Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga

Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga
Foto: Shutterstock

Rūpes par ādu nav tikai skaistumkopšana, tās ir arī rūpes par savu veselību un labsajūtu. Āda ir lielākais cilvēka orgāns, un par to nepieciešams rūpēties gluži tāpat, kā ir jāpievērš uzmanība sirds, aknu un citu orgānu veselībai. Katrā gadalaikā āda saskaras ar atšķirīgiem izaicinājumiem. Vasaras periodā svarīgākais uzdevums ir aizsargāt ādu no saules nelabvēlīgās ietekmes un mitrināt to, lai āda nezaudētu elastību un nenovecotu.

Par ādas kopšanu vasarā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes docente, dermatoloģe un veneroloģe Sanita Žīgure.

Vasarā āda kļūst sausa – kāpēc tas notiek

Vasaras periodā mūsu ādu ietekmē saule, vējš, sāļais jūras ūdens un citi faktori. Tas viss var radīt ādas sausumu. Virsējā raga kārta ir galvenais ādas aizsargslānis, kas pasargā ādu no ārējiem faktoriem. Aptuveni 30 procenti no raga slāņa veido ūdens, kas nodrošina ādas elastīgumu. Ja ādas šūnām nepietiek mitruma, samazinās vielmaiņas process, āda atjaunojas daudz lēnāk, kļūst sausa, jutīga un lobās.

Ārējo faktoru ietekmē samazinās arī ādā esošo lipīdu jeb nepiesātināto taukskābju daudzums, līdz ar to ādas šūnas vairs tik labi neturas kopā. Sausumu var radīt arī antibakteriālu ziepju lietošana, tāpēc ikdienā vajadzētu izvairīties no pārāk biežas šo produktu izmantošanas. Tā vietā labāk izvēlēties mazgāšanas līdzekļus, kuri attīra ādu, taču to nesausina.

Vasarā nepieciešama papildu mitrināšana

Vasarā, jo īpaši atrodoties saulē, mitrums no ādas iztvaiko ātri, tāpēc āda jāmitrina biežāk. Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk mitruma ādai nepieciešams. Nepietiekama mitrināšana izraisa elastības zudumu un krunciņu veidošanos, turklāt āda kļūst jutīgāka pret ārējiem faktoriem. Vasaras sezonā mitrinošie krēmi jālieto dienas laikā, savukārt uz nakti nepieciešams ādu pabarot ar vitamīniem, izvēloties barojošu krēmu. Nevajadzētu aizmirst arī par pietiekamu šķidruma lietošanu uzturā, jo ūdens mums nepieciešams gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga
Foto: Shutterstock

Sausums ādai ir bīstams, jo tā ietekmē ādas virsējās šūnas vairs neturas kopā, starp tām veidojas plaisas, kas ir kā ieejas vārti dažādām baktērijām, kas dzīvo ādas virskārtā. Baktērijas caur bojāto ādu nonāk pie imūnām šūnām, un sākas iekaisuma process. Mitrinošie krēmi satur nepiesātinātās taukskābes jeb lipīdus, kuri ādai trūkst, kā rezultātā āda iegūst mākslīgu aizsargkārtu. Īpaši svarīgi ādu mitrināt ir cilvēkiem, kas cieš no atopiskā dermatīta un citām ādas slimībām.

Pēc darba dārzā nepieciešama papildu mitrināšana rokām

Strādājot dārzā, gadās, ka rokas "nokrāsojas" un tās ir grūti atmazgāt. Cenšoties noņemt netīrumus, cilvēki mēdz izmantot citronu vai rabarberu sulu, taču tā sausina rokas vēl vairāk. Lai atjaunotu dabīgo mitruma līmeni, rokas nepieciešams ieziest ar kādu mitrinošu līdzekli.

Aizsardzība pret sauli ne tikai karstā laikā

Vasaras periodā līdztekus ādas mitrināšanai ir svarīgi parūpēties arī par ādas aizsardzību no saules. Nereti cilvēkiem šķiet, ka aizsargkrēmi jālieto tikai sauļojoties, taču aizsardzība ir nepieciešama arī tad, ja, būdami apģērbušies, uzturamies laukā, jo ādas atklātās virsmas, piemēram, seju un rokas, apģērbs neaizsargā.

Laikapstākļi Latvijā ir tik neparedzami, ka reizēm vasarā laiks ir tikpat vēss, kā kādā rudenīgā dienā. Arī tad, ja diena ir vēsa un saule paspīd tikai caur mākoņiem, uzturoties ārā, aizsargkrēmi tomēr ir jālieto, jo mākoņi nesamazina ultravioleto starojumu.

Vairāk par ādas aizsardzību no kaitīgajiem ultravioletajiem stariem vari lasīt šeit.

Ādas aizsardzība pret novecošanos

Saules staru ietekmē ādas novecošanās ir agresīvāka, āda kļūst sausāka, krunkaināka, klājas pigmenta laukumiem, vai pat rodas kāda no ādas vēža formām, tai skaitā melanoma. Jo nobriedušāka āda, jo spēcīgāku ietekmi saule uz to atstāj, notiek izteiktāka un straujāka ādas novecošanās. Lai mēs pasargātu savu veselību un neizskatīto vecāki, kā rakstīts pasē, uzturoties saulē, regulāri jālieto aizsargkrēmi gan uz ķermeņa, kuru parasti sedz apģērbs, gan uz atklātām virsmām. Piemēram, vīriešiem līdz ar matu atkāpšanos no pieres, ļoti jāsarga galvas āda no tiešiem saules stariem. Pēc sauļošanās vienmēr vajadzētu lietot kādu mitrinošu un barojošu līdzekli, kurš palīdzēs atjaunot ādas dabisko mitrumu.

Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga
Foto: Shutterstock

Diemžēl bez gaismas caur logiem iekļūst arī UV stari. Parastais stikls izlaiž cauri gandrīz visu saules gaismas spektru (no infrasarkanajiem (IR) līdz ultravioletajiem (UV) stariem). Ja cilvēki, kas daudz laika pavada, pārvietojoties automašīnā, nelieto saules aizsargkrēmus, viņu kreisā sejas puse var būt saulē vairāk iedegusi, ar saules raibumiem, lielāku novecošanās efektu vai kādiem nevēlamiem ādas procesiem.

Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kas lieto medikamentus ar fotosensibilizējošu efektu. Šo zāļu ietekmē āda var palikt jutīgāka, uzturoties saulē. Pastiprinātu jutīgumu var radīt arī daži antibiotiķi. Īpaša aizsardzība nepieciešama ar maziem bērniem, kuru āda ir daudz plānāka, nekā pieaugušajiem. Tāpat īpaša aizsardzība nepieciešama cilvēkiem ar gaišu ādu.

Saules aizsargkrēma izvēle. Kam pievērst uzmanību

Pēdējie klīniskie pētījumi apliecina, ka par drošiem uzskatāmi tie aizsargkrēmi, kuri satur gan UVA un UVB filtrus, un to aizsardzības faktors ir vismaz 30-50 SPF.

Ir aizsargfiltri, kas atstaro saules gaismu (ķīmiskie), un aizsargfiltri, kas absorbē ultravioletos saules starus (mehāniskie – minerālu izcelsmes). Mehāniskos aizsargfiltrus drošāk ir izmantot bērniem, cilvēkiem, kam ir paaugstināta jutība pret sauli, un arī tiem, kas ir izteikti alerģiski. Tas gan nenozīmē, ka ķīmiskie aizsargfiltri ir kaitīgi.

Šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, ir pieejami aizsargkrēmi ar pavisam vieglu tekstūru, turklāt tos iespējams pieskaņot dažādiem ādas tipiem. Ja uz ādas ir pinnes, būtu jāizvēlas mazāk taukaini aizsargkrēmi, lai neaizsprostojas poras. Iekaisušās vietas nevajadzētu aizklāt ar pūderi, bet tā vietā izvēlēties aizsargkrēmus ar tonālo efektu, ko var lietot dekoratīvo pūderkrēmu vietā.

Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga
Foto: Shutterstock

Dažkārt cilvēki nevēlas lietot aizsargkrēmus, jo uzskata, ka tādējādi neļaus organismam izstrādāt D vitamīnu, taču ir pierādīts, ka vasaras periodā, arī lietojot aizsargkrēmu, āda saņem pietiekami daudz gaismas, lai D vitamīns izstrādātos. D vitamīnu no saules nesaņem vienīgi tās sievietes, kuras staigā burkās vai cita veida apģērbā, kas pilnībā nosedz ķermeni.

Ieteikumi, lai svīšana neradītu sarežģījumus

Karstā laikā ir ļoti svarīgi izvēlēties dabīga materiāla apģērbu un apavus. Nekādā gadījumā nevajadzētu ikdienā staigāt gumijas apavos, īpaši, ja notiek pastiprināta svīšana, jo tajos kājas svīst, kā rezultātā āda paliek uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām. Priekšroka dodama ādas apaviem, taču, ja izvēlaties sintētiskus apavus, būtu ieteicams tos valkāt vienīgi ar zeķēm, bet ne plikās kājās.

Sviedru īpatnējo smaržu dod sviedru saskare ar baktērijām un tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas. Sviedru smaku ietekmē arī uzturs. Stresa ietekmē cilvēks svīst vairāk, un arī sviedru aromāts ir asāks. Intensīva sviedru smaka var būt kā sekas hormonāliem un vielmaiņas traucējumiem. Ja cilvēks ar dzīves gudrību iemanās dzīvi tvert vieglāk un vairs tik ļoti nepārdzīvo dzīves sīkumus, arī svīšana mazinās.

Lai mazinātu svīšanu un nepatīkamo aromātu, jāievēro higiēna, jāpievērš uzmanība arī uzturam un dzīvesveidam. Antiperspirantus ilgstoši un regulāri nevajadzētu lietot, jo tie nosprosto sviedru dziedzeru izvadus uz ādas, var sākties ādas kairinājums vai sastrutojumi. Gadās, ka karstā laikā iekaist paduses vai veidojas apsārtums ādas krokās. Šādās situācijās var palīdzēt kāds cinku saturošs preparāts, kas paredzēts jutīgas un kairinātas ādas kopšanai.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl