Mīlu ignorēt pastāvošās sabiedrības autoritātes un viņu stilu; patīk (gandrīz vai jau hobijs) dresēt ierēdņus un pielāgot savām vajadzībām pastāvošo birokrātiju; būt neiecietīgai pret visiem un ikvienu, kas “taisa” biznesu padomju stilā; patīk modelēt savu apģērbu un kopējo stilu – tādējādi, nepakļaujoties masveida modei, kuras taču patiesībā nav; mīlu sērfot internetā un meklēt jaunās globalizācijas vēsmas – lai vienmēr varētu pilnveidoties garīgi un varbūt arī fiziski; nu un, protams, ticu vienam mūsu radītājam – Dievam.
Tas ir mans dzīvesveids: no pirmdienas līdz piektdienai – darbs, sports, dažreiz kino, teātris, izstādes, bet pirms gulētiešanas – Bībele un meditācija; sestdienās un svētdienās – atpūta ģimenes lauku mājās, kopīgas ēdienreizes, dažreiz baznīcas un pasākumu apmeklēšana, internets, kas lētāks šajās dienās, kā arī intīmas rotaļas dabīgas uguns gaismā… Lai gan savā būtībā esmu konservatīva, dažreiz čatojot lietoju izteiksmes veidu, kas ir diametrāli pretējs manam nosaukumam. Bet arī tas pieder pie lietas – pikantas uzkodas. Jā, par ēdienkarti – nu neesmu kuņģa baudu piekritēja. Ir dažas lietas, kas garšo vairāk, dažas mazāk, tomēr es ēdu, lai dzīvotu…Esmu ekoloģiski tīras pārtikas piekritēja.
Kā punkts uz I ir arī manam stilam piederošā profesija – finansiste. Tam visam esmu uzupurējusi līdzināšanos (ārējo) savam sieviešu spēka etalonam un garīgajam “uzpildītājam” – Madonnai; seksuālo vēlmju apmierināšanu ar visāda stila un apjoma vīriešiem; nevalkāju neko, kas skaitās šiki citiem, jeb supermoderni.
Esmu īsta – īsta puritāne, tomēr nezinu šī stila vēsturi. Kā pieņēmums puritāniska stila izcelsmei varētu būt viduslaiku Rietumeiropas dāmu ārējai uzvedībai – tādai cēlai viltus ārienei. Tas varētu būt arī šī stila ziedu laiks vēsturē.
Šodien par sava veida puritāni (varbūt ne gluži klasisku šī stila pārstāvi) varētu uzskatīt rakstnieci Gundegu Repši, Anglijas meiteņu koledžu audzinātājas, un varbūt arī audzēknes.
Ar cieņu – PURITĀNE