Mazuļa pieteikšanās kā pagrieziena punkts
Kāzu organizēšana Ilutai sākās 2013. gadā, un šī ir jau sestā sezona. "Vispār tas sākās kā joks, kā daudziem. Tas bija hobijs, kaut ko es čibinājos," stāsta Iluta. Viņa atklāj, ka līdz tam strādājusi atbildīgos amatos, pat vairākās valdēs. Pēdējā darba vieta bija pilnīgi pretēja salīdzinoši radošajai kāzu industrijai – viņa vadījusi valsts kapitālsabiedrību. Tomēr tieši tajā gadā Iluta organizējusi ne tikai savas, bet arī draugu kāzas. "Ne es pirmā, ne pēdējā sieviete, kas saka – bērniņa ienākšana ģimenē daudz ko maina. Tu esi piespiedu kārtā spiests iet dekrēta atvaļinājumā. Tad saproti, ka pēc šī dekrēta atvaļinājuma, negribi dzīvot tā, kā dzīvoji līdz šim," viņa norāda.
Lai gan Iluta saņēmusi labu algu, nav bijis sirds gandarījuma par darbu. "Mazuļa pieteikšanās bija labs pagrieziena punkts, ka es vairs nekad negribu būt algots darbinieks klasiskā izpratnē. Protams, tajā mirklī ir vajadzīgs ģimenes atbalsts. Pašā sākumā es nebiju gaidījusi, ka tā sniega bumba aizvelsies," stāsta nu jau pieprasītā kāzu organizatore un dekoratore. Viņa atzīst, ka pēdējos gados šī nozare Latvijā ir ļoti attīstījusies, un, iespējams, pati bijusi īstajā vietā un laikā. "Kāzas Latvijā notika arī līdz 2013. gadam, bet tā, kā tas ir šobrīd, ar tādu plašu pasaules elpu – kāzu nozare šobrīd Latvijā gavilē," stāsta Iluta.
Viņa turpina, piebilstot, ka arvien vairāk pāru ir gaumīgi un pietiekami prasīgi, tāpēc arī kāzu kvalitāte ir augstā līmenī: "Ir interesanti darboties. Protams, jāpasakās ilgi gaidītajam mazulītim, kurš pieteicās, un kas bija pagrieziena punkts, tomēr bija arī vīra atbalsts. Es teiktu, ka man nebija neviena iedvesmotāja un atbalstītāja tajā laikā. Tas bija īstenībā tikai no vīra. Ne velti es tagad esmu izsludinājusi lekciju par strādāšanu kāzās." Iluta stāsta, ka viņai nav žēl dalīties ar savām zināšanām un pieredzi citiem. "Ja man būtu šāds cilvēks bijis, es esmu pārliecināta, ka es tādu dzīves pagriezienu būtu ātrāk darījusi, nekā tikai 34 gados. Līdz tam es strādāju būvniecībā, pat vadīju vienu būvniecības uzņēmumu. Bet ar savu radošo dvēseli... Kā man sāpēja, ka kaut kādu apstākļu dēļ es nokļuvu tur, kur man nebija jānokļūst. Es biju apzinīgs darbinieks, kurš nevarēja pamest iesākto," atzīst Iluta.
Viņa vēlas iedrošināt sievietes – iet, darīt, mainīt, uzdrošināties, doties ārā no komforta zonas. "Sākumā nedrīkst domāt par naudu, cik es no tā nopelnīšu, kā man tā lieta aizies. Tad tā lieta neaizies. Ir jāieciklējas uz savu hobiju, par ko citi priecājas," skaidro kāzu organizatore. Viņa lepojas, ka šobrīd var strādāt pilna laika darbu, kas ir pietiekami interesants un sirdij tīkams. Tomēr viņa neapstājas tikai pie kāzu organizēšanas, Iluta vēlas izvērst plašākā mērogā. "Man uzreiz ir interesanti, ka man nav šaurais lauciņš – kāzas, bet tas izaug arī citos virzienos," viņa stāsta.
Milzīgs stress un gandarījums vienlaicīgi
Radošā sfēra, kur nemitīgi tiek attīstītas jaunas idejas un neskaitāmi mākslinieciski varianti ir viens no lielākajiem izdegšanas potenciāliem. Kā norāda kāzu organizatore Iluta, arī viņa ar to saskaras. "Teikšu godīgi – jūlija beigās man bija neliels sabrukums. Es ļoti ieguldu sevi emocionāli un dvēseliski kāzās. Vienā mirklī man šķita, ka esmu par daudz esmu uzņēmusies, ka es netieku galā. Vienu dienu es vienkārši noraudājos. Es arī nekautrējos to teikt, ir tādi mirkļi jāpiedzīvo," viņa atklāj. Tajā brīdī vīrs un dēls atstājis mammu vienu uz divām dienām, lai dvēsele varētu atveldzēties. "Es paspēju izdarīt to, kas man bija jāizdara. Es paspēju sakārtot māju, kas man bija svarīgi, jo man tam nebija vasarā laika. Es sakārtoju arī savas domas. Un tad es atkal biju gatava rukāt tālāk," stāsta Iluta. Viņa nekautrējas atzīt, ka ir arī mirkļi, kad pazūd mūza un visa kā vienkārši ir par daudz.
"Tas ir ļoti glaimojoši, ka daudzi grib, lai es palīdzu viņu kāzās. Ir grūti atteikt, ja izklausās, ka svinību koncepts ir interesants un pāri ir forši. Un tad domā – gan jau es atradīšu laiku, es paspēšu visu," stāsta organizatore un dekoratore. Tomēr tādos brīžos nereti sanāk dalīties uz vairākām pusēm. Tāpat jāpiedzīvo emocionāli kritumi. "Lai gan es esmu tik daudzās darba vietās strādājusi un atbildīgos amatos, man nekad nav bijis tāda stresa un tajā pašā laikā gandarījuma no darba. Te ir tās divas galējības. Arī pēc katrām kāzām es tiešām raudu," atklāj Iluta. Viņa saņem arī pateicības vēstules no pāriem: "Tad atkal es saprotu, kāpēc es esmu tajā visā tik dziļi iekšā. Šo pateicību dēļ, šo apskāvienu dēļ ir vērts celties un krist par savu lietu."
Ilutas ikdiena nav tikai organizatorisko jautājumu kārtošana vai sazināšanās ar pāriem – tā ir empātijas un sensitīvas informācijas uztveršana. "Man nākas "iefiltrēties" ģimenē tik dziļi iekšā. Katrā ģimenē ir kāds skelets skapī. Tev ir jābūt ļoti empātiskam un sensitīvam par šiem jautājumiem. Jābūt jūtīgam. Es esmu pateicīga, ka es varu iet ģimenēs un piedzīvot šos viņu stāstus," viņa atzīst. Kāzu organizatora darbs nav tikai vienkārša organizēšana, tā ir arī personiska pieeja.
Karstākā kāzu sezona ir vasara, tomēr šobrīd populārākas kļūst kāzas pavasarī un arī rudenī – septembrī un oktobrī. Iluta ir sapratusi, ka viņa vēlas būt mentore un iedvesmotāja: "Es nebaidos arī skaļi teikt, ka man vēljoprojām ir daudzi sapņi. Es gribu būt pasniedzēja, strādāt televīzijā, varbūt kādā žurnālā veidot rakstus. Es uzskatu, ka savi sapņi ir jāsaka skaļi – kāds tos var sadzirdēt vai izlasīt."
Kā atzīst kāzu organizatore, šovasar viņa saņēmusi vairākus jautājumus ar vēlmi piedalīties kāzās un būt klāt šādos lielos notikumos. "Es apbrīnoju šo drosmi, jo es nebiju tik drosmīga kādam rakstīt. Man raksta pat tā – "Es esmu gatava jums pienest kafiju, tikai ļaujiet man būt klāt!" Piemēram, instagramā ir rakstījušas tādos mirkļos, kad es sēžu un domāju – kā lai es ar visu tieku galā? Šovasar pirmo gadu šādiem cilvēkiem devu iespēju būt klāt un iedot mazus uzdevumus," stāsta Iluta. Viņa norāda, ka šie cilvēki bijuši šokā. Cik skaisti un vienkārši viss izskatās kāzu fotogrāfijās pēc tam, tik fiziski grūti un darbīgi norisinās kāzu "aizmugurējā" daļa, ko izjūt organizatori.
Kāzu organizatore dalās arī ar kādu šīs vasaras kuriozu: "Viena meitene kā palīgs ieradās augstpapēžu kurpēs. Es teicu, ka ir jābūt ērtam apģērbam un ērtiem apaviem. Es redzu – nāk špiļkās." Iluta jautājusi vai tomēr meitenei nav līdzi pārvelkamie apavi, uz ko viņa atbildējusi, ka šie paši ir ērti. Lieki piebilst, ka svinības bija pietiekami lielas un prasīja milzīgu darbu – dienas beigās meitene pati uztvērusi šo pieredzi, kā dzīves lielāko izgāšanos.
Kas šobrīd modē kāzās? Drosmīgi pāri!
Pastāv ne tikai modes, matu un meikapa tendences, bet arī kāzu. Iluta Piternika dalās ar viņasprāt izteiktākajām Latvijā šajā brīdī. Viena no tām ir domāšana par pāra un viesu nenogurdināšanu, piemēram, gaidot vairākas stundas. Tāpēc pāra fotosesija bieži notiek pirms ceremonijas. "Pāri grib arī vienkāršo konceptu, kad ceremonija ir pie svinību vietas, lai nav lieki pārbraucieni," norāda kāzu organizatore.
Kā otru tendenci viņa izvirza "pilsētnieku kāzas" jeb restorāna tipa kāzas Rīgā un Jūrmalā. "Ir vakariņas, un visi ar takšiem brauc mājās. Galvenie apsvērumi ir, ka loģistika ir vienkāršāka, nav jābraukā. Arī negrib apmaksāt gulēšanu, zāļu nomas, brokastis. Ja pāris neņem lielu muižu, tad var investēt, piemēram, labākos mūziķos vai labākos dekoratoros," stāsta Iluta. Šis variants labi noder arī, ja budžeta līdzekļi ir ierobežotāki.
"Ir izaugusi gurmanu paaudze, jo daudzi ir staigājuši pa restorāniem. Teikšu godīgi, ka vairākos lauku viesu namos, ir diezgan lielas problēmas ar kvalitatīvu ēdināšanu," atzīst kāzu organizatore. Nereti tiek piedāvāts koncepts ar karbonādēm un vārītiem kartupeļiem. "Rīdzinieku restorānu paaudze ir ļoti prasīga pret savām kāzu vakariņām. Ļoti daudzi viesu nami arī nav gatavi mainīties vai arī nav virtuves tik modernas, lai pasniegtu daudzu kārtu vakariņas. Tāpēc pāri, baidoties no siļķēm kažokā, lemj par labu Rīgas un Jūrmalas restorāniem," tā Iluta.
Pēdējos gados kāzu organizatore novērojusi, ka pāri kļūst drosmīgāki un ir gatavi radošām idejām, neordinārām un netradicionālām vietām. Tāpat arvien populārāk kļūst kāzu kūku griešana un garšošana pēc ceremonijas. "Tam ir arī nozīme – kāzu kūka simbolizē jaunās ģimenes pirmo mielastu. Tāpēc ir tik jēgpilni mielastu pasniegt uzreiz pēc ceremonijas," norāda Iluta.
Viens no seno laiku svarīgākajiem kāzu rituāliem – mičošana, arī nereti tiek aizstāta ar divvientulības mirkli jaunajam pārim, vai arī tiek pārcelta ātrāk no pusnakts uz pulksten 22 vai 23. "Arī kleitas ir sākušas kļūt drosmīgākas. Nav tikai stāsts par baltām. Ir arī kāzas ar sudraba gliteru kleitu, kas īpaši šūta," viņa atklāj. Mūsdienu laikmets ir par to, ka kleitas un kāzas var tapt, kā vien vēlas. "Nav tik stingru noteikumu, nav vairs tādi rituāli jāņem vērā. Katrs var darīt, kā grib. Katrs var brīvi justies kāzās, nav nekas jādara obligāti," norāda Iluta.
Ticība mīlestībai un laulībai
Taujāta par šīs sezonas emocionālākajiem mirkļiem kāzās, Iluta stāsta par brīdi maija kāzās, kad jaunā līgava uztaisījusi pārsteigumu vīram, spēlējot viņa tā brīža mīļāko dziesmu uz vijoles: "Emocionāli sakāpināts mirklis, ko ikdienas darba dzīvē ir tik grūti iegūt. Tas man noteikti paliks ļoti ilgi spēcīgās atmiņās." Savukārt cits noticis augusta kāzās, kad līgava pateicās jaunā vīra vecākiem un vīrs – jaunās sievas vecākiem. "Viņa raudāja balsī visu viesu priekšā, es fonā raudāju līdzi. Līgava nevarēja parunāt, pilnīgi elsoja no emocionālās spriedzes. Tas bija tik īsti un skaisti. Tomēr viņa saņēmās un to runu pabeidza," par emocionālo brīdi stāsta Iluta. Organizatore turpina, ka redzējusi, cik šis jaunais vīrs savu sievu ļoti mīlējis.
"Ir aizkustinājumi kāzās, kad atkal saproti, kā sirds notrīc to piedzīvojot," viņa ir atklāta, tomēr piemin vienu no lielākajiem šīs vasaras izaicinājumiem: "Bija arī kāzas, kas tika pieteiktas sešas nedēļas pirms kāzu dienas. Tās ir tikai sešas nedēļas! Līgava sūtīja laulības gredzenus un pie reizes saderināšanās gredzenu. Arī tā notiek!" Kāzu organizatore priecājas, ka var piedalīties pāra īpašajos mirkļos un vietās: "Tās kāzās notika līgavas vecvectēva būvētā Ulmaņa laika lauku mājā. Vecvectēvs bija būvējis lielu māju ar zāli. Tur savulaik notika balles, Padomju laikos tur bija pat kultūras nams uztaisīts." Iluta piemin dziļo un simbolisko jēgu, ka svinības notika tieši tur.
Tomēr šīs emocijas ne tikai dod gandarījumu, bet pamatīgi iztukšo. Arī kāzu organizatore Iluta ar to saskaras ikdienā: "Man ir baigais atbalsts no vīra. Mēs to tiešām darām kopā. Bez vīra es to vairs nespēju iedomāties. Ir mirkļi, kad viņš mani emocionāli atbalsta vai iedvesmo vai kādu ideju pasaka priekšā, kad man šķiet, ka mūza ir kaut kur aizlaidusies. Viņš, protams, ir fizisks atbalsts, jo kāzas ir par daudzām sagādēm, nešanām, karināšanām un tā tālāk." Viņa piebilst, ka tas nemaz nav viegli ģimenei ar bērnu: "Nav noslēpums, ka kāzas notiek pārsvarā brīvdienās, un mums ir bērniņš. Tad ir arī nenormāla loģistika, kur bērns būs brīvdienās vai kas viņu izņems no dārziņa. Tāpat emocionāli arī viņam ir jāpieslēdzas, lai puikam no tās vasaras arī ir kādas atmiņas, nevis mamma un tētis visu laiku prom kāzās."
Iluta dalās savā ģimenes īpašajā stāstā, kur pārsteigusi vīru: "Mūsu piecu gadu kāzu jubileja – tas bija tāds emocionālais aizkustinājums. Nebiju savu kāzu kleitu piecus gadus redzējusi, tā stāvēja pie vīramātes. Viņa man pa kluso nogādāja. Tas mirklis, kad velc to kleitu, tas nebija tik vienkārši, tās bija sakāpinātas emocijas." Iluta devusies pie vīra, kā toreiz pirms pieciem gadiem. "Dēls ieraudzīja un teica: "Mammīt, kas tas?" Tad dejojām savu pirmo deju, kā kāzās. Un raudājām," aizkustināti stāsta Iluta.
"Emocionāli es ticu mīlestībai un laulībai. Es arī ar savu ģimeni vēlos iedvesmot citus, kuriem ir kādi sarežģījumi attiecībās. Tāpēc esmu cilvēks, kurš pārstāv tos, kas tic laulībai un mīlestībai," atzīst kāzu organizatore. Viņa norāda, ka arī savā komandā pulcē cilvēkus, kas ir līdzīgi domājoši, kuri par kāzām neizsakās ar skepsi un ironiju. "Man ir ļoti svarīgi, lai maniem komandas locekļiem un biedriem ir labas un spēcīgas ģimenes vai arī viņi nāk ar labumu kāzās. Tas man ir ļoti svarīgi," tā Iluta.
