Foto: Privātais arhīvs
Ikvienam no mums agrāk vai vēlāk nākas aizdoties uz pārtikas veikalu. Man, mājās gatavotu maltīšu piekritējai, pārtikas veikala apmeklējums ir, kā minimums, trīs reizes nedēļā. Bieži vien, stāvot pie kases, aizdomājos – cik grūts varētu būt kasiera darbs, ilgās stundas, cilvēku pūļi un neapmierinātie klienti. Cilvēki vienmēr kaut kur steidzas, bieži pat nepamanot vai nepievēršot uzmanību personai, kura viņus apkalpo, dzīvam cilvēkam, kurš, iespējams, šodien jau ir apkalpojis vismaz divus simtus cilvēkus.

Valentīna Līcīte pārtikas lielveikalā strādā četrus mēnešus, bet kopējais kasieres darba stāžs tirdzniecībā ir pie četrpadsmit gadiem. Šobrīd viņai ir maiņu darbs, trīs līdz četras dienas jāstrādā, bet trīs līdz četras dienas var atpūsties. Darba maiņa ilgst no desmit līdz divpadsmit stundām, bet no tās stunda ir pusdienu un vakariņu pārtraukums, ja darba diena sākas plkst. 8, tad beidzas 20, bet, ja sāk strādāt tikai plkst. 12, tad darbs beidzas 22.

"Darba laikā var gan sēdēt, gan stāvēt, kā nu katram ērtāk, bet man pat labāk patīk stāvēt, apsēžos tikai uz vakara pusi. Tīri tehniski jau darbs ir ļoti vienkāršs – tikai jānoskenē svītru kodi un viss, pat lenta kustas automātiski. Ar roku jāievada tikai sveramā produkcija, bet arī tas, kā iemācās no galvas preču kodus, notiek zibenīgi," stāsta Valentīna. Bet bez svītru kodiem kasiera darbā ir vēl viens daudz būtiskāks, patiesībā pats svarīgākais darba aspekts, un tas ir – darbs ar cilvēkiem. Kā saka pati Valentīna: "Darbs ar cilvēkiem man ir kā balzams dvēselei."

"Manā darbā ir jābūt kā psihologam, ir jāizjūt un jāsaprot klients. Ir cilvēki, kuri vēlas, lai viņus liek mierā, un tie arī ir jāliek mierā, un ir cilvēki, kuri ļoti, ļoti priecājas aprunāties. Bet jebkurā gadījumā vienmēr saglabāju pozitīvu attieksmi un novēlu jauku dienu, pat, ja klients ir ar negatīvu attieksmi, uzskatu, ka smaids un labs vārds ir neizbēgama komunikācijas atslēga," stāsta Valentīna. Vaicāju, vai tad vienmēr tas tā ir iespējams, katram simtajam klientam dāvāt neviltotu smaidu? "Jābūt tādai attieksmei, kāda tev ir pašam pret sevi, jāciena sevi un jāciena klients. Ir taču tik patīkami, ja tevi sagaida ar smaidu. Es domāju, ka daudz ko maina tas, ka man patiešām no sirds ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem. Ticu, ka tas atkarīgs arī no kasiera, bet mans iespaids ir, ka cilvēki kopumā ir smaidīgi un atsaucīgi."

Bet lielā steiga un nepacietība? Zinu, ka arī pati dažreiz grēkoju, kavēju un kļūstu īgna uz visu apkārtējo pasauli, bet kā Valentīna rīkojas šādās situācijās? "Liela daļa tiešām steidzas un es to respektēju, apsolu, ka viss būs ātri, bet saku to ļoti mierīgā balsī, un klienti paši paliek mierīgāki. Savukārt, ja kāds aizkavē visu rindu, tad cenšos pārējos cilvēkus samierināt, paskaidrojot, ka katram taču gadās pa kādai aizķeršanai. Viens gan, ko varētu cilvēki censties ievērot, ir laikus sameklēt savus naudas maciņus," smaidot skaidro sieviete, jo tas parasti veidojot lielākos sastrēgumus. "Visi pirkumi ir noskenēti, cilvēks visu ir salicis maisiņos, bet nevar atrast maku vai skaidro naudu. Kad beidzot karte ir atrasta, attopas, ka kartē nav naudas, un tad sākas...Tad arī apkārtējie sāk dusmoties, tāpēc tas ir labs padoms – maciņu atrast laikus," skaidro kasiere.

"Ja jāsalīdzina, kā bija agrāk un kā ir tagad, tad, protams, cilvēki ir kļuvuši steidzīgāki, bet tajā pat laikā arī runīgāki, atvērtāki. Sarunas ir ne tikai par pirkumiem, bet arī par dzīvi, situāciju valstī, bieži prasa pa kādam padomam. Senāk it kā rindas bija garākas, bet laika arī visiem bija vairāk, tagad rindas īsākas, apkalpošana ātrāka, bet laika visiem ir mazāk. Skaidru naudu izmanto samērā reti, mūsdienās pārsvarā visi norēķinās ar bankas kartēm, ir jau arī daudz ērtāk," stāsta Valentīna.

Cilvēki pret Valentīnu tiešām esot pretimnākoši, arī uz dokumentu pārbaudi neviens neesot jāskubina. Jaunieši, kuri jaunāki par 25 gadiem, paši bieži vien, bez aicinājuma, rādot personu apliecinošos dokumentus. Bet, protams, ka ir arī grūtības darbā, neesot jau viegli strādāt ar cilvēkiem tādā intensitātē, tas prasot ļoti daudz enerģijas. Turklāt nākas sabalansēt gan vieglo un gaišo komunikāciju ar klientiem, gan augsto atbildību naudas darījumu dēļ. Tagad gan ir daudz vieglāk, viss ir tik elektronisks un vienkāršots, ka pat cenas neesot jāpatur galvā. "Es vairāk sekoju līdzi, vai viss ir pareizi noskenēts, bet preču cenas neatceros, varbūt tikai akcijas precēm, " dalās kasiere. Cilvēki izvēloties veselīgus produktus, neesot tā, ka tiktu pirkti tikai čipsi vai saldinātie dzērieni. Latviešiem patīkot gatavot mājās, daudz tiekot pirkti svaigi produkti, arī eko produkti, ir novērojusi Valentīna.

Brīvajā laikā kasiere enerģiju atgūstot laukos. Tad uz visām trim vai četrām dienām viņa atpūšoties dārzā, dienas laikā sanāk tik daudz laika pavadīt iekštelpās, ka esot patīkami, pat nepieciešams pavadīt laiku svaigā gaisā. Valentīna brīvajā laikā daudz lasot grāmatas par psiholoģiju, viņa atzīst ka tas ļoti palīdzot kasieres darbā, jo galu galā tas ir nepārtraukts darbs ar cilvēkiem. Iegūtās zināšanas arī ļaujot visu neņemt tik personiski, ja kādam ir negatīva attieksme: "Ja tev kaut ko saka, tad nevajag to ņemt personiski, jo tas taču nav uz tevi attiecināts. Domāju, ka pirms gadiem desmit arī man būtu bijis grūtāk tikt ar šādām situācijām galā, bet tagad – smaids un labs vārds ir mana panākumu atslēga. Es arī vienmēr izvēlētos to rindu, pie kuras ir vairāk cilvēku – jo būs vairāk klientu ar kuriem varēšu pakomunicēt," smaidot dalās Valentīna.

Pēc sarunas ar tiešām smaidīgo un draudzīgo kasieri es vēl nedaudz paklimstu pa veikalu. Pāris paņemtos produktus izlemju nopirkt blakus kasē, lai pavērotu, vai tiešām viņa spēj visu laiku būt tik smaidīga un pretimnākoša. Un man par pārsteigumu tiešā, uzsmaida katram, sasveicinoties un atvadoties, arī es izeju no veikala ar smaidu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!