Foto: Shutterstock

Kālijs ir ļoti svarīgs elements sirds veselībai, jo palīdz tai sarauties un izplesties. Bez kālija jonu klātbūtnes organisma motoriņš gluži vienkārši apstātos. Ar kāliju bagātīgus produktus iesaka lietot, ja ir paaugstināts asinsspiediens, jo šis elements palīdz to normalizēt. Taču to iesaka lietot arī pazemināta asinsspiediena gadījumā, jo tas var būt šīs organismam būtiskās vielas deficīts simptoms. Rutks.lv apkopoja informāciju, kādas vēl ir kālija funkcijas organismā un kādi ir tā bagātīgākie avoti.

Kāliju dēvē par minerālvielu karali, un, ne velti! Bez kālija nevarētu funkcionēt neviena organisma sistēma, jo tas ir pamatelements katrā organisma šūnā. Šis makroelements palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un asinsspiedienu. Tas ir nepieciešams, lai organismā būtu normāls pH līmenis. Kālijs piedalās nervu impulsu pārvadē un uztur normālu osmotisko spiedienu šūnās (nodrošinot normālu šķidruma daudzumu organismā).

Tiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ārsti nereti iesaka uzturā iekļaut vairāk augļu un dārzeņu, jo tie ir bagātīgi ar kāliju. Ikdienā ar uzturu uzņemot pietiekami kālija, mazinās insulta un infarkta risks. Šis elements, tāpat kā kalcijs un D vitamīns, ir ļoti būtisks, lai pasargātu kaulus minerālblīvuma mazināšanās jeb osteoporozes attīstības.

Kālija trūkuma pazīmes:

  • vispārējs vājums, bezspēks,
  • mīksti, slābani muskuļi,
  • sirds vājums, palēnināts vai neregulārs pulss,
  • zems asinsspiediens,
  • bremzēta reakcija,
  • miega traucējumi,
  • slikta apetīte.

Kālija trūkuma iemesls var būt arī paaugstināta fiziskā slodze, piemēram, intensīva sportošana, augsts stresa līmenis un nepilnvērtīgs uzturs.

Šā makroelementa trūkums organismā var rasties pēc ilgstošas caurejas, vemšanas vai urīndzenoša preparāta lietošanas. Tādu pašu efektu var izraisīt arī pārmērīga kafijas vai alkohola lietošana (urīndzenoša iedarbība).

Labākie kālija avoti:

  • svaigi spiestas sakņaugu sulas,
  • sarkanās bietes,
  • pākšaugi (pupas,zirņi,lēcas),
  • kartupeļi,
  • ķirbji,
  • žāvētas aprikozes,
  • rozīnes,
  • rieksti (īpaši mandeles, lazdu riektsti un zemesrieksti),
  • tomāti, īpaši to sula,
  • spināti,
  • sēnes,
  • ogas (zemenes, avenes, upenes),
  • banāni,
  • melones.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Health.com, Medicalnewstoday.com un WebMd.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!