"Live Science" vēsta, ka zinātnieki Nīderlandē biedējošos uzbrukumus skaidro ar domām, kas nomāc cilvēkus. Pētnieki uzsver, ka psihiatriem un psihoterapeitiem vajadzētu nopietni attiekties pret pacientu stāstiem par lietuvēniem, kas moka naktīs. Tie parasti parādās miega paralīzes laikā. Jāpiebilst, ka miega paralīze ir sastopama biežāk, nekā pārliecība par neparastu būtņu uzbrukumiem.
Pētnieks Jans Dirks norāda, ka miega paralīzi izraisa nošķīrums starp miega fāzēm – parasti to piedzīvo pamošanās vai iemigšanas laikā. Miega fāzē, kurā muskuļi ir tik ļoti atslābināti, ka var sasniegt paralīzes līmeni, cilvēks parasti sapņo. Ja šīs miega fāzes laikā cilvēks pamostas, ķermenis joprojām ir atbrīvots un cilvēks joprojām sapņo. Šādā situācijā prāts rada halucināciju par to, ka uz krūtīm sēž draudīga būtne. Prāts rada murga projekciju telpā, ko realitātē redz cilvēks.
Pētījumā arī noskaidrots, ka lietuvēnu naktī redzējis katrs desmitais cilvēks. Tomēr ir cilvēku grupas, kas no šāda veida murgiem cieš biežāk. Tie ir cilvēki, kam ir psihiska rakstura traucējumi, kā arī studenti un bēgļi. Lietuvēna parādīšanos var veicināt gulēšana uz muguras, neveselīgi gulēšanas paradumi un alkohola patēriņš.
Nereti šādi murgi netiek uztverti pietiekami nopietni, jo tie nav tikai slikts sapnis. To atkārtošanās var radīt citas problēmas, piemēram, trauksmi, miega traucējumus un garīgas slimības, kas līdzinās šizofrēnijai.
