Agata Meja Klarisa Millere bija jaunākā atvase konservatīvā trīs bērnu ģimenē, izglītību gūstot mājmācībā, meiteni skolojot mātei, guvernantēm un mājskolotājiem. Tā kā Agata ne reizi neapmeklēja skolu, meitenei trūka rotaļu biedru un iespējas uzturēties vienaudžu sabiedrībā. Lai īsinātu laiku, meitene jau no mazotnes izgudroja dažādas spēles un rotaļas, kā arī gremdējās fantāzijās, liekot lietā lielisko iztēli un izdomājot neticamus stāstus.
Redzot meitas garlaikošanos, izmēģināt spēkus sacerēto stāstu pierakstīšanā Agatu pamudinājusi māte, sakot, "ja jau meitene ir pamanījusies izlasīt visas grāmatas, iespējams, viņai jāuzraksta pašai savas".
Sabiedrības trūkuma un konservatīvās audzināšanas dēļ Agata bija ļoti kautrīga. Nespējot izteikt savas domas, sajūtas un uzskatus vārdos nekādi nepārvaramā mulsuma dēļ, Agata pirms rakstnieces karjeras aizsākšanas pievērsās arī mūzikai, gūstot prieku par iespēju savas emocijas paust šādā veidā. Taču plašāk attīstīt savu talantu mūzikā Agata neuzdrošinājās, krietni mierīgāk jūtoties grāmatu un iedomu tēlu radītajā pasaulē.
Saistībā ar Agatas lielo mīlestību pret grāmatām un rakstnieces talantu valda arī kāds nostāsts. Cīnoties ar spēcīgu saaukstēšanos, Agata, dienas pavadot gultā, tika izlasījusi teju visu mājas bibliotēku. Redzot meitas garlaikošanos, izmēģināt spēkus sacerēto stāstu pierakstīšanā Agatu pamudinājusi māte, sakot, "ja jau meitene ir pamanījusies izlasīt visas grāmatas, iespējams, viņai jāuzraksta pašai savas".
1914. gadā, kad Agatai bija 24 gadi, pēc dzīves, piedzīvojumiem un emocijām izslāpusī meitene saderinājās ar Ārčibaldu Kristi, kara lidmašīnu pilotu. Līgavainim dodoties karā, Agata savas dienas pavadīja, gaidot mīļoto atgriežamies no frontes, rakstot viņam mīlas vēstules un strādājot vietējā slimnīcā par medmāsu. Kara laikā Ārčibaldam jeb Ārčijam, kā mīļoto dēvēja Kristi, uz neilgu laiku atvaļinoties no amata pienākumu pildīšanas, pāris steidzīgi salaulājās klusā ceremonijā, lai jau teju nākamajā dienā Ārčijs atkal dotos prom.
Valda uzskats, ka tieši medmāsas amats Agatu iedvesmojis pirmā kriminālromāna sarakstīšanai. Jāpiebilst, ka neraugoties uz tā operatīvo tapšanu – Agata noveli sarakstīja nepilna gada laikā – sabiedrības vērtējumam tas tika nodots vien piecus gadus vēlāk - 1920. gadā – turklāt par neiedomājami neizdevīgiem nosacījumiem.
Izdevniecība, ar ko Agata noslēdza līgumu, rakstniecei neizmaksāja faktiski nekādu finansiālo atlīdzību, taču paturēja tiesības līdzīgā veidā publicēt nākamos piecus Agatas romānus, tikai pēc tam ļaujot rakstniecei līgumu lauzt.
Kara laikā Ārčibaldam jeb Ārčijam, kā mīļoto dēvēja Kristi, uz neilgu laiku atvaļinoties no amata pienākumu pildīšanas, pāris steidzīgi salaulājās klusā ceremonijā, lai jau teju nākamajā dienā Ārčijs atkal dotos prom.
Agatas pirmais kriminālromāns "Noslēpumainais atgadījums Stailzā" ("The Mysterious Affair at Styles") radīja Kristi romānu leģendārā Erkila Puaro tēlu, un, attīstoties rakstnieces karjerai, Kristi sarakstīja vairāk nekā 30 detektīvromānu, kuru galvenais tēls bija attapīgais detektīvs.
Populārākie no tiem ir "Rodžera Ekroida nāve" ("The Murder of Roger Ackroyd"), "Slepkavība Austrumu ekspresī" ("Murder on the Orient Express") un "Nāve uz Nīlas" ("Death on the Nile"), kas ekranizēti arī kinofilmās.
Neraugoties uz laulību, meitiņas Rozalindas piedzimšanu, dzīves apstākļu uzlabošanos, kas pēc trūkumā pavadītās bērnības un pusaudzes gadiem pavēra Agatai iespējas baudīt dzīvi, kā arī salīdzinoši veiksmīgo rakstnieces karjeru, ko Kristi gan nereti uztvēra un raksturoja ar krietnu devu pašironijas, apgalvojot, ka tā pielīdzināma teju izšūšanai krustdūrienā un ir gluži loģiska nodarbe viņas laikmeta sievietei, kura vēlas ko vairāk par mājsaimnieces pienākumu pildīšanu, Agatas privātā dzīve nebija laimīga.
1926. gadā nomira Agatas māte, savukārt Ārčijs, kurš daudz laika pavadīja, strādājot Londonā, kamēr Agata uzturējās Ešfīldā, lai atgūtos no sērām, pieprasīja šķiršanos, atklājot, ka ir iemīlējis citu sievieti.
Nespējot samierināties ar mātes pēkšņo nāvi un vīra nodevību, Agata izdarīja ko tolaik neticamu. Pieklājīgā un šķietami pakļāvīgā sieviete 1926. gadā uz 11 dienām pazuda teju kā no zemes virsas. Slavenās rakstnieces meklēšanā iesaistījās visa Anglija, aizdomu ēnai par sievas noslepkavošanu sadzīviskā ķildā gulstot uz Agatas vīra pleciem.
Izdevniecība, ar ko Agata noslēdza līgumu, rakstniecei neizmaksāja faktiski nekādu finansiālo atlīdzību, taču paturēja tiesības līdzīgā veidā publicēt nākamos piecus Agatas romānus, tikai pēc tam ļaujot rakstniecei līgumu lauzt.
Agata tika atrasta kādā viesnīcā nomaļā Anglijas pilsētiņā, kur rakstniece bija reģistrējusies viesnīcā ar svešu vārdu. Lai gan oficiālais Agatas prombūtnes iemesls bija šķietamais ārstu slēdziens par Kristi amnēziju, valda uzskats, ka Agata savu nozušanu un arī atrašanos noorganizējusi apzināti. Vai nu, lai atriebtos vīram par nodarītajām pārestībām, vai arī gūtu papildus publicitāti savas karjeras attīstīšanai. Tāpat tika izteikti pieņēmumi, ka traģēdijas ģimenē Kristi lika piemeklēt nervu sabrukumu. Tiesa, aiz cieņas pret rakstnieci sabiedrībā šis starpgadījums nekad vairs netika pieminēts.
"Uzskatu, Agatas rīcību izraisīja viens pēc otra sekojošie notikumi – mūsu mātes nāve un Ārčija neuzticība. Domāju, tas viņai uz laiku lika zaudēt prātu vai vismaz doties prom no visiem – uz Jorkšīru – lai pavadītu laiku vienatnē un izlemtu, ko tālāk iesākt ar savu dzīvi," kādā intervijā atklājis Kristi brālis Montijs.
Lai atbrīvotos no nepatīkamajām atmiņām par nu jau bijušā vīra nodevību, Agata nolēma doties Kanāriju salām, kur laiks tiktu veltīts vien atpūtai un rakstīšanai. Tieši tur tika gūta iedvesma romānam "Zilā vilciena noslēpums" ("The Mystery of the Blue Train"), kā arī radās ideja darbam "Slepkavība Austrumu ekspresī" ("Murder on the Orient Express").
Dodoties tālākos ceļojumos, Agata nonāca Grieķijā, sastopoties ar saviem draugiem, kuri kādā pilsētā veica arheoloģiskos izrakumus. Viņu lokā bija arī izskatīgais arheologs Makss Melouens, kurā Kristi iemīlējās teju no pirmā acu skatiena. Jau 1930. gadā pāris salaulājās, kopā laimīgi nodzīvojot līdz mūža galam.
Jaunās attiecības Kristi sniedza otro elpu ne tikai ikdienā, bet arī viņas radošajā dzīvē. Tā radās jauns tēls – pazīstamā Miss Džeina Mārpla, kura tika iedzīvināta vairāk nekā 12 romānos un ar apbrīnojamu pacietību, dzīves gudrību un intuīciju atrisināja vienu sarežģītu mīklu pēc nākamās, kaunā ik reizi atstājot atbildīgās varas instances, tā iemantojot neviltotu lasītāju mīlestību.
Jāpiebilst, ka iedvesmu Miss Mārplas tēlam Kristi guva no savas vecmāmiņas, kura, kā reiz izteicās Agata, ar "to pašu viszinīgo un atjautīgo skatienu uzlūkoja ikvienu sev apkārt, no katra sagaidot to ļaunāko un apmierināti pasmīnot ik reizi, kad viņai (un tas, protams, gadījās teju vienmēr) izrādījās taisnība".
Valda uzskats, ka Agata savu nozušanu un arī atrašanos noorganizējusi apzināti. Vai nu, lai atriebtos vīram par nodarītajām pārestībām, vai arī gūtu papildus publicitāti savas karjeras attīstīšanai. Tāpat tika izteikti pieņēmumi, ka traģēdijas ģimenē Kristi lika piemeklēt nervu sabrukumu.
Tāpat, izmantojot pseidonīmu Mērija Vestmakota, Kristi sarakstīja arī vairākus romantiskus stāstus, tomēr lielāko talanta cienītāju atzinību Kristi guva tieši ar aizraujošajiem detektīvromāniem, stāstiem un Vestendas teātrī uzvestajām lugām. Kristi kopumā ir sarakstījusi teju 90 romānu un stāstu, un tie ierindojas visu laiku visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta trešajā vietā tūlīt aiz Bībeles un Viljama Šekspīra darbiem, kā arī ir tulkoti vairāk kā 100 valodās. Tāpat rakstnieces darbi iemūžināti vairākās kinofilmās un seriālos neskaitāmās to variācijās.
Jāpiebilst, ka Kristi fenomenālos panākumus vēl īpašākus dara fakts, ka Agata atkāpās no tradicionālā detektīvliteratūras žanra stāstu veidošanas modeļa, izvēloties krietni vienkāršotāku pieeju.
"Uz lapas bija uzrakstīti tikai seši vārdi – kas, kāpēc, kad, kā, kur, kāds? Tā bija viņas metode, kā radīt stāstu, atrisinot noslēpumus un radot intringu," Agatas darbus vērtējuši literatūras pētnieki un kritiķi.
1943. gada 21. septembrī, neraugoties uz bērnībā visai saspīlētajām attiecībām ar meitu Rozalindu, Agata kļuva par gaidītu viesi un mīļoto vecmāmiņu savam mazdēlam Metjū meitas un viņas vīra Hūberta Pričārda mājās. Savukārt 1971. gadā Agata saņēma Britu impērijas izcilības ordeni - Britu impērijas Dāmas Lielo krustu, tādējādi kopā ar savu vīru Maksu kļūstot par vienu no retajiem pāriem, kuri var lepoties ar vērtīgo apbalvojumu.
Šogad Anglijas pilsētā Torkī, rakstnieces dzimtajā Devonšīras grāfistē no 11. līdz 20. septembrim norisinās ikgadējais Agatas Kristi festivāls, kurā rakstnieces talanta cienītāji tiekas, lai apspriestu Agatas darbus, piedalītos dažādos semināros un lekcijās.
Kristi kopumā ir sarakstījusi teju 90 romānu un stāstu, un tie ierindojas visu laiku visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta trešajā vietā tūlīt aiz Bībeles un Viljama Šekspīra darbiem.
Par godu vecmāmiņas dzimšanas dienai, viņas mazdēls Metjū šogad publiskojis arī fotogrāfijas, kas rūpīgi glabātas ģimenes arhīvā. Tajās Agata redzama gan, uzsākot pirmās darba gaitas slimnīcā, gan atpūšoties brīvajā laikā un pat sērfojot.
"Tā Agata, kāda mana vecmāmiņa bija pirms slavas iemantošanas, vairumam viņas talanta cienītāju ir palikusi nezināma. Vēlos, lai šīs bildes atklāj Agatas personību tādu, kāda tā bija patiesībā, līdz viņa sasniedza 30 gadu vecumu un kļuva par pazīstamo kriminālromānu karalieni," teicis Metjū.
Kristi mazdēla Metjū Pričārda apkopoto fotogrāfiju kolekciju vari aplūkot fotogalerijā!
Avoti: http://christie.mysterynet.com/; http://edition.cnn.com; http://www.agathachristiefestival.com; http://www.biography.com/.
