Pamatuzdevums – skaisti ciest. Ugunīgā un kaislīgā flamenko stāsts
Foto: Vida Press

Tradicionāli flamenko uzskata par spāņu kaislību, kas radusies Andalūzijā. Lai gan tā ir Spānijas nacionālā vērtība, mūsdienās flamenko izkāpis no autentiskās vides, to dejo, spēlē un dzied daudzviet pasaulē.

Flamenko nav tikai kaislīga deja, kuras saknes nostiprinājušās spēcīgā kultūrvēsturiskā augsnē. Tā ir atsevišķa kultūra, kuras galvenās personas ir dejotājs (bailaor), dziedātājs (cantaor) un ģitārists (tacaor).

Andalūzijā ne vienu vien gadsimtu līdzās dzīvojušas vairākas nācijas, katra ar savām tradīcijām un reliģiju. Tāpēc flamenko dziļākajā būtībā paslēpta kāda kripata no indiešu, grieķu, romiešu, persiešu, ebreju, arābu, berberu un vairākām Āfrikas tautu kultūrām, tās saknes iestiepjas arī dažādās reliģijās.

Tomēr galvenā loma flamenko attīstībā un izplatībā pasaulē tiek piedēvēta čigāniem jeb romiem, kas nākuši no Sindas apgabala Indijas ziemeļos un piederējuši reliģiskai sektai. Viņi dziedājuši un dejojuši par godu dieviem. Eksotisko deju pazinēji atzīst, ka flamenko ir visai liela līdzība, piemēram, ar indiešu deju kathak. Savulaik arī flamenko kustības spēja izstāstīt stāstu un katrai no tām bija būtiska nozīme. Gadsimtu gaitā šis fenomens, kas joprojām saglabājies indiešu dejās, flamenko ir zudis, sarežģītajām roku kustībām saglabājot vien estētisku baudījumu.

20. gadsimta sākumā notika savdabīga cīņa starp flamenko tradīciju un šovu – piekritēji un atbalstītāji bija kā vienā, tā otrā pusē.

Reliģiskās sektas uzdevums bija ne vien dziedāt un dejot, bet arī ceļot, lai, uzturoties pārāk ilgi vienā vietā, neuzkrātu lieku pasaulīgo mantu. Daļa nonāca Eiropā, un tie, kam bija lemts aizdziedāties un aizdejoties līdz Spānijai, ļāva savā mūzikā iesakņoties tolaik tur dzīvojošo tautu deju elementiem. Sintezējot Indijas ziemeļu dejas un Andalūzijā mītošo arābu un berberu cilšu jeb mauru deju elementus, radās mūsdienās tik pazīstamais un Spānijai raksturīgais flamenko. Pēcāk deja tika papildināta ar spāņu tautas deju elementiem, kas tika izpildīti ar kastaņetēm.

Source info

žurnāls "Leģendas"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl