Mūlenrūža, 'Tour de France', salonu bohēma un kino – dzīves svinēšana franču gaumē
Foto: Vida Press

Tikai pēc kārtīga negaisa un lietus pasaule smaržo pa īstam, tā sazeļ, salapo, sāk ziedēt. Tā zēla un smaržoja Parīze poēzijas pilnajā "Belle Epoque" – skaistajā jeb zelta laikmetā, par kuru uzskatāms laika periods no 1890. līdz 1914. gadam.

Periodā, ko dēvē par "Belle Epoque", Francija kļuva par lielu koloniālu impēriju, kuras sastāvā bija iekļauta arī daļa Dienvidaustrumāzijas un Rietumāfrikas. Kolonijās bija jūtama izteikta Francijā notiekošo norišu ietekme, daudzās no tām vēl mūsdienās oficiālā valoda ir franču. Šajā posmā Parīze kļuva par krāšņu pilsētu, kuru greznoja tādu mākslas dižgaru kā Anrī Matisa, Pablo Pikaso, Žorža Braka un Ogista Renuāra darbi. Cita pēc citas tika atvērtas izklaides vietas, straumēm lija šampanietis, vīns un absints. Sveces un romantiku nomainīja elektriskās lustras, pa ielām slīdēja slaiku sieviešu silueti ar iespaidīgām platmalēm galvās, Parīzes ielās izbrauca pirmie greznie automobiļi, bet pazemē ieurbās pirmais metro.

Belle Epoque bija pozitīvisma, miera un ekonomiskās stabilitātes posms, savā ziņā – klusums pirms vētras, ko sacēla Pirmais pasaules karš.

Francija virmoja ne tikai no mākslas, kultūras, radošās un bohēmiskās dzīves uzplaukuma, bet arī no tehnisko izgudrojumu pārpilnības. Starptautiskais gadatirgus 1900. gadā ļāva Parīzes asinsritē ieplūst jaunām asinīm, sajaukties kultūrām, pieredzēm un uzskatiem. Francijas galvaspilsēta kļuva atvērta visiem, kas izjuta tās savdabīgo un spēcīgo vilkmi.

Tomēr joprojām pastāv uzskats, ka "Belle Epoque" bija visai mazs sakars ar Parīzes vietējiem iemītniekiem un tas bija vien "amerikāņu sapnis". Proti, "Belle Epoque" spozmi radīja bagātie amerikāņi, kas dolāru pilnām kabatām izgudroja mītu par Parīzi kā jaunās mākslas avangarda kalvi, laimes zemi un bohēmas galvaspilsētu, kur plūst šampanietis un versmo erotika.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Leģendas". Vēl vairāk stāstu lasi "Leģendu" jaunākajā numurā.


Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl