Melnā – spēkam, baltā – laimei. Maizes dosjē
Foto: Toa Heftiba / cc

Radusies no visparastākās prosas biezputras, maize – kā raudzēta, tā neraudzēta – ir neatņemama maltītes sastāvdaļa visā pasaulē. Latvijā maizei veltīts daudz slavinājumu, sākot ar dainām un beidzot ar literatūras klasiku.

Maizes pirmsākumi meklējami pirms trīsdesmit tūkstošiem gadu, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Ja var ticēt senajām liecībām, tad šī putra tapusi nevis no mums tik ierastajiem kviešiem un rudziem, bet no prosas un miežiem. Tas, protams, nebija maizes rieciens mūsdienu izpratnē, tomēr deva sātu un remdināja izsalkumu. Te vietā būtiska piebilde – uguni cilvēki vēl nemācēja iegūt. Brīdī, kad tas notika, mūsu priekšteči šķidro tumi iemācījās gan izvārīt, gan izcept. Ceļš līdz raudzētai mīklai vēl bija tāls, bet šādi tādi plācenīši izdevās. Pilnveidošanās procesā pagāja vairāki gadu tūkstoši, un tikai tad cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas. Taču arī līdz mūsdienām saglabājušies neraudzētās maizes paraugi – Kaukāza lavašs, meksikāņu tortilja, indiešu nagana un ebreju maca.

Maizi – vai vismaz tās priekšteci putras veidā – cilvēki pazina jau neolīta laikmetā. Aizritējušas tūkstošgades, taču maize, šķiet, pavisam maz mainījusies līdzi laikam. Tās receptes bijušas līdzīgas visos laikos.

Katra tauta maizei izmantoja tos graudaugus, kas viņu zemē vislabāk auga. Eiropā un Ziemeļamerikā tie bija kvieši, bet Ziemeļeiropā un Austrumeiropā – rudzi. Savukārt Vidusamerikā godā tika celti kukurūzas milti, bet Āzijā izlīdzējās ar samaltiem rīsiem.

Cilvēce reizē ar uguns pieradināšanu un pirmajiem mēģinājumiem uz tās pagatavot maizi no medniekiem lēnām kļuva par naturālās saimniecības piekritējiem. Cilvēks vairs nebija tikai mednieks, kurš izgāja no mājas, nezinot, vai cīņā ar meža zvēru zaudēs vai uzvarēs. Graudu audzēšana un maizes cepšana bija daudz rāmāks pasākums, bez liekas adrenalīna devas, ja neskaita neražas gadus.

Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl