Šodien laikam nebūs nevienas sevi cienošas dāmas, kuras drēbju skapī nebūtu klasiska kostīma. Lielākajai daļai tādi noteikti ir vairāki. Un šķiet, ka šis mūžam aktuālais komplekts savā atturīgumā ir absolūti neaizvietojams, lai radītu elegantas sievietes tēlu.
Kostīmā var doties uz darbu, tajā tērpta, sieviete var iet svinībām, teātri un, protams, kārtot arī darījumus. Labi piegulošs komplekts, ko veido žakete un svārki, padara ikvienu sievieti lietišķu, solīdu un pārliecinātu par sevi.

Ar dažādiem aksesuāriem šo vienkāršo tērpu var padarīt gan svinīgāku, gan sievišķīgāku, gan lietišķāku, tādu, kāds tas konkrētā gadījumā nepieciešams.

Kā jau zinām, klasiskās kostīma žaketes piegrieztne ir ņemta no vīriešu modes. Žaketes ar atloku apkakli sievietes sāka valkāt 19. gadsimta otrajā pusē – tolaik, protams, komplektā ar gariem svārkiem, kas sniedzās līdz zemei.

Īpaši populāras 20. gadsimta sākumā bija žaketes ar lielām atloku apkaklēm un milzīgām pogām, jo tas bija ideāls apģērbs ceļošanai un brīvā laika pavadīšanai.

Par mūsdienās plaši izplatītās bleizerjakas priekšteci var uzskatīt 18. gadsimta dāmu tērpu jāšanai – tvīda apģērbu ar īsāku priekšdaļu un garāku aizmuguri, un ar trīs ceturtdaļgarām piedurknēm.

Tam līdzīgs ir arī redingota stila (nosaukums aizgūts no angļu riding-coat – jātnieka svārki). Arī šī žakete bija priekšpusē īsāka un aizmugurē garāka, taču to šuva no stingrāka auduma, tādēļ vēsākā laikā varēja valkāt kā mēteli. Tērpu, kas sākotnēji bija domāts brīvā laika pavadīšanai un sportošanai, drīz vien iecienīja arī mazāk sportiskas dāmas.

19. un 20. gadsimtā žaketes piegrieztne radikāli mainījās: 30. gados modē bija īsās bolero jakas, 40. un 50. gados – sievišķīgas žaketes, kas izcēla vidukli. No 60. un 70. gadu modes atmiņā īpaši palicis safari siluets un no 80. gadiem bēdīgi slavenās žaketes ar izteiktu plecu līniju un augstiem polsteriem.

Klasiskais Šaneles kostīms

Runājot par kostīmiem, nekādi nav iespējams apiet Koko Šaneli. Viņas radītais un par klasiku kļuvušais vienkāršais un elegantais kostīms ir nodrošinājis sev stabilu vietu 20. gadsimta modes vēsturē. 50. gados Šanelei izdevās kardināli mainīt ierasto tēlu – viņas daiļrade bija pretstats tai laikā ārkārtīgi populārajai, krāšņajai un bieži vien pāri labas gaumes robežu klūpošajai New Look kolekcijai. Šaneles tērpi bija vienkārša piegriezuma un praktiski. Tajos sieviete varēja justies ērti, būt aktīva un darbīga.

Par Šaneles “firmas zīmi” kļuva komplekts, ko veidoja svārki un samērā īsa jaka, ko rotāja uzšūtas kabatas, efektīvas apmales un pogas zelta krāsā. Pirmo reizi šo kostīmu Šanele demonstrēja 1954. gadā, būdama jau 71 gadu veca. Lai gan vēl mūsdienās pazīstamais un iecienītais kostīms toreiz nebūt neguva galvu reibinošus panākumus, tas ir pārdzīvojis laiku.

Liela nozīme, neapšaubāmi, te ir Šaneles modes nama galvenajam dizaineram Karlam Lāgerfeldam, kurš šanelkostīmā spēj saglabāt svaigumu un modernumu, katru sezonu pārsteidzot ar šā klasiskā dāmu tērpa jaunu interpretāciju.

Teksts: žurnāls "Avēnija plus" pavasaris 2005, foto: www.style.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!