Marija vairs nespēj savu ikdienu iedomāties bez mūzikas – tā caurstrāvojusi viņas dzīvi jau kopš mazotnes. Kā jau katram radošam cilvēkam, arī Marijas sapņi bija neizmērojami lieli, taču pa pakāpienam vien daudz kas jau ir sasniegts, taču, protams, vienmēr vēl ir kur tiekties.
Jāsaka, ka Marijas dzīve bijusi notikumiem bagāta – pirmais solo koncerts ar mums visiem labi zināmo jauno aktrisi Mariju Linarti, savas grupas nokomplektēšana un, lūk, jau pirmais albums! Taču visu pēc kārtas.
No pirmās uzstāšanās trīs gadu vecumā līdz māsiņas tērpam naktsklubā
'The Coco'nuts' nokomplektēšanās no astoņiem puzles gabaliņiem
No pirmajiem mēģinājumiem līdz grupas lepnumam – albumam
Radošais process un vienošanās prasme starp radošājām galviņām
Jautāta, vai astoņu cilvēku grupā nav grūti nonākt pie kaut kādiem vienbalsīgiem lēmumiem, Marija saka "tas ir arī iemesls, kādēļ mūsu albumu sauc "Amid Opposites". Jo, tieši ierakstot šo albumu, kad visiem bija jāuzturas kopā, mēs sapratām, ka mēs patiesībā esam tik dažādi, tomēr mūs vieno tā mūzika. Pēc visa šī laika es sapratu, ka tad, kad ir mūzika, cilvēks nav svarīgs. Protams, ir kaut kādi brīži, kad ego ņem virsroku un vienoties ir grūti, bet beigās, visu izrunājot, mēs rodam kaut kādu risinājumu vai arī padiskutējam vēl ilgāk, un kāds uzmet lūpu, bet tas tomēr ir process."
Runājot par dziesmām – tās šobrīd ir 25! Marija teic, ka sākotnēji pārsvarā dziesmas rakstīja kopā ar Pēteri, taču, protams, kā jau radošā pulciņā, arī citiem grupas dalībniekiem ir savas idejas, jo atliek vien padot galveno ideju un tad tā tiek kopā apaudzēta.
"Un tā dziesmu radīšana vienkārši notiek – vai nu ir īstā sajūta, ka ir, vai arī ir nedaudz jāpaspiež un jāpiepūlējas, lai aizietu un radītos. Protams, kādam ir tā, ka vairāk patīk, kādam mazāk. Un ir tādas dziesmas, kuras patīk visiem, bet ir arī tādas, kuras patīk tikai diviem. Bet tas tā vienkārši ir.
Bieži arī ir tā, ka kādam ir ideja, un mēs vienkārši sākam kaut ko spēlēt, un tad ir tā sajūta, ka ir, un man tieši tajā brīdī atnāk kaut kādi vārdi, un tā mēs attīstām to visu. Katrs pieliek kaut ko no sevis – neviens jau neizdomā citu vietā."
Jautāta, cik ilgi apmēram veidojas dziesma, Marija atzīst, ka citreiz no mēģinājumu aizejot ar tādu "vauuuuu" sajūtu, bet dažreiz gadu sanāk vilkt un tikai pēc tam pienāk viena diena, kad ir tā sajūta, ka tieši tagad ir pabeigts. "Protams, ir arī tādas dziesmas, kuras nekad nešķiet pabeigtas un noteikti pabeigtas nebūs nekad – viņas vienkārši stāv galvā."
Marija atzīst, ka vēlēšanās izteikties muzikālā veidā viņai radās pēc tam, kad pa īstam saprata, ka mūzika ir viņas lauciņš. "Man tas sākās vidusskolā, un nezinu, vai man bija kaut kāda iekšējā pretestība vai kas, bet es vienkārši savas emocijas izpaudu rakstiski. Un rakstīju pārsvarā angliski, tāpēc bija nedaudz smieklīgi, ka nevienam sākotnēji savus pierakstus nedevu, tikai vienai klasesbiedrenei, kura labi pārzināja angļu valodu un izlaboja kļūdas, tad arī viņa teica, ka tas, kas atrodas uz tā papīra, ir fantastiski," teic soliste, piebilstot, ka nekad neaizmirst savām dziesmām vārdus.
Jāsaka, lai gan Marija uzskata, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek un visas sakritības ir liktenīgas, bija laiks, kad visas šīs liktenīgās nejaušības nespēlēja viņas labā – divu gadu laikā Mariju atraidīja trīs ar mūziku saistītas izglītības iestādes. Marija nenoliedz, ka tas bijis diezgan nomācoši, taču tagad viņa sevi profesionāli attīsta Profesionālās pilnveides izglītības programma Mūsdienu ritma mūzikā un pēc gada viņa iegūs diplomu.
Arī bez notīm Marija atrodama mākslā
