Agiju noteikti būs pamanījuši tie, kas iedvesmojas internetā, jo viņa soctīklu lietotājus priecē ar skaistām bildēm instagramā un patiesiem vārdiem savā blogā. Bet viņa ir uzmanīga ar terminiem: "Jā, man ir blogs, bet es neesmu blogere. Jā, es esmu instagramā, bet es neesmu instagrama modele. Man ir bērns, bet es neesmu mamma citiem – es esmu mamma savam bērnam. Tāpēc mani nevar nosaukt Agija Kola-Kanča – mamma, blogere. Tas noteikti nebūs par mani." Galvenokārt šādi viņa izpaužas divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas ir veids, kā sevi izlikt radoši, otrkārt, ir patīkami atskatīties uz savu personalizēto foto albumiņu parocīgā formātā.
Blogošana nav smags darbs un arī attēlu ievietošana instragramā nav smags darbs. Ja tas ir grūts darbs, tu kaut ko dari nepareizi. Es tiešām tā domāju. Smagi ir strādāt no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Smagi ir krāmēt kastes lielveikalā. Nav grūti taisīt smukas bildes un tās likt internetā.
Nepiedzīvot mātes mīlestību no pirmā mirkļa. Patiesība, ko daudzi kautrējas atzīt
Es noteikti neesmu viena no tām mammām, kuras uzreiz piedzīvoja mirklīgu mīlestības uzplūdu un sāka dzīvot rozā burbulī, jo viss ir tik labi. Nē. Savā pirmajā nedēļā mātes lomā es biju ļoti laimīga, jo bērniņš bija gaidīts un plānots, bet es nebiju gaidījusi, ka mani hormoni saies tik ļoti šreijā.
Šūšana: pirmā kleita 6 gadu vecumā un kleita, kas iekaroja instagramu
Šūšana jau kopš bērnības ir viena no Agijas radošajām izpausmēm, kas sagādā prieku un iznākumā vēl sanāk kaut kas, ar ko papriecēt acis un papildināt drēbju skapi. Savus pirmos svārkus Agija uzšuvusi vēl pirms skolas un par to liels paldies vecākiem: "Man ļoti liels prieks, ka man vecāki deva vaļu un patiesībā ļāva iznīcināt tik daudz auduma. Bet tas viss nosēdās un, lai arī es neizvēlējos sev šādu profesiju, tas joprojām ir palicis ar mani."
Arī pusaudža gados, pat tad, kad vecmāmiņai saplīsusi šujmašīna (kur gan pie vainas esot bijusi pati šūšanas karaliene Agija), viņa atradusi dažādus veidus, kā izpausties un radīt kaut ko jaunu – izšūt, pārveidot, papildināt ar akmentiņiem un dažādiem nieciņiem, lai iegūtu kādu jaunu dizainu kā nevienam. Arī šajā sakarā Agija pasakās saviem vecākiem, kas viņai vienmēr pamudinājuši, ka nevajag skriet pakaļ aktuālajam, bet ir lieliski uzdrošināties būt atšķirīgam. "Tas ir tavs spēks, ka tu neesi kā visi," Agija atkārto mammas vārdus.
Aizņemtajā ikdienā Agijai tik bieži nav atlicis mirklis piesēsties pie senās draudzenes-šujmašīnas, tomēr tad, kad palikusi stāvoklī, mīlestība uzplaukusi no jauna. "Man stāvēja čupiņa ar sen iepirktiem audumiem, idejām un sapņiem, ko es ļoti gribēju īstenot, jo nekad jau nesanāk laika. Pieķeros pie savas šujmašīnas un uzšuvu sev pāris kleitas, par kurām es ilgi biju domājusi. Sāku iet uz pasākumiem un saņēmu milzumdaudz draudzeņu komplektus. Kaut kā tā, pavisam netīšām atsāku šūt kleitas."
Ļoti bieži bijis tā, ka gribētos un vajadzētu pašūt, tomēr tajā pašā laikā es saprotu – mans bērns grib pie manis opā, kleitas pagaidīs. Tāpēc arī savu otru bērnu jeb biznesu neesmu vēl uzcēlusi līdz galam uz kājām.
Kleita, kas pirms aptuveni gada izpelnījusies milzu lielu interesi pat no svešiem cilvēkiem, ir visai praktiska. Zem tās ērti var pavilkt džinsus vai šortus, saglabājot savu sievišķību. "Tās skaistās kleitas un kurpes lielāko daļu laika stāv skapī, tāpēc man gribējās izveidot kaut ko praktisku un ikdienišķu. Un, ņemot vērā, ka garderobes pamatlieta katram latvietim ir džinsu bikses, tad attiecīgi radīju kleitu, ko var pieģērbt pie vecajiem džinsiem un izskatu padarīt interesantu, fifīgāku. Es domāju, ka tas ir arī tas, kāpēc tās kleitas tik daudziem patika."
Runājot par sava zīmola iznešanu saulītē, Agija noteic, ka tas ir viņas sapnis, un ļoti to vēlas īstenot – it īpaši tagad, kad viņas darinājumi tik ļoti izpelnās apkārtējo atzinību. "It kā tagad būtu īstais laiks, tomēr man šīs laiks liekas tik svēts. Mans bērns vairs nebūs tik mazs kā tagad. Ļoti bieži bijis tā, ka gribētos un vajadzētu pašūt, tomēr tajā pašā laikā es saprotu – mans bērns grib pie manis opā, kleitas pagaidīs. Tāpēc arī savu otru bērnu jeb biznesu neesmu vēl uzcēlusi līdz galam uz kājām," tā Agija. Lai arī kā gribētos, Agijai šobrīd nemaz nav izdevīgi veidot savu biznesu, jo, līdzko tas notiks, vairs nebūs bērna kopšanas pabalsti, kas tomēr ikvienam ir svarīgi. Tāpēc Agija teic, ka viņas kleitas noteikti savus interesentus sasniegts – tikai mazliet jāuzgaida.
Jāpiebilst, ka vēl viena aizraušanās, kas sagādā Agijai prieku, ir gleznošana. "To, ko es nevaru izlikt vārdos, es izlieku gleznošanā. Gleznošana ir tā lieta, pie kuras man patīk atgriezties. Kad es jūtu, ka esmu kaut kur aizskrējusi, pārāk tālu no sevis, tad vajag mieru."
Sakritība sakritības galā: kā Agija atrada savu aicinājumu
Es ļoti ticu tam, ka cilvēki, ja viņi uzticas savai dzīvei, liktenim, Dievam – katram tas ir kaut kas savs, viņi nonāk īstajā vietā, īstajā laikā un satiek īstos cilvēkus. Tam vienkārši ir jāļaujas, jānotic mazliet arī tad, kad tas šķiet neloģiski.
