Par tiesībām balsot bija jācīnās. Ievērojamas sievietes, kas iestājās par vienlīdzību
Foto: Vida Press

Februāra sākumā pasaulē atzīmēja 100 gadus no laika, kad sievietēm piešķīra tiesības balsot Lielbritānijā. Tiesa, Lielbritānija nebūt nav pirmā valsts, kurā sievietes varēja piedalīties vēlēšanā. Latvijā, kas tajā laikā vēl skaitījās Krievijas sastāvdaļa, tāpat kā Igaunijā, to varēja darīt jau 1917. gadā, bet Lietuvā – gadu vēlāk.

Par pirmo valsti Eiropā, kur sievietēm piešķīra balsstiesības, tiek uzskatīta Somija, jo tur 1906. gadā sievietēm piešķīra visas politiskās tiesības. Jāteic, gan, ka Latvijas teritorijā sievietes pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās piedalījās jau 1905. gadā, turklāt sievietes ne tikai vēlēja, bet arī tika ievēlētas. Tiesa viņu proporcija bija salīdzinoši neliela – nedaudz vairāk par pieciem procentiem.

20. gadsimta sākumā tiesības vēlēt Latvijas teritorijā dzīvojošām aktīvistēm nebija pašmērķis, tas bija instruments, lai panāktu līdztiesību citās jomās. Sievietes vēlējās atsevišķākas pases, uzturēšanās brīvību, iespēju iegūt augstāko izglītību, brīvību pārvaldīt īpašumu, lielākas tiesības šķirties un vienlīdzīgu atalgojumu ar vīriešiem par vienu un to pašu paveikto darbu.

Sieviešu cīņu par līdztiesību aizsāka un vadīja vairākas ievērojamas sievietes. Latvijā pazīstamākās ir Aspazija un Ivande Kaija, bet pasaulē viena no zināmākajām līdztiesības cīnītājām ir Emelīne Pankhersta. Atzīmējot šo sieviešu ieguldījumu, piedāvājam iepazīties ar viņu dzīvesstāstiem.

Radikāļu ģimenē dzimusī pasaulslavenā Emelīne Pankhersta

Pasaulē viena no zināmākajām vienlīdzības cīnītājām ir Emelīne Pankhersta, kas dzimusi 1858. gada 14. jūlijā Lielbritānijā radikālu politiķu ģimenē. 1879. gadā Emelīne apprecēja juristu un sieviešu balsstiesību aizstāvi Ričardu Pankherstu. Viņš bija arī autors tiesību aktiem, kas ļāva sievietēm paturēt ietaupījumus un īpašumu, kas iegūti pirms un pēc laulībām. Vīra nāve 1898. gadā satrieca Emelīni.

10 gadus pirms vīra nāves viņa dibināja kustību, kas cīnījās par precētu sieviešu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. Vēlāk viņa piedalījās kaujinieciski noskaņotas kustības dibināšanā. Tās nosaukums bija Sieviešu sociālā un politiskā apvienība. Organizācija kļuvi labi pazīstama, tās dalībnieces tika nodēvētas par sufražistēm jeb sievietēm, kas cīnās par vēlēšanu tiesību iegūšanu. Arī Emelīnes meita aktīvi iesaistījās šajā kustībā.

Cīņa par balsstiesībām nebūt nebija mierīga. Viena no kustības dalībniecēm, Emīlija Deivisone, gāja bojā protesta laikā 1913. gadā. Pati Emelīne tika vairākkārt arestēta. Iestājoties par saviem mērķiem, viņa pieteica arī badastreiku. Tas beidzās ar piespiedu barošanu. 1913. gadā arestētās kustības dalībnieces uzsāka badastreiku vilni. Tika pieņemts jauns likums, kas paredzēja ieslodzītās atbrīvot līdz brīdim, kad viņu veselība uzlabojās un spēki atjaunojās. Tad viņas atkal arestēja.

Cīņa par sieviešu tiesībām aprāvās 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam. Tai laikā Emelīne veltīja savus spēkus un enerģiju, lai palīdzētu aizstāvēt valsti. Viņa aicināja sievietes uzņemties darbus rūpnīcās, lai vīrieši varētu karot frontē un viņām būtu valsts, kurā balsot. 1918. gadā Lielbritānijā pieņēma likumu, kas ļāva vēlēšanās piedalīties sievietēm, kas sasniegušas 30 gadu vecumu. Emelīne mira 1928. gadā neilgi pēc tam, kad sievietēm bija piešķirtas tādas pašas balsstiesības kā vīriešiem.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl