Foto: Reuters/Scanpix
Sieviete, kas apprecēja nākamo ASV prezidentu. Sieviete, kas laida pasaulē un izaudzināja nākamo ASV prezidentu. Tā ir Barbara Buša. Tomēr viņa nebūt nav bijusi ģimenes vīriešu aizsegā. Viņa rūpējusies par ģimenes veidošanu, atbalstījusi tuviniekus, kā arī cīnījusies par cēliem mērķiem sabiedrības vārdā. Pateicoties viņas satriecošajai humora izjūtai un ikoniskajai pērļu kaklarotai, Barbara kļuva par vienu no izteiksmīgākajām 20. gadsimta pirmajām lēdijām. Šonedēļ sirmā kundze svinēs savu 92. dzimšanas dienu, par godu šim notikumam piedāvājam viņas dzīvesstāstu, kurš nebūt vēl nav beidzies.

Barbara nāca pasaulē 1925. gada 8. jūnijā labi situētajā Pīrsu ģimenē, tomēr lielā mērā Barbaras stāsts sākas ar 1941. gadu, kad viņa bija atgriezusies mājās no internātskolas uz Ziemassvētku laiku. Tieši tad 16 gadus jaunā dāma satika 17 gadus veco Džordžu Herbertu Volkeru Bušu, jaunieti, kurš vēlāk kļuva par viņas vīru. Abi vienojās kopīgā dejā un kopš tā mirkļa aizsākās viņu mīlestība. Tiesa, kamēr Džordžs pabeidza vidusskolu un pārdzīvoja Otro pasaules karu, bieži abi netikās, tomēr šajā posmā viņi bija cītīgi vēstuļdraugi.

Foto: AP/Scanpix

Vēstule pa vēstulei, līdz savu mīlestību viņi nolēma nostiprināt ciešāk. 1945. gadā pāris apprecējās. Pēc Otrā pasaules kara jaunā ģimene pārcēlās uz Konektikutas štatu, ASV, kur Džordžs iestājās Jeila Universitātē. Drīz pēc tam, 1946. gadā, abi mīlētāji pasaulē sagaidīja savu pirmo bērnu – Džordžu Volkeru Bušu, kas arī vēlāk kļuva par ASV prezidentu.

Pēc universitātes absolvēšanas Džordžs aizsāka savu biznesu, kas paredzēja, ka jaunā ģimene par mājām nesauca vienu konkrētu vietu, bet dzīvoja ar vienu kāju Teksasā, ar otru – Kalifornijā.

Zaudēt divas Paulīnes – māti un meitu

Foto: AP/Scanpix

Diemžēl 1949. gadā jauno ģimeni satrieca traģisks notikums – Barbaras vecāki cieta smagā autoavārijā, kurā bojā gāja viņas māte. Tolaik Barbara bija otrā bērna gaidībās un mediķi viņai ieteica nemērot garo ceļu no Kalifornijas uz mātes bērēm. Nelaimes gadījums un nespēja ierasties uz mātes bērēm Barbaras sirdī atstāja dziļu un nedzīstošu brūci.

Lielā pārdzīvojuma sekas trīs mēnešus pēc bērēm uz mirkli kliedēja meitiņas Paulīnes Robinsones (meitai tika dots Barbaras mātes vārds) piedzimšana. Diemžēl trīs gadu vecumā (1953. gadā) mazā Paulīne nomira no leikēmijas. Sākotnēji vecāki bija pamanījuši, ka mazajai Paulīnei zudusi enerģija. Vecāki nodomājuši, ka abu atvasei, iespējams, ir kāds pavasara drudzis. Kad bažīgā māte piezvanījusi ārstam, atklājot savu pieņēmumu, speciālists pasmējies. Pēc analīzēm atklājās skaudrā diagnoze. Kad Barbara vaicājusi, ko iesākt un kā glābt bērnu, ārsti teikuši: "Neko nevar darīt. Viņa nomirs." Barbara un Džordžs nevēlējās samierināties ar šādu lēmumu pat pēc ieteikuma vest savu meitu mājās un mīlēt viņu atlikušās divas nedēļas, kas viņai vēl dotas uz šīs pasaules. Viņi centās glābt Paulīni, tomēr nesekmīgi. Tas bija smags trieciens jaunajiem vecākiem. Tieši šajā laikā Barbara nosirmoja – no ugunīgas brunetes viņa pārtapa sirmgalvē.

Vēlāk Bušu ģimenē piedzima vēl trīs dēli – Džons Eliss, Nīls Malons un Mārvins Pīrss – pirms 1959. gadā pasaulē nāca meitiņa Dorotija (meitai tika dots Džordža mātes vārds). Kā teikusi aktīvā sieviete: "Tev ir nesavtīgi jāmīl savi bērni. Tas ir grūti. Bet tas ir vienīgais ceļš."

Nākamos 20 gadus Barbara pildīja mātes un sievas lomu, kā arī paralēli darbojās dažādās organizācijās.

Pirmās lēdijas statuss un dzīve pēc Baltā nama

Foto: Reuters/Scanpix

Kad Džordžs nolēma karjeru saistīt ar politiku, Barbara turējās cieši viņam pie pleca un palīdzēja dažādās kampaņās. 1966. gadā Bušs tika ievēlēts ASV Kongresā, un ģimene pārcēlās uz dzīvi Vašingtonā. Kopš tā brīža Džordžs ar Barbaras atbalstu virzījās augšup pa karjeras kāpnēm, līdz 1989. gadā viņš kļuva par 41. ASV prezidentu. Aktīviste arī uzsvērusi, ka panākumu atslēga nav balstīta uz veiksmi, bet tā jāveido soli pa solim.

Barbara bija visai atturīga pirmā lēdija, lai arī atbalstīja vīru un piedalījās dažādos pasākumos, viņa smejoties uzsvēra, ka viņa nejaucas Džordža darba darīšanās, bet viņš – mājas lietās.

Tolaik Barbara izveidoja savu ar labdarības fondu, atbalstot dažādas organizācijas visā ASV, kas palīdzēja attīstīt ļaudīm lasīšanas spējas. Arī pēc dzīves Baltajā namā Barbara turpināja atbalstīt literatūru un izglītību, parādoties televīzijas un radio raidījumos, kā arī piedaloties vairāku grāmatu tapšanā. Taisnības labad gan jāsaka, ka dzīve ne vienmēr bijusi viegla un skaista, arī tik šķietami spēcīga sieviete kā Barbara piedzīvojusi depresiju un cīņu ar mazvērtības kompleksiem, tomēr viņa pārcietusi šo periodu un atradusi atpakaļ ceļu uz laimīgu dzīvi.

Runājot par ģimenes vārdu, 2000. gadā abu atvase Džordžs mina tos pašus soļus ko tēvs, un tika ievēlēts par prezidentu.

Foto: AFP/Scanpix

Šī gada 6. janvārī, ciešā mīlestībā, Barbara un Džordžs nosvinēja savu 72 gadu kāzu gadadienu. Kā smejoties kādā intervijā atklājusi pati Barbara, kad viņa savām atvasēm stāsta, ka viņa apprecējusies ar pirmo vīrieti, ko jebkad noskūpstījusi, viņiem metas šķērmi ap dūšu.

Savas vecumdienas abi pavada Teksasā, mīļi ciemos gaidot bērnus un mazbērnus. Taču tāpat neizpaliek aktīva darbošanās labdarības fondā "Barbara Bush Foundation", kā arī citās organizācijās.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Whitehouse", "Biography", "Huffington Post", "History", "Daily Mail".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!