Padomju sievas. Zelta puisēna sekretāre Krupskaja
Foto: Vida Press

Gadsimta ceturksni Nadežda Krupskaja bija pirmā padomju līdera Ļeņina sieva. Tomēr tikai retais zina, ka patiesībā viņa dzīvoja līdzās fizisku un garīgu slimību mocītam vīrietim, kurš bieži atradās uz pilnīga sabrukuma robežas. Šī laulība gadiem ilgi nozīmēja arī dzīvi trijatā – kopā ar vadoņa favorīti Inesi Armandu.

Uz ielas stūra pie Iepriekšējās izmeklēšanas nama Pēterburgā Nadežda Krupskaja nostāvēja vairākas stundas. Vieta nebija izvēlēta nejauši. Veiksmes gadījumā te varēja pamāt arestantiem, kurus noteiktā laikā izlaida pastaigāties. Tajā 1896. gada ziemā viņa cerēja ieraudzīt vienu no viņiem – 26 gadus veco dedzīgo revolucionāru Vladimiru Uļjanovu. Par spīti pūlēm, ne šajā, ne pāris citās reizēs viņai neveicās, turklāt augustā arī pati nonāca aiz restēm par darbošanos marksistu Cīņas savienībā strādnieku šķiras atbrīvošanai, tātad pret Krievijas imperatoru Nikolaju II.

Mūsdienās var tikai minēt, kādu jūtu vai apsvērumu dēļ Krupskaja stāvēja pie pazīstamā marksista aresta vietas. Tobrīd viņai bija 27, un jaunā sieviete vismazāk domāja par to, ka jau pēc diviem gadiem būs Uļjanova sieva. "Nu ko, ja jau sieva, tad sieva," publikācijās daudz apspēlēta Nadeždas sakrālā frāze bildinājuma brīdī. Tomēr, šķiet, pat racionālā, ar asu prātu, neizmērāmu pacietību un spēju ziedoties apveltītā Krupskaja tobrīd nevarēja iztēloties, ka nākamās trīs desmitgades viņu sagaida kopdzīve ar varaskāru, kaprīzu, nervozu un slimīgu vīrieti, pilnīgi par "savu lietu" pārņemtu revolucionāru. Ģimenes sieviešu dievināto "zelta puisēnu" – gudrāko un talantīgāko.

Puišu vietā – marksisms

Nadežda Krupskaja piedzima 1869. gada februārī Sanktpēterburgas muižnieku ģimenē. Tiesa, par pārticību te nebija ne runas. Tēvs Konstantīns Krupskajs bija nežēlastībā kritis cara armijas virsnieks un iztiku pelnīja dažādos gadījuma darbos, bet tiem laikiem izcilu izglītību guvusī māte Jeļizaveta strādāja par guvernanti augstāko aprindu ģimenēs un brīvajā laikā rakstīja bērnu grāmatas. Par spīti grūtajiem apstākļiem, vienīgās meitas skološana bija ģimenes prioritāte. Nadežda ar zelta medaļu pabeidza ģimnāziju, mācījās pedagoģiskajā klasē un kļuva par mājskolotāju, bet vēlāk mācīja strādniekiem lasīt un rakstīt.

Domājams, tieši šī liktenīgā kombinācija – nabadzībā grimstošu muižnieku atvase –, bija viens no izšķirīgajiem iemesliem, kāpēc jauno un bezgala nopietno Krupskaju drīz vien tik ļoti aizrāva marksistiskās revolūcijas idejas. Piederība muižniecībai deva labu izglītību, bet pieticīgais dzīvesveids un grūtības tuvināja strādnieku šķirai. Brīvajā laikā viņa lasīja krievu literatūru un iemācījās vācu valodu, lai oriģinālā varētu studēt marksisma teorijas. Nadja bija klusa un nosvērta jauniete, viņu neinteresēja jaunības trakulības un izpriecas ar puišiem.

Savās atmiņās Nadežda Krupskaja raksta, ka kopā ar Ļeņinu "pat tāds darbs kā tulkošana bija mīlestības darbs". Taču revolucionāre, rakstniece Aleksandra Kolontaja salīdzinājusi Krupskajas lomu šajā ģimenē ar verdzību.

19. gadsimta 90. gadu sākumā Krupskaja bija viena no Pēterburgas marksistu grupas aktīvistēm. Ap 1893. gadu tai pievienojās arī Vladimirs Uļjanovs, un tieši šeit viņi pirmoreiz viens otru ieraudzīja. Krupskaju aizrāva Uļjanova asais prāts un dedzīgās runas. Krievijas impērija tobrīd grima dziļā krīzē, un tauta kurnēja. Bija īstais laiks, lai mainītu pastāvošo iekārtu par labu zemākajiem sabiedrības slāņiem. Šī ideja aizrāva gan Nadeždu, gan Vladimiru un, visticamāk, bija galvenais pamats viņu ģimenei, ja neskaita apstākļu sakritību – abu arestu un izsūtījumu uz Sibīriju.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Leģendas". Vēl vairāk stāstu lasi "Leģendu" jaunākajā numurā.

Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl