Foto: Shutterstock
Ne velti cilvēki mēdz sacīt, ka tu esi tas, ko tu ēd. Tavs uzturs ietekmē ne vien tavu izskatu, bet arī labsajūtu un veselību ilgtermiņā. Protams, tas, ja laiku pa laikam apēd kādu našķi, nenozīmē, ka saslimsi un nekavējoties nomirsi, bet neveselīgi ēšanas paradumi var palielināt otrā tipa diabēta, sirds slimību, kā arī citu veselības problēmu risku.

Iedvesmojoties no "Live Strong", piedāvājam iepazīties ar astoņiem nelāgiem, bet izplatītiem ēšanas paradumiem, kas negatīvie ietekmē tavu veselību. Ieskaties, jo, iespējams, arī tev ir pienācis laiks pārskatīt savus ēšanas paradumus. Pamainot tikai nedaudz, ieguvums var būt nenovērtējams – lieliska pašsajūta un labāka veselība.

Pārāk daudz nekvalitatīvas gaļas

Foto: Shutterstock
Pārāk liels gaļas daudzums uzturā ir saistīts ar paaugstinātu diabēta risku un šīs slimības izraisītām nāvēm. Lai uzlabotu savu veselību, ir jāpievērš uzmanība gaļas kvalitātei un patērētājam daudzumam, nevis no tās jāatsakās pavisam. Izvēlies gaļu, kas nav iegūta, audzējot dzīvniekus milzu fermās, un izvairies no iepriekš pārstrādātas gaļas.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste – hematoloģe – Sandra Lejniece skaidro, ka daļai cilvēku pilnīga atteikšanās no gaļas produktiem ir saistīta ar riskiem veselībai, ja netiek pievērsta īpaša vērība uzņemtās dzelzs daudzumam. Veģetāriešiem uzturā ļoti lielā daudzumā būtu jālieto sojas produkti, pupas, zirņi, spināti un pastāvīgi jākontrolē dzelzs līmenis organismā.

Pārāk daudz cieto tauku

Foto: Shutterstock
Cietie tauki ir taukvielas, kas istabas temperatūrā ieņem cietu agregātstāvokli, piemēram, dzīvnieku tauki, sviests, kokosriekstu un palmu eļļa. Šie produkti satur vairāk piesātināto tauku un transtaukskābju nekā lielākā daļa augu eļļu un palielina dažādu sirds slimīgu risku, kā arī negatīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs.

Tomēr pavisam no taukvielām atteikties nedrīkst. Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka cilvēka organisms nespēj patstāvīgi ražot neaizstājamās taukskābes, tāpēc cilvēkam tās ir jāuzņem kopā ar uzturu. Gan pārāk maz, gan pārāk daudz uzņemto taukvielu negatīvi ietekmē cilvēka organismu. Īpaši uzņēmīga pret taukvielu svārstībām ir organisma imunitāte, jo tās darbība ir cieši saistīta ar neaizstājamajām taukskābēm. Neaizstājamās nepiesātinātās taukskābes palīdz ražot eikozanoīdus – savienojumi, kas regulē organisma imūno statusu.

Daudz rafinēto miltu un to produktu

Foto: Shutterstock
Atteikšanās no pilngraudu produktiem un rafinētu miltu produktu lietošana tavai veselībai par labu nenāks. Šādos produktos ir ļoti maz organismam nepieciešamo šķiedrvielu, bet daudz ogļhidrātu. Tas nozīmē, ka ar to palīdzību tu uzņem daudz kaloriju, bet sāta sajūta būs ļoti īslaicīga. Jāpiebilst, ka graudaugu pārstrādes procesā, tie zaudē ne tikai šķiedrvielas, bet arī daļu vērtīgu vitamīnu un minerālvielu.

Nākamreiz, kad roka stiepjas pēc makaroniem, baltmaizes šķēles vai citiem miltu izstrādājumiem, padomā par savu veselību. To vietā izvēlies pilngraudu produktus, piemēram, bulguru, auzu pārslas, brūnos rīsus un dažādus pilngraudu miltu produktus. Tikai esi uzmanīga un, iegādājoties tādus pilngraudu produktus kā brokastu pārslas un enerģijas batoniņi, pārliecinies, ka tajos patiešām ir šķiedrvielas, kā arī centies izvairīties no pievienotajiem cukuriem.

Regulāra slāpju veldzēšana ar cukurotiem dzērieniem

Foto: Shutterstock
Regulāra dažādu cukurotu dzērienu lietošana ir saistāma ar virkni veselības problēmu, kas var saīsināt dzīves ilgumu. Šis ir viens no ar uzturu saistītajiem paradumiem, kas visnegatīvāk ietekmē cilvēku dzīves ilgumu. Limonādes, enerģijas dzērieni un citi ar cukuru bagātināti atspirdzinājumi veicina zobu stāvokļa pasliktināšanos, palielina risku iegūt otrā tipa cukura diabētu, pasliktina vielmaiņu un izraisa lieko svaru un aptaukošanos.

Endokrinoloģe Ilze Konrāde skaidro, ka cilvēkiem dienā ir jāuzņem vidēji 30 grami cukura. Šis skaitlis iekļauj gan dabīgo cukuru, kas ir augļu un citu produktu sastāvā, gan pievienoto cukuru, ko liekam pie tējas, kafijas vai ko ražotāji pievienojuši dažādiem produktiem. Lielākajā daļā dzērienu cukura ir krietni vairāk. Pievērs uzmanību, ka uz produkta iepakojuma bieži ir norādīts cukura daudzums uz 100 gramiem produkta. Tas nozīmē, ka pudelē saldas limonādes tā būs pat piecas reizes vairāk.

Pārāk maz augļu un dārzeņu

Foto: PantherMedia/Scanpix
Augļos un dārzeņos ir ļoti daudz uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu, kas nepieciešamas tavam organismam. Cilvēkiem, kas neēd svaigus augļus un dārzeņus, bieži trūkst C vitamīna, kālija, folijskābes un šķiedrvielu. Ja cilvēks ēd pārāk maz augļu un dārzeņu, var palielināties dažādu sirdsslimību risks, kā arī attīstīties ar vielmaiņu saistītas problēmas.

Protams, dažādos augļos un dārzeņos var būt atšķirīgs dažādu vērtīgo vielu daudzums. Tāpat vienmēr der atcerēties, ka arī augļus iespējams apēst par daudz. Tajās esošās vielas var izraisīt vēdera pūšanos, caureju un citas problēmas. To, kā dažādi augļi, ogas un zaļumi ietekmē veselību, tu vari uzzināt šeit.

Pārāk maz jūras produktu

Foto: Shutterstock
Arī jūras produktos ir ļoti daudz vērtīgu vielu, kas nepieciešamas cilvēka organisma darbībai. Zivīs ir ļoti daudz sirdij veselīgo omega-3 taukskābju. Pietiekams to daudzums ne vien pazemina sirds slimību risku, bet arī uzlabo smadzeņu darbību. Omega-3 taukskābes ir nepieciešamas arī, lai samazinātu iekaisuma risku.

Jāpiebilst, ka omega-3 taukskābes nav vienīgā vērtīgā viela, kas atrodama dažādos jūras produktos. Tie ir bagāti arī ar D vitamīnu, ko mēdz dēvēt arī par saules vitamīnu. Ņemot vērā, ka Latvija atrodas tālu no ekvatora, ziemā D vitamīnu ir nepieciešams uzņemt ar uztura palīdzību. Par to, kādos produktos meklēt saules vitamīnu, lasi šeit.

Pārāk maz riekstu un sēklu

Foto: PantherMedia/Scanpix
Rieksti un dažādas sēklas satur daudz olbaltumvielu, kā arī vērtīgas minerālvielas un vitamīnus, bez kā organisms nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Tajos ir daudz šķiedrvielu, magnija un nepiesātināto tauku. Tie palīdz samazināt dažādu sirds slimību, kā arī otrā tipa cukura diabēta risku. Veselības nolūkos ieteicams ēst apmēram 20 gramus riekstu katru dienu.

Rieksti un sēklas satur arī vielas, kas palīdz stiprināt imunitāti. Sezama sēklās un mandelēs ir daudz vara un E vitamīna. Ja tev trūkst šo vielu, saujiņa mandeļu vai salātiem pievienotas sezama sēkliņas būs tieši laikā. Ja tavā organismā trūkst cinka, izvēlies Indijas riekstus vai arī ķirbja sēklas. Lai uzņemtu nepieciešamo selēna daudzumu, pietiks apēst pa vienam Brazīlijas riekstam dienā. Vairāk par produktiem imunitātes uzlabošanai lasi šeit.

Pārāk daudz sāls

Foto: Shutterstock
Ja sāli uzturā lieto pārāk daudz, tas veicina ūdens uzkrāšanos organismā un var veicināt negatīvas asinsvadu un sirdsdarbības izmaiņas. Lai samazinātu uzņemtā sāls daudzumu, centies izvairīties no iepriekš pārstrādātiem produktiem un dažādiem našķiem, kuru sastāvā ir daudz sāls. Gatavojot maltītes, to garšu vari bagātināt, izmantojot dažādus, garšaugus un garšvielas. Tas palīdzēs samazināt pievienotā sāls daudzumu.

Jāpiebilst gan, ka pavisam no sāls atteikties nevajadzētu. Tas ir nepieciešams šķidrumu regulēšanai un elektrisko impulsu pārnešanai starp šūnām. Ārste-dietoloģe Jūlija Bastrigina norāda, ka pieaugušam cilvēkam diennakts sāls deva ir četri līdz seši grami, bērnam līdz septiņiem gadiem – divi līdz trīs grami.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!