Komunistu lēdija ar Parīzes šarmu. Raisas Gorbačovas stāsts
Foto: Vida Press

"Bet ko man darīt, kāda būs mana loma?" jautāja Raisa Gorbačova vīram, kad viņš 1985. gadā kļuva par Padomju Savienības vadītāju. Tauta, vairāk nekā pusgadsimtu pieradusi tribīnē redzēt padomju stingro dūri, bija šokā. Kāpēc viņš vazā viņu visur līdzi, un ko viņa vienmēr tā uzcirtusies?!

Tērpus Raisa Gorbačova spēja mainīt arī trīs un četras reizes dienā. Ārzemju ceļojumos viņa nelaida garām iespēju iepirkties ekskluzīvos veikalos, ar patiku sekoja līdzi jaunākajām modes tendencēm un pētīja dārglietu katalogus. Ar viņas nemitīgo klātbūtni, nekautrēšanos izteikt savu viedokli un pamācīt, kā būtu labāk, netika galā ne Padomju Savienības Komunistiskās partijas centrālās komitejas [PSKP CK] ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova birojs, ne padomnieki. Pirmā lēdija? Mums nevajag pirmo lēdiju! Kā košā ziedā izplaucis dadzis Gorbačova sieva tik ļoti dūrās acīs pie pelēcības un vīrišķu spēka pieradušajai padomju tautai.

Vai tiešām jānomirst, lai mani saprastu... Raisa Gorbačova

Ak, kāda figūra!

Foto: Vida PressRaisa Titarenko piedzima 1932. gada 5. janvārī Rubcovskā, lielā mašīnbūves pilsētā Rietumsibīrijā. Viņa bija pirmais bērns Maksima Titarenko un tikai 19 gadu vecās sievas Aleksandras laulībā. Vārdu meitai izvēlējās tēvs, jo tas viņam atgādināja paradīzi [рай - krievu valodā paradīze], visdārgāko paradīzes ābolīti. Pēc trim gadiem pasaulē nāca brālis Jevgeņijs, bet 1938. gadā – māsa Ludmila.

Maksims Titarenko, pēc tautības ukrainis, Sibīrijā bija ieradies būvēt dzelzceļu. Viņa nodarbošanās dēļ ģimenes dzīve un Raisas bērnība līdzinājās vilcienam, kas pietur te vienā, te atkal citā stacijā: mainījās dzīvesvietas, skolas un skolotāji. Bērniem ne vienmēr izdevās iedzīvoties jaunajā klasē un atrast draugus.

1949. gadā Raisa Titarenko ar zelta medaļu pabeidza Sterļitamakas vidusskolu Baškīrijā, iestājās Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē un ar to ļoti lepojās. Viņa, meitene no laukiem, studēs visslavenākajā valsts augstskolā! Kursabiedri atceras, ka studentei Raisai, kam pirmajā kursā bija tikai 17 gadu, bijusi nepieciešama kārtība gan savā iekšējā pasaulē, gan visā apkārt notiekošajā. Tomēr vienlaikus viņa varēja būt draugu kompānijas jautrā dzirksts un mūžīgais dzinējspēks.

Ārzemēs Padomju Savienības aktīvā lēdija bija patīkams pārsteigums, par ko liecināja arī atsevišķi avīžu virsraksti un komentāri, piemēram, "Vienīgā no Kremļa sievām, kura sver mazāk par savu vīru" vai arī "Komunistu lēdija ar Parīzes šarmu".

Māka labi izskatīties un būt sievišķīgai Rajai, kā viņu sauca kursabiedri, piemita jau studiju gados. "Ak, ak, kāda Raječkai figūra!" nesen iznākušajā grāmatā "Raisa Gorbačova: štrihi k portretu" ("Raisa Gorbačova: portreta skices") raksta Gorbačovas kopmītņu istabas biedrene Ņina Mamardašvili. Daudzi gan viņu atceras kā ļoti, ļoti tieviņu. Skaistu, bet bez seksapīla. Viņas lielākā rota bija iespaidīgie mati – biezi un gari, kurus viņa sapina ciešās bizēs un sasprauda augšup kā kroni – gluži kā mūsdienās Ukrainas skandalozā politiķe Jūlija Timošenko.

Ņina Mamardašvili atceras, ka šā kroņa dēļ Raisa gājusi mazliet stīvi, vienmēr taisnu muguru un augstu paceltu galvu – kā karaliene. Tie, kas viņu nepazina, uzskatīja Raisu par uzpūtīgu un augstprātīgu.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Leģendas". Vēl vairāk stāstu lasi "Leģendu" jaunākajā numurā.


Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl