Ikvienai no mums ir bijis savs "TAS" brīdis, kad esam atklājušas, ka vecums patiesi nav tikai skaitlis – pamostoties brīvdienā pēc šķietami labi gulētas nakts un secinot, ka krunciņas acu kaktiņos nav bijušas vien noguruma radītas, vai arī pamanot, ka rieva vaigā nebūt nav radusies no gulēšanas spilvenā, tam izvagojot ādu ar nospiedumiem…
Kā skaidro Karlsrūes Universitātes profesore Dr. Frauke Noisere (Frauke Neuser), sabiedrībā valda uzskats, ka vidēji ap 35 gadu vecumu izskatā parādās acīmredzamas novecošanas pazīmes, strauji sākoties ādas stāvokļa izmaiņām. Tomēr patiesībā novecošanās procesi notiek aptuveni dekādes garumā, līdz var tikt fiksēta redzama ādas novecošanās. Pie šāda slēdziena profesore un Noiseres nozares kolēģi nonākuši, veicot pētījumu, kurā divu gadu garumā piedalījušās 200 sievietes no dažādām valstīm.
Kā iesaka profesore, labākais laiks, kad sākt cīnīties pret vecuma radītajām izskata izmaiņām, ir jau savlaicīgi – aptuveni pēc augstskolas absolvēšanas, 25 gadu vecumā. Šai brīdī ādas kopšanai jāsāk pievērst papildu uzmanību, profilaktiski rūpējoties par esošo krunciņu mazināšanu un jaunu rašanās novēršanu.
Jau pusaudža gados saņemtais saules starojums ir radījis labvēlīgu vidi šūnu novecošanās procesiem, ko 20 gadu vecumā, pat aktīvi rūpējoties par ādas aizsardzību, vairs nav iespējams apstādināt.
"Šai laikā ieteicams ādu kopt ar antioksidantus saturošu kosmētiku, uzņemt papildus C un E vitamīnus, kā arī izvēlēties skaistumkopšanas produktus, kuru sastāvā ir, piemēram, augļskābes un zaļās tējas ekstrakts," iesaka Noisere.
Noiseres veiktajā pētījumā tika atklāts, ka novecošanās procesus ādā iespējams iedalīt piecos posmos, katram no tiem notiekot konkrētā vecumā. Piemēram, 20 gadu vecumā ādā aktīvi norisinās dabiskie antioksidēšanās procesi, taču, neraugoties uz pieņēmumu, ka šai laikā iespējams novērst, piemēram, saules starojuma radītos bojājumus, ādu aktīvi mitrinot un lietojot saules aizsargkrēmus, patiesībā tai jau ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tāpēc, kā apgalvo Noisere, jau pusaudža gados saņemtais saules starojums ir radījis labvēlīgu vidi šūnu novecošanās procesiem, ko 20 gadu vecumā, pat aktīvi rūpējoties par ādas aizsardzību, vairs nav iespējams apstādināt. Protams, tas gan neizslēdz prasību ādu mitrināt un sargāt no saules starojuma turpmāk, novēršot tālākus tās bojājumus.
Savukārt, sasniedzot 30 gadu slieksni, organismā palēninās vielmaiņas procesi, šai norisei aktīvi ietekmējot arī ādas stāvokli un izskatu. Tā rezultātā samazinās dabiskā kolagēna ražošana, ādai pamazām zaudējot tās tvirtumu un elastību. Lai šo procesu aizkavētu, profesore iesaka lietot kosmētikas produktus, kuru sastāvā ir niacinamīds jeb B3 vitamīns, kas nodrošina bioenerģētisko procesu norisi šūnās, attiecīgi aizkavējot novecošanās radītās sekas.
40 gadu vecumā organisma šūnās sākas tā dēvētais "vecuma nespēks" jeb komplicēts process, kas paredz šūnu dabiskā dzīves cikla noslēgšanos. Citiem vārdiem sakot, organisma atjaunošanās šai vecumā notiek krietni lēnāk, to uzskatāmi demonstrējot arī izmaiņām ādas struktūrā.
40 gadu vecumā organisma šūnās sākas tā dēvētais "vecuma nespēks" jeb komplicēts process, kas paredz šūnu dabiskā dzīves cikla noslēgšanos. Citiem vārdiem sakot, organisma atjaunošanās šai vecumā notiek krietni lēnāk, to uzskatāmi demonstrējot arī izmaiņām ādas struktūrā – parādoties grumbiņām, zūdot ādas tvirtumam, noslīdot sejas ovālam u.c. Lai to mazinātu, ieteicams izvēlēties kosmētiku, kuras sastāvā ir retinols, glikolskābe un peptīdi, kas veicinās ādas atjaunošanās procesus.
Sasniedzot 50 gadu slieksni, lielākā daļa sieviešu piedzīvo menopauzi. Mainoties organismā notiekošajiem procesiem, tiek ietekmēts arī ādas izskats. Tā kļūst plānāka, trauslāka un sausāka, zūdot dabiskajam ādas mitruma līmenim. Savukārt pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas novecošanās pazīmes ir acīmredzamas – sejā ir nostiprinājušās grumbas, zudusi ādas elastība, tai kļūstot sausai un plānai. Šai laika posmā izskata uzlabošanas nolūkos ieteicams lietot ādu barojošus un mitrinošus līdzekļus, īpaši efektīvas ir dabiskās eļļas.
Tāpat ādas izskatu un arī organisma kopējo veselības stāvokli uzlabos fiziskās aktivitātes, kas paātrinās asinsriti – pētnieki apgalvo, ka 50 un 60 gadu vecumā, vismaz trīs reizes nedēļā braucot ar velosipēdu vai ilgi un aktīvi staigājot svaigā gaisā, mainās šūnu struktūra, tam ļaujot ādas izskatu nelielā mērā tuvināt tam stāvoklim, kādā tā bija laika posmā no 25 līdz 40 gadiem.
Rezumējot iepriekš minēto, pētījuma autori apgalvo, ka lielākoties ādas novecošanās kļūst redzama, tuvojoties 40 gadu slieksnim, izskatam mainoties straujāk. Tiesa, to lielā mērā ietekmē arī mūsu etniskā piederība – piemēram, Āzijas valstīs sieviešu izskats visstraujāk mainās pēc 40 gadu sasniegšanas, savukārt afroamerikāņu sievietes arī 50 gadu vecumā var izskatīties teju tikpat labi kā, piemēram, 35 gados.
Pētnieki apgalvo, ka 50 un 60 gadu vecumā, vismaz trīs reizes nedēļā braucot ar velosipēdu vai ilgi un aktīvi staigājot svaigā gaisā, mainās šūnu struktūra, tam ļaujot ādas izskatu nelielā mērā tuvināt tam stāvoklim, kādā tā bija laika posmā no 25 līdz 40 gadiem.
"Vislielākā nozīme jaunavīga izskata saglabāšanā ir mūsu dzīvesveidam. Vismaz astoņas stundas miega, pietiekams šķidruma daudzums, olbaltumvielām bagāta, veselīga un sabalansēta ēdienkarte – šie tik pašsaprotamie faktori arī ir atslēga uz pievilcīgu izskatu, neraugoties uz gadu skaitu. Protams, tāpat jārūpējas par savu ķermeni ārēji – lietojot skaistumkopšanas produktus, kuru sastāvā ir peptīdi, aminoskābes, kolagēns un biotīns," iesaka profesore.
Avots: Marieclaire.com.
