Foto: Shutterstock
Kas šogad ir modē? Smūtiji, bezglutēna produkti, svaigēšana, "fat free" (beztauku) produkti? Nevienam nav noslēpums, ka veselīgs dzīvesveids šobrīd ir trends ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, turklāt šāda tendence būtiski ietekmē produktu piedāvājumu veikalu plauktos, kā arī sporta pakalpojumu klāstu un iespējas. Turpinājumā uztura speciāliste Eva Kataja un gastroenteroloģe Irita Roderte skaidro, kā rodas mīti un atgādina par būtisko saistībā ar taukvielām.

Veselīga dzīvesveida entuziasti un šīs nozares speciālisti ar savu nostāju – rūpēties par sevi – labprāt dalās gan mediju telpā, gan sociālajos tīklos. Viennozīmīgi Latvijas iedzīvotāju izpratne šajā jomā aug. Tomēr, vērojot diskusijas, kuras norit dažādos iepriekš minētajos kanālos, var saskarties ar daudziem mītiem, kurus patērētāji izplata, neskatoties uz aktuālajām tendencēm un ekspertu rekomendācijām.

Uzturzinātnes spožums un posts ir tajā, ka par vienu produktu iespējams pateikt diametrāli pretējas lietas. Augu tauki – labi un slikti. Šokolāde – laba un slikta. Un katru gadu mēs uzzinām arvien jaunu informāciju, gūstam arvien jaunas atziņas. Taču par sava dzīvesveida izvēli esam atbildīgi mēs paši.

Uztura speciālisti savā ikdienā ir novērojuši dažādus savu pacientu ieradumus un izvēles attiecībā uz pārtiku. Viens no tādiem ir bailes no taukiem – tauku fobija. "Manuprāt, cilvēki to uztver kā pašsaprotamu – ja ir taukains, tātad uz vēderiņa veidojās tauki. Kāpēc, lai es ņemtu un liktu sev vēl klāt, man taču jau ir. Taukiem ir lielāka enerģētiskā vērtība – viens grams tauku satur deviņas kcal, savukārt grams ogļhidrātu vai olbaltumvielu satur vien četras kcal. Tiem, kas skaita kalorijas, ir būtiski, ka to ir mazāk. Ja viņi ir pamanījuši, ka taukos kaloriju ir uz pusi vairāk, viņi izvēlās tos atmest nost, jo cilvēks grib ēst daudz, nevis maz," stāsta uztura speciāliste Eva Kataja. Taču šāda izvēle nekādā gadījumā nenāk par labu cilvēkam. "Taukiem, ja mēs tos neēdam karotēm vai neēdam ar bulkām un kūkām, nav iemesla nosēsties uz ķermeņa, jo tie tiek izmantoti vielmaiņas procesiem – tie ir vajadzīgi. Kamēr mēs uzņemam to, kas mums ir noderīgs, tikmēr nevajadzīgas rezerves netiek veidotas," uzsver Kataja.

Viens no veidiem, kā cilvēks uzkrāj taukus, ir ogļhidrātu vielmaiņa, jo ogļhidrātiem ir šī īpašība, ja tie tiek uzņemti un tiem nav kur realizēties, tad ogļhidrāti transformējas par taukiem, paliek organismā un uzkrājas. Šīs ir tās rezerves, no kā mēs visi baidāmies un gribam izvairīties. Mēs vienkārši par daudz ēdam ogļhidrātus, jo tos apēst ir vienkāršāk – paciņu sviesta uzreiz neapēdīsi tāpat vien, bet konfekšu kasti vai kārtīgu šokolādes tāfelīti gan.

Kā veidojas uztura mode?

Informācijas telpā dominē un veidojas sagrozīti priekšstati par taukiem. Visi zina, ka tauki ir vajadzīgi, taču tajā pašā laikā visi baidās no holesterīna, neēdot dzīvnieku taukus un dodot priekšroku augu taukiem, bet tad cilvēks izlasa mediju telpā un uzzina par transtaukskābēm, atsakoties no augu taukiem.


Diemžēl jāatzīst, ka cilvēki uzturā par daudz lieto sliktos taukus – piesātinātās taukskābes. Īso ķēžu taukskābes, kas ir, piemēram, piena tauki var kuņģī uzreiz uzsūkties un nonāk mūsu asinsritē. Vidējo ķēžu taukskābes, piemēram, kokosa eļļa, palmu tauki ir augu izcelsmes, bet satur piesātinātās taukskābes. Lai cilvēka organisms pārstrādātu vidējo ķēžu taukskābes, nav vajadzīgas žults skābes un tiek apieta uzsūkšanās caur limfas apriti. Tie nonāk asinsritē un ceļo uz aknām. Tā ir vidējo ķēžu taukskābju vielmaiņa organismā. Ikvienam jāiegaumē, ka īso un vidējo ķēžu taukskābes ir ātrāk sagremojamas, savukārt garo ķēžu taukskābes organismā pāriet caur zarnām un tas aizņem laiku" stāsta gastroenteroloģe Irita Roderte.

Mūsdienās veselīgos taukus iespējams viegli iekļaut uzturā. Tās ir augu eļļas un smērējamās taukvielas. Protams, ka reālie pozitīvie efekti būs atkarīgi no lietotās eļļas kvalitātes. Savukārt eļļas kvalitāte ir atkarīga no iegūšanas veida, apstrādes procesa, uzglabāšanas. Tāpat jāņem vērā produktu termiskās apstrādes paņēmiens. Taukskābju sastāva un to attiecību ziņā jāizceļ rapšu eļļa un saulespuķu eļļa. Rapšu eļļā ir laba omega 6 un omega 3 taukskābju attiecība, kā arī mononepiesātinātās taukskābes. Savukārt saulespuķu eļļā ir īpaši daudz polinepiesātinātās (omega 6) taukskābes. Saulespuķu eļļa ar augstu oleīnskābes saturu ir īpaši piemērota cepšanai un karsēšanai.

Savukārt margarīns, kas gatavots no saulespuķu vai rapšu eļļas, ir ar augstu mono un polinepiesātināto taukskābju saturu. "Daudzi baidās uzturā lietot margarīnu iespējamo trans tauku dēļ. Taču mūsdienās to izgatavo no kvalitatīvām augu eļļām, apstrādājot tā, lai tās saglabātu visas eļļai raksturīgās labās īpašības un uzturvērtību. Trans tauku margarīnā praktiski nav vai arī ir ļoti nelielā daudzumā. Tāpēc pievērsiet uzmanību sastāvam," skaidro Roderte.

Palmu eļļa neizvadās no organisma, jo tai ir augsta kušanas temperatūra, vai tā ir taisnība?

"Jāatzīst, ka gremošanas procesus un to, cik veiksmīgi organisms izmanto taukvielas, nav atkarīgs no taukvielu kušanas temperatūras, bet gan taukvielu ķīmiskā uzbūve, kaut vai oglekļa atomu skaits – tas nosaka to, kāda būs organisma reakcija uz taukvielām, ko uzņem cilvēks. Nekādā gadījumā nevar apgalvot, ka tauki ar augstu kušanas temperatūru netransformēti nogulsnējas ķermeņa struktūrās. Lielāka vērība jāpiešķir taukvielu kvalitātei no veselības risku viedokļa. Ir jāseko līdzi, vai izvēlētie taukvielu produkti satur piesātinātās taukskābes vai nepiesātinātās taukskābes," uzsver Roderte.

Vairāk par taukvielu nozīmi cilvēka organismā lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!