Nav viena atsevišķa produkta, kas var pasargāt no vēža, tomēr pētnieki ir vienisprātis, ka uzturs ir nozīmīgs faktors gan vēža izraisīšanā, gan aizkavēšanā un ārstēšanā. Pasaules vēža izpētes centra un Amerikas Vēža izpētes institūts jaunākajā ziņojumā pauž, ka ar pareizu uzturu iespējams novērst trešdaļu onkoloģisko slimību attīstību. Tādēļ piedāvājam to produktu sarakstu un īpašības, kas ir visvairāk pētīti saistībā ar pozitīvo ietekmi cīņā ar vēzi.
Kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi
Pie šīs dzimtas dārzeņiem pieder daudzi Latvijā iecienīti un izplatīti dārzeņi. Piemēram, galviņkāposti, puķkāposti, rāceņi, kāļi, brokoļi, Briseles kāposti un citi. Šie dārzeņi satur C, B, K vitamīnus, folātus, mangānu, magniju, kāliju, kā arī glikozīdus, antocianīnus un polifenolus. Sarežģīti? Protams! Tomēr pētnieki ir izpētījuši šīs sarežģītās vielas un secinājuši, ka antikancerogēnā jeb pretvēža iedarbība izpaužas, veicinot detoksicējošo enzīmu darbību.
Pētīta kāpostu dzimtas dārzeņu aizsargājošā iedarbība un atklāts, ka tie kavē gan vēža veidošanos, gan arī jau esošu onkoloģisku saslimšanu progresēšanu. Turklāt šo dārzeņu lietošana neitralizē kancerogēno vielu, kas veidojas gaļas cepšanas procesā (heterocikliskie amīni), iedarbību uz organismu.
Šie dārzeņi visvairāk pētīti saistībā ar plaušu, priekšdziedzera un zarnu vēža riska mazināšanu.
Veselības ogas
Principā, visās Latvijā augušajās ēdamajās ogās ir daudz C vitamīna un šķiedrvielu. Tāpat arī elagskābes (īpaši avenēs un zemenēs), kas palīdz pasargāt no ādas, urīnpūšļa, plaušu, barības vada un krūts vēža, jo tai piemīt antioksidatīva iedarbība, kā arī spēja deaktivizēt kancerogēnas vielas un kavēt vēža šūnu augšanu.
Mellenes satur īpaši daudz aktīvo vielu – C un K vitamīni, mangānu, šķiedrvielas, flavonoīdus, elagitanīnus, stilbēnus un resveratrolu. Šīs vielas mazina iekaisumus, kas kavē vēža šūnu augšanu un oksidācijas procesus.
Dzērvenes arī satur ļoti daudz antioksidantu.
Kopumā nevar izdalīt vienu ogu veidu, kas būtu pārāks par citiem. Ogās ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas palīdz pasargāt organismu no vēža un citām hroniskām slimībām. Tā kā katrā no tām kādas veselīgas vielas ir vairāk, tad ieteicams, ēst ogu "kokteili".
Āboli
Ābolus daudzi speciālisti iesaka vēža risku mazināšanai. Tie ir veselīgs šķiedrvielu, C vitamīna un citu bioloģiski aktīvu vielu avots. Āboli arī satur flavonoīdus, kuriem ir pretiekaisuma un antioksidatīva ietekme. Tieši ābols ir auglis ar visaugstāko antioksidatīvāko potenciālu. Ābolos esošās bioloģiski aktīvās vielas pasargā šūnas no oksidatīviem bojājumiem, neļauj veidoties vēzim, kavē vēža šūnu augšanu un veicina to bojāeju.
Pētījumi apliecina, ka āboli ir īpaši ieteicami plaušu un zarnu vēža risku mazināšanai.
Ķirši
Tie ir vērtīgs C vitamīna, beta karotīna, šķiedrvielu, kālija un daudzu antioksidantu avots. Tās kavē onkoloģiskās saslimšanas, veicina vēža šūnu bojāeju un kavē kancerogēno vielu iedarbību.
Pilngraudu produkti un rupjmaize
Pilngraudu kviešu, rudzu, auzu pārslu, miežu, kukurūzas, prosas, griķu un brūno, savvaļas rīsu produkti tiek gatavoti no miltiem, kas satur visas trīs grauda daļas – apvalku, cietes daļu un dīgli. Rafinētie milti un to izstrādājumi satur tikai cietes daļu.
Pilngraudu produkti satur ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, kuras palīdz pasargāt organismu no vēža.
Protams, ikviens zina, ka rupjmaize ir veselīga. To pierāda arī Latvijā veikti pētījumi. Rudzu maize, salīdzinājumā ar citiem graudaugu produktiem, satur vairāk šķiedrvielu un bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, lignānus, alkilrezorcīnus, fitīnskābi, Evitamīnu, B1 vitamīnu, cinku, dzelzi, magniju, selēnu un citus.
Dienā apēdot 150 – 200 gramus rudzu maizes, tiek uzņemti 10 – 20 grami šķiedrvielu, kas ir puse no nepieciešamā daudzuma, un ievērojamu daļu minēto vitamīnu, minerālvielu un lignānu.
Linsēklas
Arī linsēklas ir augstvērtīgs šķiedrvielu avots, kas satur lignuānu, linolēnskābes, olbaltumvielas, E vitamīnu, kā arī magniju, mangānu, selēnu un B vitamīnu.
Atcerieties, ka linsēklu eļļa nesatur šķiedrvielas!
Linsēklas iesaka lietot, lai izvairītos no olnīcu, krūšu un priekšdziedzera vēža.
Sīpolu ģints augi
Sīpoli, ķiploki, puravi un lakši satur daudz flavonoīdu un organiskā sēra savienojumu.
Visvairāk pētītie ir ķiploki, kam ir izteiktas vēža aizsargmehānismus veicinošas īpašības. Tie palīdz organismam pašam iznīcināt vēža šūnas, kā arī palīdz detoksicēt kancerogēnas vielas.
Tā kā šo vielu iedarbība ir atkarīga no devas, tad, jo vairāk ķiploku, jo mazāks vēža risks. Tomēr jāatceras, ka ķiploki spēj izraisīt arī blakusefektus, īpaši, ja tiek lietoti kopā ar medikamentiem.
Kafija un tēja
Lai arī kādreiz uzskatīja, ka kafija var palielināt vēža risku, pēdējo gadu pētījumi pierādījuši tieši pretējo. Hlorogēnskābe, lignāni, B2 vitamīns ir tās vielas kafijā, kas pozitīvi ietekmē veselību.
Kafija darbojas gan kā antioksidants, gan pretiekaisuma līdzeklis un tā uzlabo arī jūtību pret insulīnu.
Arī tējā ir daudz aktīvo vielu, bet to daudzums ir atkarīgs no tējas un pagatavošanas veida. Kofeīns un citas vielas iedarbojas uz nervu sistēmu, bet tajā ir arī citas iedarbīgas vielas. Visvairāk pētīta zaļās tējas pretvēža iedarbība, atklājot, ka tā ir veselīga, tomēr šie pētījumi vēl esot jāturpina.
Pākšaugi
Pupiņas, zirņi un lēcas ir lieliski šķiedrvielu, olbaltumvielu, folātu un B vitamīna avoti. Tomēr tajās ir arī vielas, kas palīdz pasargāt no vēža – jau minētie lignāni un saponīni, rezistentā ciete un antioksidanti.
Turklāt pākšaugi ir labs olbaltumvielu avots, kas labi aizvieto sarkano gaļu un tās izstrādājumus.
Ķirbji
Šīs lielās ogas satur daudz šķiedrvielu, C vitamīnu, kāliju un arī antioksidantus – beta un alfa karotīnus, no kuriem organisms veido A vitamīnu – svarīgs imunitātei un šūnu funkciju saglabāšanai. Savukārt vēža riska mazināšanai svarīgi ir antioksidanti, kas ķirbī ir luteīns un zeaksantīns, kas piešķir tam spilgti dzelteno krāsu.
Zaļie lapu salāti
Garšo lapu salāti? Ļoti labi, jo tie ir šķiedrvielu avots, kā arī satur folātus, karotinoīdus un flavonoīdus. Šie antioksidanti kavē krūts, ādas, plaušu un kuņģa vēža šūnu veidošanos.
Atceries! Lai mazinātu vēža risku, izvēlies "saudzīgu" gatavošanas veidu! Vairāk sautējiet, tvaicējiet un vāriet, bet, ja cepat, tad apbrūniniet, bet nesadedziniet.
Avots: "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi", dietoloģe Laila Meija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
