Aizvadītajā nedēļā Rīgā norisinājās ikgadējais un daudzu gaidītais modes pasākums "Modes manifestācija" jeb Latvijas modes nedēļa. Tajā savas jaunākās kolekcijas prezentēja gan Latvijas vadošie modes zīmoli, gan jaunie talanti, demonstrējot modes tendences, kas šobrīd valda arī pārējās Eiropas valstīs. Vairāk par to, kāda ir Latvijā radīto apģērbu kvalitāte, īpašās iezīmes un iespējamie trūkumi, stāsta Latvijas modes nedēļas kuratore un konceptveikala "Taste Latvia" vadītāja Dita Danosa.
Vaicāta, cik konkurētspējīgi un kvalitatīvi, salīdzinot ar ārzemēs radītajiem, ir latviešu dizaineru produkti, Danosa atbild, ka tas ir pārāk plašs jautājums, lai uz to dotu īsu izsmeļošu atbildi. Modes prece ir untums, nevis pirmās nepieciešamības produkts, un šajā tirgū pastāv ļoti daudz un dažādu segmentu un nišu. Katrs no tiem ir jāvērtē atsevišķi. "Nav pareizi izvēlēties Latvijas modes zīmolu, kas rada savas kolekcijas "Ready to wear" segmentā, un salīdzināt to ar "Street fashion" jeb "ielu modes" pasaules milžiem "H&M", "Lindex" vai citiem. Kāpēc tad "H&M" netiek pretstatītas pasaules "premium" klases zīmolu kolekcijas?
Visticamāk tāpēc, ka tur ir acīmredzama liela atšķirība – auduma sastāvs, kvalitāte, ražošanas process, vienību skaits, dizaina estētikas pievienotā vērtība un unikalitāte. Bet starp luksus segmentu un ielu modi ir vēl vairāki segmenti, kuros šo kritēriju ir vairāk vai mazāk," stāsta Danosa.
Kā piebilst eksperte, lielākā daļa Latvijas modes zīmolu, neskaitot bērnu zīmolus, sevi pozicionē "Ready to wear" (gatavs valkāšanai) segmentā, kam, pretēji "Street fashion" (ielu mode) stilam, piemīt dabīgāka materiāla dominante, lielāka dizaina vērtība, mazākas tirāžas, tas arī var būt daļējs roku darbs. "Tas viss rada atšķirīgumu, kuru zinošs patērētājs acīmredzami spēj novērtēt, vizuāli aplūkojot attiecīgo apģērbu vai aksesuāru. Latvijas modes dizaina prece ir ļoti ierobežotā skaitā vienību ražots produkts, kas tā valkātājam noteikti sniedz tādus labumus un individualitātes aspektus, kurus miljonus tiražētās vienas sezonas sintētiska materiāla lietas nesniedz."
Izvērtējot pašmāju modes lielāko trumpi un vājākās vietas, Danosa izceļ pašu galveno vērtību – valsts unikalitāti. "Ja vispārēji runā par Latvijas tekstilrūpniecību, tad noteikti pats lielākais trumpis ir izcelsme – mūsu pašu Latvija. Tā ir mūsu cilvēku radīta lieta, kurai ir kultūras, mentalitātes un personiskās saiknes dimensijas. Tas noteikti ir jāapzinās un vairāk jākultivē sabiedrībā. Kāpēc pirkt svešu lietu, ja mums ir savējā? Kāpēc nodrošināt citu valstu ģimenēm ienākumus, ja varam to veicināt mūsu kaimiņiem, draugiem vai paziņām?
Mūsu trumpis starp ārzemniekiem arī var būt un ir tieši šī izcelsme – esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē, ar starptautiskiem standartiem atbilstošu sociāli atbildīgu ražošanu, kurā nenodarbinām mazgadīgos, cenšamies nodrošināt adekvātus darba apstākļus un atbilstošu ražošanas procesu. Un šis aspekts noteikti nav mazsvarīgs, jo pašreiz varam vērot salīdzinoši mazu globāliem apjomiem ziemeļvalstu modes apģērbu zīmolu ražošanas pārcelšanu no Āzijas reģiona uz Baltiju un arī Austrumeiropu, tieši šā apstākļa dēļ, lai nodrošinātu kontrolētu, sociāli atbildīgiem standartiem atbilstošu ražošanu," uzsver Danosa.
"Latvijas modes dizaina apģērba kontekstā trumpis ir mūsu stila izjūtas un ražošanas kvalitātes kopums. Latvijas modes dizainā būtisku nozīmi spēlē detaļas, auduma saspēles, piegriezuma vai konstrukcijas nianses, kā arī būtisks ir siluets un dabiska materiāla cilme, kas raksturīga mūsu platuma grādiem – lini, vilna, trikotāža, arī zīds, āda."
Vaicāta, kā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, attīstās Latvijas, "Taste Latvia" vadītāja pauž pozitīvu viedokli: "Mēs attīstāmies. Ir progress. Mūs nevar un nedrīkst salīdzināt ar Parīzi, Milānu un Londonu, jo mūsu ekonomika brīvā tirgus apstākļos pastāv tikai 25 gadus. Mūsu valsts un arī modes industrijas attīstību pārtrauca padomju laiki, tika likvidēti pelnošie uzņēmumi, pārrauta aroda un iemaņu nodošana no paaudzes paaudzē, tika plānveidīgi radīts pieprasījums, kuram nebija nekāda sakara ar patērētāju izpratni un brīvu konkurenci.
Diemžēl 90. gados mūsu lielās tekstilrūpniecības ražotnes kā "Latvija" un citas pārtrauca savu darbu, un uz to bāzes netika radītas modernizētas ražotnes. Mēs šajos 25 gados esam piedzīvojuši skarbu mācībstundu, no kuras pamazām atgūstamies, un tagad cenšamies atgūt iekavēto un pat zaudēto. Lielie uzņēmumi, kā "Vaide", "Rita", tagad arī "Rosme", savās rindās uzņēmuši modes dizainerus, kuri šiem uzņēmumiem rada kolekcijas ar dizaina pievienoto vērtību, kuras estētiski un kvalitatīvi atšķiras no pamatpiedāvājuma. Tas ir pozitīvs signāls tekstilrūpniecības jomā.
Kas attiecas modes dizaina segmentu, kura attīstīšana ir mans ikdienas darbs un fokuss jau sešus gadus, tad var viennozīmīgi pateikt, ka ir ārkārtīgi liels progress pa šo laika periodu. No jomas, kurā faktiski bija kādi divi līdz trīs modes dizaineri, kuri radīja regulāras kolekcijas un tās arī realizēja modes veikalos vai šovrūmos, tas ir pārtapis par jau industrijai līdzīgi veidojumu, kurā ir redzamas visas industrijai nepieciešamās iezīmes un pazīmes," skaidro Danosa, šis pazīmes arī pieminot.
- Ir vismaz 20 Latvijas modes zīmolu, kuri regulāri, t.i. vismaz divas reizes gadā, rada jaunas kolekcijas un tās pēc skatēm komercializē – saražo pārdošanai gatavās līnijās un tās ievieto pārdošanai modes veikalos.
- Ir izveidojies stabils noieta tīkls, kurā var iegādāties Latvijas modes dizaineru radītās kolekcijas, tostarp lielākais spēlētājs pārdošanas apjomu ziņā un pārstāvēto zīmolu skaitā ir konceptveikali, kuriem kā to atrašanās vieta mērķtiecīgi ir tikuši izvēlēti tirdzniecības centri ar lielāko cilvēku plūsmas caurlaidību mērķauditorijai, kas varētu vēlieties iegādāties Latvijas modes lietas un var potenciāli to arī atļauties.
- Iepriekšējos gados ieguldītais lielais darbs, organizējot vēsturiski pirmo lielo Latvijas modes dizaina pārdošanas platformu "Dizaina mēnesis Stockmann", gan sekojusī Latvijas modes konceptveikalu atvēršana, gan arī konkurējoša pasākuma Latvijas modes festivāla "Riga fashion Mood" organizēšanas uzsākšana un turpināšana, visus šos gadus ir bijusi par pamatu tam, ka sabiedrība ir daudz zinošāka par Latvijas modi, izprot tās atšķirīgumu un pievienoto vērtību attiecībā pret "street fashion" globāliem piedāvājumiem un arvien vairāk dod priekšroku Latvijā radītās modes iegādē.
Nav noslēpums, ka nereti cilvēki kritizē augstās vietējo zīmolu preču cenas. Uz šo kritiku Danosa atbild ar pretjautājumu – vai mēs būtu gatavi saņemt 26 centus stundā par savu darbu, kaut pašreiz saņemam, piemēram, minimāli noteikto stundas likmi 2,56 eiro apmērā?
"Ja nē, tad kā mums vispār varētu būt iespējams konkurēt modes preces cenas ziņā ar Indonēzijā, Filipīnās, Ķīnā un citās valstīs ražotajiem apģērbiem! Un turklāt ar tādiem pasaules modes industrijas milžiem kā "H&M 'un līdzīgiem, ja tie saražo vienu modes produktu miljonos eksemplāru? Modes preces ražošanas izmaksas veido produkta gala cenu! Tam taču būtu jābūt skaidram pamatskolā skolēnam jau pamatskolā. Bet kāpēc nav? Visticamāk, atbilde meklējama mūsu zināšanās par ekonomiku, brīvā tirgus ekonomiku. Atkarībā no katra ekonomiskās situācijas, patērētājam ir pieejamas dažādas izvēles iespējas," tā Danosa.
Savukārt vērtējot jauno talantu iespējas pašmāju modes industrijā gūt panākumus, speciāliste atgādina, ka vieglu panākumu nav nevienā industrijā Latvijā, ja par panākumiem tiek uzskatīta noteiktu pārdošanas apjomu vai pastāvīgo klientu skaita sasniegšana, kas potenciāli var būt pamats peļņas gūšanai nevis īslaicīgi, bet ilglaicīgi.
"Modes bizness ir viena no sarežģītākajām biznesa jomām ar ārkārtīgi drastiskām prasībām un vienlaikus arī lielu pieprasījuma nenoteiktību. Modes industrijas jauno kolekciju izstrādes cikls ir nežēlīgs – jārada jaunas kolekcijas vismaz divas reizes gadā. Darbs tiek sākts gandrīz gadu pirms attiecīgās sezonas, lai varētu to parādīt modes iepircējiem un publikai, saņemt pasūtījumus ražošanai, to saražot un piegādāt uz veikaliem. Un šis cikls atkārtojas. Atšķirība ar cita veida dizaina lietām ir ārkārtīgi liela.
Piemēram, ja radāt mēbeļu dizaina lietas, tās klientiem tiek piedāvātas vairākus gadus un zenīta stundu sasniegs dažus gadus no ieviešanas brīža, tad modē tas nav iespējams. Viena kolekcija aizstāj nākamo, radot lielus modes preču atlikumus un pārpilnību. Modes precēm piemīt arī sezonalitātes risks, jo katras kolekcijas pārdošanas veiksme nav meklējama tikai attiecīgajā kolekcijā.
Zināmu lomu var nospēlēt arī laika apstākļi, piemēram plānas zīda kleitas nebūs pieprasītas aukstā vasarā. Vai gluži pretēji – biezus ziemas mēteļus nepirks siltā ziemā. Modes industrijā, kā visās citās – patērētājs ir karalis, un patērētāja izzināšana un spēja viņu ieinteresēt savā zīmolā ir kritiski būtiska. Un tas rada grūtības Latvijā, jo modes dizainerim kā radošam cilvēkam nereti ir vēlme realizēt savas radošās ambīcijas, aizmirstot par gala valkātāju, komfortu un citiem aspektiem," rezumē Danosa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
