Marija Antuanete – karaliene, kurai bija lemts kļūt par pēdējo Francijā
Foto: Vida Press

Viņai bija paredzēts citāds liktenis. Francijas karalienes gods laikā, kad Marija Antuanete tika izprecināta Luijam XVI, nevienam nešķita apšaubāms. Taču Franču revolūcija mainīja gan šīs karalienes dzīvi, gan pasaules kārtību.

Karalienei nebija ne rakstāmspalvas, ne papīra, tāpēc viņa šīs šausmīgās dienas revolūcijas laikā pavadīja lasot un lūdzoties. Divreiz dienā Marijai Antuanetei atnesa ēdienu, tāpēc vakariņās nācās iztikt ar to, kas bija palicis pāri no pusdienām. Nosacītu nošķirtību no diviem žandarmiem, kuru uzdevums bija karalieni apsargāt, sniedza vienkāršs aizslietnis.

Marķīzs Aleksandrs de Ružvils tikmēr plānoja tā saukto Neļķu sazvērestību, kuras mērķis bija glābt nežēlastībā kritušo Francijas karalieni. Tika plānots tīši sarīkotu nekārtību aizsegā viņu izzagt no cietuma. Lai karalieni brīdinātu, Ružvils, apciemojot viņu ieslodzījumā, it kā nejauši nometa zemē briļļu futrāli, kurā atradās zīmīte ar plāna izklāstu. Marija Antuanete vēstulē atbildēja, ka uzticas iespējamajiem glābējiem, taču izrādījās, ka viņa uzticas arī tiem, kam nevajadzētu, – cietumsargs, kuram karaliene nodeva zīmīti, lūdzot nogādāt to adresātam, izlasīja tās saturu un nekavējoties ziņoja priekšniecībai par Marijas Antuanetes bēgšanas plāniem.

Luijs XVI bija labsirdīgs cilvēks, taču, pēc laikabiedru liecībām, neizlēmīgs, ar ne pārāk izcilām prāta spējām.

Prāva pret 37 gadus veco Mariju Antuaneti sākās 1793. gada 15. oktobrī. Viņai tiesas procesa laikā nācās atbildēt uz visdažādākajām apsūdzībām, tostarp incestā, bet uz šo pārmetumu viņa neatbildēja. Kad kāds no tiesnešiem pavaicāja, kāpēc Marija Antuanete neaizstāvas, karalienes atbilde bija – tikai tāpēc, ka pati daba atsakās atbildēt uz tik rupjiem apvainojumiem, kas izteikti mātei. Tiesas sēde šajā brīdī tika pārtraukta, taču jau drīz vien sākās 41 liecinieka nopratināšana. Galu galā karalienei tika izvirzīta galējā apsūdzība par to, ka viņa uzturējusi attiecības ar Francijai naidīgām valstīm, veicinājusi ienaidnieku uzvaru un nodevusi valsts intereses.

Nākamajā dienā pulksten četros no rīta tika nolasīts vienbalsīgi pieņemtais spriedums – nāvessods. Pēc tam bende noskuva Marijai Antuanetei matus un uzlika važas. Karaliene bija tērpta baltā, garā kreklā, uz pleciem uzmests balts lakats, galvā – aube, bet kājās – violetas kurpes, kuru krāsa simbolizēja žēlsirdību pret Francijas tautu. Tāda viņa iesēdās bendes ratos. 16. oktobra pusdienlaikā karalienei nocirta galvu.

Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl