Foto: Shutterstock

Kad uz sejas kā nelūgta un ļoti nepatīkama viešņa parādījusies pūtīte vai aukstumpumpa, daudzi steidz situāciju glābt, ķeroties pie tautā populāras metodes – smērē tai virsū zobu pastu. Dažs pat to dara uz nakti, ļaujot pastai iedarboties līdz pat rītam. Pastāv uzskats, ka zobupastā esošās vielas palīdz atbrīvoties no pinnes, iznīcinot mikrobus un izsausinot to. Arī aukstumpumpām zobupastas kārtiņa ātri vien liekot izžūt un saplakt.

"Rutks" lūdza šo metodi komentēt Latvijā labi pazīstamajam un pieredzes bagātajam dermatologam Raimondam Karlam.

Jautāts, vai ar zobupastu iespējams saārstēt pūtīti, ārsts saka: "Tas ir pilnīgs mīts. Jāsāk ar to, ka zobupastas ir ļoti dažādas – balinošas, ārstnieciskas, profilaktiskas utt. Arī sastāvs tām ir atšķirīgs. Šāds maldīgs uzskats tautā, visticamāk, parādījies, jo lielākajai daļai zobupastu ir pievienotas sastāvdaļas ar atsvaidzinošu iedarbību (piemēram, mentols, kampara, eikalipta vai piparmētras ēteriskā eļļa) un, uzklājot pastu uz pūtītes, parādās atvēsinošs efekts. Tas ir arī viss, bet atvēsinošā efekta ietekmē cilvēkam šķiet, ka kļūst labāk. Ar zobupastu izārstēt pūtīti nevar. Apgalvojumam, ka tas ir iespējams, nav nekāda zinātniska pamatojuma."

Kā var beigties šāda pašārstēšanās? "Visdrīzāk tas nebeigsies ne ar ko – pūtīte nekur nepazudīs. Sliktākajā gadījumā problēma var progresēt – izplatīties un kļūt smagāka. Jo tā jau nav ārstēšana, bet vairāk tāda māžošanās. Tā tikai tiek zaudēts laiks. Jebkuru slimību vieglāk ir izārstēt tad, kad tā ir tikai pašā, pašā sākumā. Lietojot zobupastu vai kādu citu neefektīvu tautas līdzekli un tā palaižot vējā laiku, var sanākt tā, ka cilvēkam beigās ir nevis viena pūtīte, bet jau visa seja ir ar tām noklājusies.

Bet, kā es bieži saku pacientiem, kuri ilgi nodarbojušies ar pašārstēšanos un pie manis ieradušies ar stipri ielaistu problēmu, – cilvēks ir dīvaina radība. Ja salūst pulkstenis, viņš nekad pats to neremontē, bet aiznes uz darbnīcu pie meistara. Neviens parasti pats neremontē arī savus apavus un citas lietas, bet gan uztic šo darbu attiecīgajam speciālistam. Toties pats sevi cilvēks gan ir gatavs "remontēt" visvisādi. Kādas tik metodes cilvēki izgudro – par to varētu grāmatu uzrakstīt," saka dermatologs.

Liela daļa pūtīšu pašas pēc laika pāriet. Mēdz būt tā, ka organisms pats tiek galā ar pūtīti, bet cilvēks uzreiz "pieraksta" brīnumainu ārstniecisko efektu zobupastai, lai gan patiesībā tā nekādu lomu nav spēlējusi. Īstie dakteri bijuši laiks un cilvēka paša imunitāte, skaidro Karls.

Smērējot uz ādas zobupastu, var gadīties, ka kāda no tās sastāvdaļām sakairina ādu un izraisa alerģisku reakciju. Visbiežāk vaininieks ir kāds ārstnieciskā auga ekstrakts vai ēteriskā eļļa, pret kuru cilvēka āda izrādās jutīga. Šādi gadījumi gan ir diezgan reti, piebilst dermatologs.

Iespējams, pat biežāk tautā zobupastu liek lietā, lai saārstētu aukstumpumpas. Daudzi ir pārliecināti, ka zobu pastā esošās sastāvdaļas efektīvi izsausina nejaukos pūslīšus, kas visbiežāk uzmetas uz lūpas vai tas tuvumā. "Arī aukstumpumpas zobupasta neārstē," saka dermatologs. "Šim mītam ir tas pats izskaidrojums. Tikai aukstumpumpa, atšķirībā no parastas pūtītes, ir sūrstoša un niezoša, un, uzliekot atvēsinošu zobu pastu, tiešām jūtams efekts, jo šīs nepatīkamās sajūtas izzūd. Tāpēc arī cilvēki bieži šo metodi lieto un apgalvo, ka tā labi palīdz. Taču zobupasta aukstumpumpu neārstē, tikai mazina nepatīkamos simptomus."

Ja aukstumpumpa mitrojas, uzklājot zobupastu, tā arī absorbē šo mitrumu, taču to nevar saukt par ārstēšanu, uzsver Karls. "Zobupastai sausinot aukstumpumpu, ātrāk izveidosies krevele, bet, tā kā zobupasta nav zāles, ir ļoti liela iespējamība, ka zem tās attīstīsies sekundāra infekcija un sāksies strutošana."

Pret pūtītēm un aukstumpumpām jālieto tikai un vienīgi to ārstēšanai paredzēti līdzekļi. Zobu pastas tiek ražotas pavisam citam mērķim. Izraudzīties piemērotākos ārstniecības līdzekļus var palīdzēt dermatologs, kā arī farmaceits. "Vislabāk, protams, konsultēties ar ārstu, kurš noteiks, kas tās īsti ir par problēmu (cilvēks pats to bieži vien nesaprot) un attiecīgi nozīmēs ārstēšanu, bet padomu var prasīt arī farmaceitam. Viņi ir pietiekami zinoši medicīnā, lai atšķirtu pūtīti no aukstumpumpas un ieteiktu piemērotu līdzekli," saka Karls.

Viņš piebilst, ka prātīgāk ir uzreiz prasīt padomu speciālistam, nevis nodarboties ar pašārstēšanos uz savu galvu. Ne tikai zobupasta, bet arī daudzi lielveikalos un kosmētikas veikalos nopērkamie līdzekļi situāciju bieži vien tikai pasliktina. Tad sanāk kā latviešu tautas teicienā – skopais maksā divreiz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!