Elizabete Teilore dzimusi 1932. gada 27. februārī Londonā, kur bija apmetusies jaunā ģimene. Kad sākās Otrais pasaules karš, Teilori devās uz Ameriku un uzsāka dzīvi Losandželosā. Radošas personības gēns Elizabetei vārījās asinīs, jo arī viņas māte līdz pat mirklim, kad apprecējās, bija aktrise. Pati Elizabete jau trīs gadu vecumā uzsāka deju nodarbības un nebija ilgi jāgaida, līdz meitene devās uz pirmajām provēm.
Viņas debija kino ekrānos bija 10 gadu vecumā filmā "There's One Born Every Minute" (1942), pēc kuras sekoja vairākas lomas arī citās filmās. Tomēr par popularitāti bērnībā lielā mērā jāpateicas filmai "National Velvet" (1944), kas kļuva par īstu hitu un 12 gadus veco Elizabeti padarīja par zvaigzni. Elizabetes prasmes un augsto latiņu pierādīja arī tas, ka viņa, atšķirībā no daudzām jaunajām zvaigznēm pirms un pēc viņas, lieliski prata iejusties tēlā un atveidot pat pieaugušos, tā nostabilizējot sev vietu un kļūstot par vienu no Holivudas "zelta laikmeta" atpazīstamākajām aktrisēm.
Arī turpmākajā karjerā Elizabete aktīvi darbojās filmēšanas laukumos. Īpašu ievērību, kā arī "Oskara" nominācijas jaunā aktrise guva, piedaloties tādās filmās kā "Raintree County" (1957,) "Cat on a Hot Tin Roof" (1958), "Suddenly, Last Summer" (1959), kā arī "BUtterfield 8" (1960) un "Who's Afraid of Virginia Woolf?" (1966), par abām pēdējām saņemot prestižo "Oskara" balvu.
Lai arī Elizabete karjeras izskaņā vairs nebija slavas virsotnēs, tas viņu neatturēja no dažādiem darbiņiem, piedaloties gan filmās un seriālos, gan arī ierunājot lomas dažādās multfilmās.
Spīdošā aktrise savas dzīves laikā tikusi atzinīgi vērtēta, un to pierāda arī 31 nominācija dažādām kategorijām un 36 balvas, kas spodrināja viņas karjeru.
Tomēr, neraugoties uz talantu un viņas darbiem, lielu lomu viņas popularitātē spēlēja arī viņas privātā dzīve, kas bija seriālu sižeta cienīga.
Trīs laulības, trīs šķiršanās: alkohols, aviokatastrofa un mierinājuma laulība
1950. gadā Elizabete iestūrēja laulības ostā ar "Hilton" viesnīcu tīkla dibinātāja dēlu Konrādu Nikiju Hiltonu. Nosvinējuši vērienīgas kāzas, drīz vien Elizabete saprata – Hiltons gan mīl iedzert, gan arī vardarbīgas izpausmes viņam nav svešas. Visai likumsakarīgi, ka laulība nebija ilga, un mazāk nekā pēc gada katrs aizgāja savu ceļu.
Uzreiz pēc tam Elizabete bija jau nākamā kavaliera skavās, apprecoties ar aktieri Maiklu Vaildingu, kurš, starp citu, bija krietni vecāks par viņu, proti, starp abiem valdīja 20 gadu starpība. Laulība ilga piecus gadus, un šajā laikā ģimeni papildināja abu dēli – Maikls un Kristofers.
Elizabetes trešais vīrs bija producents Maiks Tods. Kad abi precējās, daiļā aktrise jau bija savas trešās atvases – meitas Lizas gaidībās. Diemžēl pēc gada ģimeni satricināja šaušalīga ziņa – Maiks bija gājis bojā aviokatastrofā.
Lai arī pārdzīvojums bija liels, dzīvi vieglāku padarīja dziedātājs un Toda labākais draugs Edijs Fišers, kurš tolaik pat izšķīrās no savas sievas, lai būtu līdzās Elizabetei un kļūtu par viņas vīru. Tiesa, vēlāk gan Elizabete atzinusi, ka šīs bijušas vairāk kā mierinājuma attiecības. Lai arī ārēji pāris varbūt izskatījās laimīgs, divatā Elizabete pret Ediju izturējās ar nicinājumu. Arī šī mīla ilga piecus gadus, līdz laulība tika šķirta.
Mūža vīrietis – Ričards Bertons, ar kuru Elizabete apprecējās divreiz
Kad aktrise Elizabete Teilore un aktieris Ričards Bertons pirmo reizi satikās filmēšanas laukumā, piedaloties filmā "Cleopatra", viņi viens otrā momentāli ieskatījās, neraugoties uz to, ka abi bija precēti. Abu dzirkstelīti un daudzos kopā pavadīšanas mirkļus pamanīja arī mediji, drīz vien uzburot runas par romānu.
Pieliekot punktu savām iepriekšējām laulībām, pavisam drīz mīlnieki mija gredzenus – pāris apprecējās 1964. gada 15. martā. Abu laulība bija dramatiska – ķīviņi, alkoholisms un krāpšana bija tikai dažas no problēmām, ar kurām abi saskārās. Pēc desmit gadu kopdzīves katrs aizgāja savu ceļu.
Tiesa, lai gan pāris bija nolēmis pavadīt savas dzīves šķirti, drīz vien abi saprata, ka viens bez otra nevar. Paspējuši jau satikties arī ar citiem cilvēkiem, viņi kā magnēti nespēja turēties pretī pievilkšanās spēkam. 1975. gadā pāris slepus apprecējās otrreiz. Tomēr tieši šis lēmums un otrais centiens dzīvot ģimenes dzīvi ātri vien atgādināja par visām iepriekšējām problēmām – pāris saprata, ka nespēj dzīvot kopā, un pēc mazāk nekā gada savā otrajā laulībā izšķīrās, tomēr tas neliedza saglabāt draudzību abu starpā. Vēlāk intervijās Elizabete atzinusi, ka viņas lielā mīlestība bijusi tieši Ričards.
Vēl divas laulības un lēmums dzīvot vienai
Politiķis Džons Vorners – Elizabetes sestais vīrs. Lai arī aktrise varēja baudīt šī politiķa sievas godu, katrai maizei sava garoziņa, proti, Elizabete nebija radusi samierināties ar tādu garlaicību, jo bija radusi pie ballītēm un saviesīgas dzīves. Viņa šajā laikā nesmādēja alkoholu un dažādus medikamentus, tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka pāris nenodzīvoja laulībā mūžīgi un 1982. gadā izšķīrās.
Veselības problēmas un nāve
Muguras problēmas, smadzeņu audzējs, ādas vēzis, pneimonija, sirds mazspēja, gūžas locītavu maiņa – tās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar ko dzīves laikā nācies saskarties Elizabetei, lieku reizi balansējot uz dzīvības un nāves robežas, atklājusi pati aktrise ."Es esmu dzīvotāja – es esmu dzīvs piemērs tam, ko cilvēks var pārciest un palikt dzīvs," Elizabete reiz teikusi.
Pēdējos desmit savus dzīves gadus Elizabete galvenokārt pavadīja ratiņkrēslā, reti iznākot no mājas, kurā viņai bija savs veselības aprūpes personāls.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "Biography", "Imdb", "Womansday", "Telegraph","People","Daily Mail".
