Nevainība apmaiņā pret kroni un nāvi. Annas Boleinas traģiskā dzīve
Foto: Vida Press

Annas Boleinas likteni vēsturnieki interpretējuši dažādi. Vieni raksta, ka Anglijas karalis Henrijs VIII Boleinu sodīja ar nāvi, jo viņa – vismaz pēc to laiku mērauklas – patiesi bija noziegusies, bet citi uzskata, ka karaļa otrā sieva kļuvusi par despotiskā un tirāniskā valdnieka nevainīgu upuri. Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu.

Anna Boleina un viņas brālis Džordžs tiesas priekšā stājās 1536. gada 15. maijā. Tauera Karaliskajā zālē bija uzbūvētas īpašas tribīnes 2000 uzaicināto skatītāju un atsevišķi soli ar balstu mugurai – tiesnešiem, 26 pēriem ar Norfolkas hercogu priekšgalā, kurš turklāt bija Boleinas radinieks.

Anna paziņoja par savu nevainību. Viņa neesot krāpusi karali un neesot solījusi precēties ar sulaini Henriju Norisu gadījumā, ja karalis nomirtu, tāpat neesot noindējusi Henrija VIII pirmo sievu Aragonas Katrīnu un neesot mēģinājusi izdarīt to pašu ar Henrija un Katrīnas meitu Mēriju. Tāpat nevarot būt ne runas par to, ka viņai, neilgu laiku esot karaļa laulātajai, bijuši neskaitāmi mīļākie.

Taču verdikts, par spīti Annas Boleinas noliegumiem, bija īss un sastāvēja no viena vienīga vārda – vainīga. Pēdējā vārdā Boleina teica, ka ir gatava nāvei, bet viņai no sirds žēl uzticamo karaļa kalpotāju un draugu, kuriem nāksies zaudēt dzīvību viņas dēļ, tāpēc viņas pēdējais lūgums ir šos cilvēkus pasaudzēt.

Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl