Tik interesanti bija pavērot sabiedrības attieksmi, cilvēkiem ir tik stulbi principi, piemēram, ko drīkst un ko nedrīkst vilkt. Es uzskatu, ka katrs velk, ko grib, neskatoties uz apkārtējo attieksmi. "Sabiedrība nespēj paciest Citādos. Tā ļauj būt tikai citādiem. Starp Citādiem un citādiem pastāv pamatīga atšķirība. Sabiedrība pieņem citādos, kas ir izvietojušies visai plašajos tās nospraustajos rāmjos.
Šeit atrodas vieta savādniekiem, ākstiem, dumpiniekiem, viltvāržiem, melīgiem praviešiem, nepieskaitāmajiem, ubagiem, gaišreģiem, spitālīgajiem, anarhistiem, dzejniekiem, ārprātīgajiem, zīlniekiem, revolucionāriem, alkoholiķiem, zagļiem, slepkavām, pašnāvniekiem, paražu lauzējiem un vēl milzum, milzum, milzumam citu. Tā tiek radīta zināma harmonija: sabiedrība reibst no bezizmēra tolerances, bet citādie gavilē, iedomādamies, ka pārkāpj visus tabu, un pat nenojauzdami, ka patiesībā vienīgi izpilda sabiedrības gribu."/J.Ivanauskaite/
Es cienu čūskādas apdruku, bet ne tādēļ, ka tā nesen parādījās modē, un tagad katrs trešais ir čūskādā, man patīk arī tīģerādas apdrukas apģērbi. Savā garderobē praktiski nelietoju melno krāsu, jo esmu pārlieku liela optimiste, kas dzīvo 5 cm virs zemes.
Es neuzskatu, ka stilīgi ir tas, kas ir modē, stilīgs ir tikai tas, kas ir Tev un nav citiem. Tu iesāc pirmais, to es novērtēju, bet tikai pēc kāda laika tas ienāk modē, bet tavā garderobē tās jau ir aizvēsturiskas lietas. Stilīgs cilvēks kļūst izkopjot sevi iekšēji. Viņš atrod savas krāsas, savu ģērbšanās stilu.
Tas ir smieklīgi, ja cilvēks ārēji ir baigi stilīgs, bet parunājot ar viņu, viņš ir vienkāršs, neinteresants, tad es labāk dodu priekšroku tam, kurš būs NEstilīgs, vienkāršs, bet varbūt viņš būs tik neparasts, dīvains, neprātīgs. Apģērbties ir viegli, bet iekšēji uzdrošināties būt neparastam, to nevar iemācīties, izkopt, tas ir katrā no mums.
Es cenšos neietekmēties no kādiem elkiem, tā skaitās kopēšana, kaut gan patiesībā mēs visu laiku noskatāmies visu viens no otra, ejot pa ielu, sēžot bāros, vērodami cilvēkus, tie neparastie, savdabīgi ģērbtie, arī iekrīt acīs, tad nodomājam: es arī gribu tādus zābakus, bikses, brilles, jaku... Gribēt var daudz, bet netiek padomāts par to, ka TU noskaties. Smieklīgi tomēr...vai ne!?
Kā vecs tantuks es spriedelēju un domāju, ko tik es esmu darījusi: Krāsojusi matus visneiedomājamākajās krāsās, izšāvusi auskaru nabā, iejutusies hipiju stilā, tad vēl metāliste, pancene, nu viss, ko vien var, krāsojusi un apzīmējusi zābakus, bikses, ārprāts...
Nesen izdomāju, ka derētu vēl izlēkt ar izpletni, apēst 6 litrus šampiņjonu, skaitīt zvaigznes līdz brīdim, kad sajūk, un sākt atkal no gala, izaudzēt 2 metrus garus nagus, lai varētu pārbaudīt savu pacietību, nosauļoties līdz nēģera ādas krāsai, nē.. labāk līdz melnai un pašās beigās secināt, ka "Pasaulē cilvēku var darīt laimīgu dažādi notikumi, mantas un darbi. Loterijas laimests sagādā prieku un laimes izjūtu. Tomēr laime par materiālām lietām ir īslaicīga."
Vēl joprojām pustrīs naktī, reizēm notiek visneiedomājamākās lietas... Varētu visi staigāt pilnīgi kaili, ar lapiņām attiecīgajās vietās. Tad stils tiktu meklēts nevis mūsu ārienē, bet iekšienē. Kaili mēs atnākam un kaili arī aizejam. Cik nopietnas sanāca beigas, bet reizēm man jābūt arī nopietnai:)))
Kleopatriņa
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
