Mūsu stāsta varone - 36 gadus vecā Liena - par slimību uzzinājusi pēkšņi. Enerģiskā, simpātiskā un apbrīnojami pozitīvā jaunā sieviete ir spilgts piemērs tam, ka jābauda katra diena, jo tu nekad nevari būt droša, ka ar tevi neatgadīsies kaut kas tāds, “kas gadās tikai citiem, ne man”. Lienas diagnoze ir reimatoīdais poliartrīts, kas izmainījis viņas dzīvi un ar ko viņai vienmēr būs jāsadzīvo, jo tā ir hroniska slimība. Daži uzskata, ka to tomēr var ārstēt, taču pārsvarā valda uzskats, ka artrītu ārstēt nevar, to var tikai apturēt, un tas vienmēr atkal un no jauna par sevi atgādina.
Reimatoīdais artrīts rodas imūnsistēmas bojājumu rezultātā, kad baltie asins ķermenīši, kas parasti aizsargā organismu, pēkšņi uzbrūk veselajiem audiem. Slimības skartās locītavas var zaudēt formu, tajās rodas sāpes, stīvums, apsārtums, pietūkums un kustību traucējumi. Atšķirībā no citām artrīta formām, reimatoīdais artrīts neietekmē tikai locītavas vien. Organismā var parādīties izmaiņas arī citos orgānos, piemēram, plaušās, nierēs, sirdī, asinsvados un citur.
Visbiežāk reimatoīdais poliartrīts sākas pamazām – ar nelielām sāpēm vienā vai dažās locītavās. Vēlāk sāpes pāriet uz citām locītavām. Gandrīz vienmēr no rītiem locītavās jūtams stīvums, kas pēc iekustēšanās mazinās. Locītavas bieži pietūkst, kļūst sāpīgas un deformējas, bet muskuļi ap tām atrofējas. Smagākos gadījumos locītavas kļūst nekustīgas, raksta “Neslimo”.
Bieži vien apkārtējie pat nenojauš, ko tu pārdzīvo, kādas sāpes izjūti, pārvietojoties, strādājot un pat guļot. Savu kvalitāti zaudē arī ikdienas darbi, jo tu nespēj koncentrēties, bet daudz domā par savu slimību. Tā tu pavadi savu ikdienu – citreiz ir vieglāk, citreiz ir grūti pat izkāpt no gultas. Daži turpat – gultā – arī paliek, jo locītavu sāpes uzstāda savus noteikumus, it kā sakot “šodien tu nekur neiesi”. Slimībai ir arī citas blaknes ārpus kustību traucējumiem un sāpēm, piemēram, depresija. Tad ir labi rast prieku kaut vai dažās no savām ikdienas nodarbēm, kuras vēl spēj veikt, un ideālā variantā ir jāmēģina uzturēt kaut minimālu ikdienas humora devu.
Kad bailes kļūst par realitāti
Jaunā, spēkpilnā Liena, tikko nosvinējusi savu 22. dzimšanas dienu, bija izsapņojusi sev skaistus dzīves plānus, ieskaitot veiksmīgu karjeru savā jaunajā frizieres profesijā. Interese un degsme bijušas neizmērojami lielas, un panākumi nākuši tikpat ātri kā centieni tos sasniegt. Lienas jaunais darbs šķitis tieši tas, kas viņai šai dzīvē ļoti labi padodas. Jau agrā bērnībā, ikreiz, kad viņas rokās nonākusi matu ķemme, visi, kas bijuši pa rokai, ieskaitot mammu, krustmāti, lelles un lāčus, tika safrizēti pēc viņas prāta. Bērnībā Liena nekāpa kokos, bet labprātāk lasīja pļavas puķes un, dungojot kādu pašas izdomātu dziesmu, pina vainagus, rotājās ar mammas kleitām, krellēm un kurpēm. Mazā puķu meitenīte pavadīja vasaras pie mīļā vectēva laukos, stādot kokus, cepot maizi un rotājot māju ar pļavas puķēm.
Hronisks nogurums, sāpēs negulētas naktis, rīta stīvums un kustību traucējumi, deformācijas - tas reizēm noved pie bezspēcības un izmisuma. Ne vienmēr es spēju smaidīt un priecāties. It īpaši skumdina tas, ka nespēju vairs pildīt ierastas lietas, ko viegli un ātri paveicu iepriekš.
Par artrīta cēloņiem un ārstēšanu raidījumā "Atklāti par patiesību".
Reimatoīdā artrīta cēloņi
Slimības cēloņi vēl nav izpētīti, bet iespējams, ka indivīda imūnsistēmas reakciju izsauc kādi ārēji vides apstākļi, piemēram, baktērijas vai vīrusi, izraisot hronisku iekaisumu. Svarīga loma te varētu būt imūnsistēmas iedzimtām īpašībām. Reimatoīdo artrītu var izraisīt dzemdības, nopietna infekcija vai cits fizisks jeb psihisks pārdzīvojums, arī stresa situācija, piemēram, bēdas.
Reimatoīdais artrīts ir visā pasaulē plaši sastopama slimība, tā nešķiro rases un tautības, vēsta vietne “Artrits”.
Artrīta visizplatītākie simptomi
Artrīta simptomi var attīstīties pēkšņi vai pakāpeniski. Ir jāsāk uztraukties, ja pamani šādus simptomus:
Sāpes noteiktās locītavās;
tiek ietekmētas vienas un tās pašas locītavas abās ķermeņa pusēs;
vairāk tiek iesaistītas sīkās locītavas (plaukstu, roku, kāju pirkstu), bet arī ceļu locītavas;
locītavu stīvums no rīta ilgāk par 30 minūtēm;
āda virs locītavām silta, tā var būt apsārtusi vai bāla;
pietūkums ap skartajām locītavām;
vispārējs nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas.
Protams, pirmais, kas būtu jādara, ja pamani kādu no šiem simptomiem, ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Viņš dos padomu, kā rīkoties un vai ir nepieciešama tālāka ārstēšana, iesakot atbilstošu speciālistu, kurš veiks izmeklēšanu, noteiks artrīta veidu un atbilstošu ārstēšanu.
Sev palīdzēt artrīta slimnieks var arī pats. Ir svarīgi saglabāt vai samazināt ķermeņa svaru, kontrolēt glikozes līmeni asinīs (slimniekiem ar cukura diabētu), uzturēt kustīgumu un muskuļu spēku, kas ļauj vieglāk veikt ikdienas darbus, kā arī uzlabot garastāvokli.
Populārākās ārstniecības iestādes, kur meklēt palīdzību
Rīgā: Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, RAKUS klīnika Gaiļezers, Orto Klīnika, Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca (Torņakalnā un Gaiļezerā).
Bauskā: L. Krūmiņas ģimenes ārsta prakse.
Daugavpils: Daugavpils centra poliklīnika, Daugavpils slimnīca.
Liepāja: D. Saulītes-Kandēvicas ģimenes ārsta prakse.
Rēzekne: M. Putras ģimenes ārsta prakse.
Valmiera: Valmieras veselības centrs.
Izbraukuma konsultācijas reģionos
Jēkabpils: Kirsh Veselības fabrika.
Talsi: Dr. Astrātova ķirurga prakse.
Kuldīga: R.Eglītes doktorāts.
Ventspils: Doktorāts Elite.
