkot, vienkārši tas ir jādara!
Latviešiem patīk ēst sātīgi un pamatīgi
Latviešiem ir smagi ēšanas paradumi, arī man pašai patīk trekni ēdieni un es bieži tādus ēdu, taču esmu novērojusi, ka daudzās ģimenēs, it sevišķi vīriešiem, maltīte nav iedomājama bez gaļas.
Gaļa tiek ēsta pārāk daudz, katrā ēdienreizē tā nav jāēd. Biežāk vajadzētu atcerēties par zivīm, diemžēl, šo vērtīgo produktu Latvijas iedzīvotāji gatavo samērā reti.
Iespējams, ka pati gaļa katrā ēdienreizē vēl nebūtu tas sliktākais, mēs esam raduši kā piedevu vienmēr izmantot kartupeļus, makaronus vai rīsus, un rezultātā tas ir par daudz, vēders tiek pārslogots. Pēc šādas maltītes nereti ir sūdzības par smaguma sajūtu, lieko svaru, un beigu beigās, ja regulāri tiek ēsts smags un trekns ēdiens, bieži mēdz rasties gan asinsvadu, gan sirds problēmas.
Ēst veselīgi ir stilīgi
Šobrīd visā pasaulē aizvien vairāk izplatās tendence sportot un ēst veselīgi, tas ir stilīgi! Un tas ir labi, pat, ja cilvēki to dara tikai modes pēc, galu galā - tas viņiem nāk par labu. Runājot par ēšanas paradumu maiņu, gribētu iedrošināt nebaidīties un eksperimentēt ar garšām un kombinācijām, jo dzimšanas dienā vienmēr nav jāēd rasols un kotletes, var ieviest jaunas tradīcijas, piemēram, katru gadu dzimšanas dienā izmēģināt kādas citas tautas virtuvi, tas pavērsīs jaunus garšu apvāršņus, ko pēc tam ieviest arī ikdienas ēdienkartē.
Vajadzētu vairāk piedomāt par savu veselību, nesaku, ka man tas perfekti izdodas, bet, esot veikalā vai tirgū, vienmēr cenšos nopirkt arī dārzeņus, augļus un zaļumus, ar ko papildināt ēdienkarti.
Gatavo pie dabas
Pie dabas lieliski iederas sviestmaizes, bet vajadzētu padomāt ārpus kategorijām – desa, siers, gurķis. Var uztaisīt mājās un paņemt līdzi kādu dārzeņu pastēti, kas ļoti labi saglabājas svaiga.
Būs ļoti garšīgi, ja uz pannas sviestiņā apcepsiet burkānus, pievienosiet tiem čili un sablenderēsiet kopā ar ķiploku - tas ir ļoti ātri, ērti un garšīgi. Iespējas un varianti, ko likt sviestmaizēs, ir bezgalīgas – dārzeņi, sēnes, gaļa, olas, utt. Vēl laba lieta ir burciņas - tajās var salikt sausās salātu sastāvdaļas, mērcītes paņemt līdzi atsevišķi un pēc tam ļoti ātri, visu savienojot, pagatavot svaigus salātus. Ja ir vēlme gatavot ko nopietnāku, tad meža vidū var salikt akmeņus, uzkurināt ugunskuru un oglēs cept lapās ietītu gaļu - izdosies fantastisks cepetis.
Šogad esmu iecienījusi taisīt dažāda limonādes, arī tas nav nekas sarežģīts - jāsavāra sīrups un jāsajauc ar gāzētu minerālūdeni. Šeit paveras tik plašas garšas iespējas, piemēram, viens no maniem favorītiem ir cukura sīrups ar lavandu un citronu, kam pievienots minerālūdens.
Kopumā man šķiet, ka, dodoties pie dabas, labāk ir ņemt līdzi visas ēdiena sagataves, bet var arī gatavot uz vietas, piemēram, plovu. Pati parasti atturos no zupu vārīšanas uz ugunskura, jo gribas kaut ko interesantāku. Ir pat jaunieši, kas organizē garšu ekskursijas mežā ar gatavošanu un nakšņošanu. Pati vēl neesmu bijusi, bet atsauksmes ir ļoti labas. Noteikti daudz var mācīties no viņiem. Papildu informāciju par viņiem var atrast internetā, meklējot atslēgas vārdus „NOM NOM OUTDOOR”.
Šašliks nav vienīgais, ko cept piknikos
Ieradumu vienmēr cept šašliku var aizstāt, smeļoties iedvesmu citu valstu kultūrā. Piemēram, pagatavot plovu vai gaļas vietā var grilēt zivis vai dārzeņus, var cept pat picas, var gatavot desertus, piemēram grilējot greipfrūtus. Es esmu atvērta eksperimentiem un iesaku to darīt arī citiem. Labs veids, kā atklāt jaunas garšas, ir rīkot ballītes ar draugiem, kurās katrs ņem līdzi kādu gardu ēdienu, ko nesen atklājis un vēlas ar to pacienāt citus, tā savstarpēji viens otru iedvesmojot jaunām garšām.
Turklāt aicinu atcerēties, ka gatavot dabā var visos gadalaikos, ir jābūt tikai attiecīgam ekipējumam. Arī ziemā gatavots plovs vai sildoša soļanka būs tieši laikā.
Recepte, ko vēl var pagūt izmēģināt šovasar
Var kūpināt zivi spainī. Ir nepieciešams skārda spainis, kuram ir izurbti caurumiņi, tajā tiek salikti skaliņi un zālītes, kas dod aromātu, pa virsu liek restīti, uz kuras liek zivi. Tad visu pārklāj ar lina dvielīti, lai dūmi paliek iekšā spainī. Šādu maigi kūpinātu zivi var pagatavot nepilnas stundas laikā.
Patiesībā var atrast daudz un dažādu ideju gardām maltītēm, galvenais ir nebaidīties, eksperimentēt un izbaudīt gan procesu, gan rezultātu! Ēdiens lielākoties padara cilvēkus priecīgus, tāpēc arī man patīk gatavot!
Materiāls tapis sadarbībā ar augstskolu "Turība"
