Foto: Natālija Berezina. L'officiel arhīvs
“Es sapratu, ka negribu būt tur, kur esmu tagad,” tā sarunas laikā teic Elīna Vanaga, kura nolēma savu dzīvi mainīt. Viņa ir cilvēks, kas bija pazaudējies ierastajā dzīves ritenī, koncentrējoties tikai uz rezultātiem, bet nepadomājot par to, ko patiesi vēlas sirds. Viņa apstājās, apdomājās un radīja zīmolu “Deeply Personal”, kam nu jau ir divu gadu pieredze. Atklātā sarunā Elīna stāsta par saviem dzīves līkločiem un lēmumiem, kas noveda tur, kur viņa ir tagad.

Pirmais iespaids par šūšanu Elīnai nāca no vecmāmiņām. "Man patika vizuālais, audumu un šujmašīnu smarža un šūšanas radītā skaņa," atminas Elīna. Tomēr par modi viņa sākusi interesēties laikā, kad spēlējusies ar papīra lellēm un veidojusi tām apģērbus. Tas patiesi viņu ir aizrāvis. Vēl viena lieta, kas vēl tuvāk piesaistīja Elīnu modei, bija vecvecmāmiņas draudzene, kura jaunībā bija sēdusies kuģī un aizbēgusi uz Ameriku un no turienes sūtīja savai draudzenei drēbes. "Protams, bija visādi audumi, ko pie mums nevarēja dabūt," skaidro Elīna, piebilstot, ka audumi tam laikam esot bijuši unikāli. "Vēl tagad atceros tās īpašās sajūtas, rokoties pa vecvecmāmiņas seno skapi un cilājot, mērot, pētot apģērbus un audumus. Es biju pavisam maza meitene, vēl nebiju 10 gadus veca."

Mīlestība pret šūšanu tikai augusi, līdz tēvs viņai nopircis šujmašīnu. "Man kā mazai meitenei tas bija liels notikums," stāsta Elīna, skaidrojot, ka 12 gadu vecumā viņa sākusi apmeklēt šūšanas pulciņu. Visu tīņu vecumu, līdz 10. klasei, šūšana bija Elīnas ikdiena un vēlu vakara stundu hobijs, tomēr tad pienācis laiks, kad bijis jādomā, ko iesākt ar savu nākotni. "Modes un mākslas virziens netika uzskatīts par pietiekami nopietnu," par senajiem laikiem stāsta radošā personība, piebilstot, ka pat viņa to nebija apsvērusi, nemaz nerunājot par vecākiem. "Tas bija hobijs, kaut kas ne tik nopietns!"

Sevis meklējumi

Foto: Olga Jakovļeva

Pēc vidusskolas absolvēšanas Elīna izvēlējusies sev neraksturīgu virzienu – politoloģiju, kas viņu absolūti nav interesējusi, bet tā likusies gana nopietna joma, ar ko saistīt nākotni. "Pirmajā semestrī ļoti centos, bet tāpat jau sapratu, ka līdz galam nepatīk. Bet tu esi ticis augstskolā Rīgā, un ir sajūta – kā tu tagad pievilsi? Tu taču to nevari! Turējos līdz brīdim, kad patiešām sapratu, ka nebūs."

Tiesa, lai arī jauniete saprata, ka izvēlējusies sev nepiemērotu karjeras taciņu, viņa tik un tā vēl īsti nesaprata, ko kāro sirds. "Arī tajā brīdī, kad es sapratu, ka negribu vairs mācīties neko saistībā ar politiku, es vēl nesapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar modi."

Pēc pamatīgām pārdomām un sevis meklējumiem Elīna aizgāja mācīties mārketingu, jo saprata, ka tas būs kaut kas, kas jebkurā gadījumā nākotnē noderēs, un tas, pēc Elīnas domām, bijis arī interesanti. Absolvējusi augstskolu, Elīna sāka strādāt jau radošākā nozarē, koncertu aģentūrā "Positivus Music".

Tomēr drīz apņēmīgajai sievietei pieteicās bērniņš, taču tas Elīnas apgriezienus nemazināja. "Piedzima bērns, es vēl strādāju – likās, ka visu varu apvienot. Bērnam palika gads un pāris mēnešu, tad es tikai pārstāju strādāt, jo sapratu, ka man vajag apstāties, vajag sakārtot galvu, jo šāds ritms nav normāls.

Vienmēr ir tā sajūta – jādara, bet līdz galam tu nepadomā, ka nemaz nevari izdarīt visu. Tā, iespējams, ir padomju audzināšana, jo mūsu paaudzē ir ielikta tā ideja – nedomāt par sevi, bet iet un darīt. Nevienā brīdī neapstāties un nepadomāt – bet kā ir man?
Elīna Vanaga

Mazais bērns jau arī jūt, ka mamma ir nervoza, un tu jau neesi normāls cilvēks. Tu nevienu lietu neizpildi pilnvērtīgi un kvalitatīvi – ne tu esi īsti mamma, ne darbinieks. Vienmēr ir tā sajūta – jādara, bet līdz galam tu nepadomā, ka nemaz nevari izdarīt visu. Tā, iespējams, ir padomju audzināšana, jo mūsu paaudzē ir ielikta tā ideja – nedomāt par sevi, bet iet un darīt. Nevienā brīdī neapstāties un nepadomāt – bet kā ir man?"

Arī pēc sarunas arī vīru, kurā viņš Elīnai prasīja, ko viņa gribētu darīt pēc pieciem gadiem, viņa saprata, ka tas noteikti nav tas, ar ko viņa nodarbojas šobrīd. "Es sapratu, ka es negribu būt tur, kur esmu tagad. Es nejūtos laimīga. Es sapratu, ka gribas padomāt, ko es gribu, nevis pieteikties uz kādu vakanci un pildīt konkrētu lomu. Citādi tu visu laiku pildi lomas, bet neesi komfortā ar sevi."

Laikā, kad aizgāja no darba, Elīna sāka doties uz terapiju, lai ar kādu parunātos un sakārtotu savas domas. "Tu jau aizej ar vienu problēmu, bet augšā celties sāk arī citas. Tad tu saproti, ka problēma ir daudz dziļāka, ne vien nespēja pieņemt kādu nozīmīgu lēmumu, piemēram, par aiziešanu no darba. "

Vienlaikus viņa nedalītu uzmanību veltīja arī savai atvasei. "Man vajadzēja atgūt to laiku, kad es viņam veltīju mazāk uzmanības." Drīz jaunā māmiņa bija jau otrā bērna gaidībās, kas bija plānots lēmums jau no pašiem pirmsākumiem. Šo laiku viņa varēja veltīt kā ģimenes lološanai, tā arī apdomāšanai, ko viņa īsti vēlas iesākt ar savu dzīvi.

Neradīt mākslu, bet produktu, kas jāpārdod, – kā radās ideja par zīmolu

Tā manis daļa nebija realizēta, tāpēc arī "Deeply Personal" (dziļi personiski). Viens draugs no Kanādas man teica, ka šāds nosaukums izklausās "ņuņņīgi". Bet tad es padomāju – varbūt tieši to man vajag! Tas ir ilgi sēdējis manī neaiztikts un nedzirdēts, un man vajag to dabūt ārā.
Elīna Vanaga

Apzinātais vecums, kad viss notiek mērķtiecīgi

Foto: Publicitātes foto

Tomēr atklāts paliek jautājums par to, kā būtu bijis labāk – tā, kā notika, vai tomēr vajadzēja uzreiz pēc vidusskolas pievērsties modei. "Domāju, ka nebūtu bijis labi. Lielā mērā viss ir noticis tā, kā jānotiek. Uzskatu, ka, izmācoties Mākslas akadēmijā vai Rīgas Tehniskajā universitātē, tolaik nebūtu uzsākusi neko no šī."

Šobrīd viens no augstākajiem Elīnas mērķiem ir parādīt bērniem, ka tu vari izdarīt pats. "Vienkārši ir jādara. Tu vari 100 reizes kļūdīties, bet tu celies augšā un turpini iesākto. Tu vari iznest savu ideju. Man gribas iemācīt, ka nekas dzīvē nenāk ļoti viegli, bet ir jācīnās par savu ideju."

Man liekas – ja es būtu tikai mamma mājās, tad arī būtu tā sajūta, ka tu neesi sevi realizējis kā personību. Ir tā daļa, kas visu laiku tevī iekšā sēž un dīdās. Tad tu krīti uz nerviem vai nu vīram, vai draudzenēm.
Elīna Vanaga

Vērtējot kopumā, Elīna saka, ka apvienot visas pasaules un pildīt visas savas lomas viegli nav, tomēr viņa prot atrast laiku visam. "Kā man vīrs nesen teica – mēs taču varējām tik labi dzīvot," nosmej Elīna. "Tas ir grūti. Taču man liekas – ja es būtu tikai mamma mājās, tad arī būtu tā sajūta, ka tu neesi sevi realizējis kā personību. Ir tā daļa, kas visu laiku tevī iekšā sēž un dīdās. Tad tu krīti uz nerviem vai nu vīram, vai draudzenēm."

Kā lielākos zīmola sasniegumus noteikti var minēt to, ka "Vogue" pamanīja "Deeply Personal" pirmo kolekciju un izcēla to savā mājaslapā un ar nākamo piedāvāja piedalīties īpašā "Vogue" jauno talantu zonā Milānas modes izstādē. Notikums bija arī pirmās kolekcijas atrādīšana Rīgas modes nedēļā, par kuru Elīna saņēma balvu – mācības Milānā, kā arī sasniegumi citviet pasaulē. Ne mazāk nozīmīga ir arī balva par "lielāko izrāvienu" no Baltijas Modes federācijas. "Un, protams, veikalu pasūtījumi un tiešo klientu smaids un prieks par mūsu radīto apģērbu," teic Elīna.

"Es esmu tur, kur es gribu būt. Tagad skatos un eju uz priekšu soli pa solim, jo, ja tu uzliec latiņu tik augstu, ka nevari to sasniegt, tas ir emocionāli grūti. Tas ir stress. Sasniegumi krājas. Tu pie tiem nevari apstāties, bet nevari arī neievērot, jo tas tev palīdz saprast, ka viss ir kārtībā un esi uz pareizā ceļa," rezumē dizainere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!