Dzīves restartēšana Vācijā

Liktenīgas nejaušības, lielā biznesa pasaule un dzīves restarts: Ievas Plaudes-Rēlingeres stāsts
Foto: Aiga Rēdmane, žurnāls "Ieva"

Ieva neslēpj, ka laika gaitā ir bijis jāpiedzīvo pārbaudījumi, tomēr ikviens šķērslis ir pārvarams. Pēc 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja arī Ievu un viņas biznesu, kuru nācās pārdot, viņai bija jāpārceļas uz dzīvi Vācijā un tur viss teju jāsāk no jauna. Taču, arī pārcēlusies uz Vāciju, viņa izvēlējās turpināt darba gaitas skaistumkopšanas nozarē.

"Lielākā daļa tolaik emigrējušo tomēr bija cilvēki pusmūžā. Man bija 47 gadi. Krīzēs un grūtībās es tomēr atmetu visas emocijas un racionāli sāku spriest – manā vecumā mēģināt apgūt jaunu profesiju būtu vairāk nekā dīvaini un arī ļoti sarežģīti. Kaut arī pēc profesijas esmu juriste un specializējos finanšu tiesībās, kas ir pavisam tālu no kosmētikas, es tomēr aprēķināju, ka pēdējos 15 gadus esmu nostrādājusi kosmētikas industrijā un tieši šajā jomā man būs visvienkāršāk restartēt savu dzīvi svešā zemē. Kā es mēdzu teikt, – lai labi spēlētu hokeju, nav jābūt hokeja laukuma īpašniekam."

Tomēr, virzoties augšup pa karjeras kāpnēm un izmantojot izdevības, Ieva spēja veikli mainīt spēles noteikumus, vispirms kļūstot par direktori, bet pirms gada iegādājoties kosmētikas fabriku "Amirage GmbH".

Neveiksmes ir, bija un būs. Gluži kā vecajā jokā par to, ka stacijās zaga, zog un zags. Ir lietas, kas nemainās. Ieva Plaude-Rēlingere

Ieva atzīst, ka lielā mērā visu nosaka audzināšana un raksturs. "Tieši no mums ir atkarīgs, lai mūsu bērni nebaidītos ciest neveiksmi. Neveiksmes ir, bija un būs. Gluži kā vecajā jokā par to, ka stacijās zaga, zog un zags. Ir lietas, kas nemainās. Es domāju, ka neviena sekmīga karjera – vienalga, vai tā būtu biznesā, medicīnā vai politikā, – nevar būt bez neveiksmēm. Un cilvēka personību veido tieši tas, kā viņš vai viņa pārvar šīs mazās neveiksmes. Ja jūs prasāt par mani, es kā plika pa nātrēm sitos – katru dienu kaut kas nogāja greizi, bet, manuprāt, ir svarīgi atzīt, ka kaut kas ir aplam, un nebaidīties to labot."

Lai arī kādas grūtības gadu gaitā ir bijis jāpārvar, Ieva teic, ka nekad nav pienācis tāds vājuma brīdis, kad viņa būtu vēlējusies mest visu pie malas un padoties. "Es domāju, ka tas ir raksturs. Es varbūt būšu mazliet augstprātīga un teikšu, ka mūsu paaudzei bija priekšrocības. Tie grūtie apstākļi, kādos mēs augām, jau agrā bērnībā norūdīja mūsu raksturu. Tāda likteņa ironija – jo labākos apstākļos aug bērni, jo kuslāki viņi izaug."

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl