Foto: Shutterstock
Anna strādā bērnudārzā un viena pati audzina meitu un dēlu. Nepilnu divu gadu laikā viņa ir izgājusi cauri īstai ellei – uzzināja, ka ir slima ar C hepatītu, pārcieta ļoti smagu ārstēšanu, kuras laikā zaudēja 12 kilogramus svara un vairākas reizes nonāca slimnīcā, saņēma ziņu, ka ir vesela, bet pēc tam uzzināja, ka slimība tomēr nav uzveikta. Anna neplāno padoties. Tā vietā viņa turpina strādāt, audzināt bērnus un atbalstīt citus, kas mēģina uzveikt C hepatītu.

To, kur un kā inficējusies, Anna nezina. Ir aizdomas, ka tas noticis dzemdību laikā, bet pārliecināta par to viņa nav. C hepatīta pacientiem Latvijā nodrošina divu veidu terapijas – interferona un bezinterferona. Pirmā ir mazāk efektīva un tai ir daudz blakņu, bet otru valsts apmaksā tikai no 2016. gada sākuma.

Slimība sit vēlreiz

Annai 2015. gada vasarā uzsāka interferona terapiju, kas ilga 11 mēnešus. Sieviete stāsta, ka šis posms bijis ļoti smags. Viņa vairākas reizes nonāca slimnīcā (divas no tām viena mēneša laikā), tās laikā nebija spēka, lai nostāvētu kājās un pagatavotu bērniem ēst, izkrita mati un zuda svars. Terapijas beigās Anna svēra tikai 45 kilogramus. Bija laiks, kad viņai kļuva slikti no gandrīz jebkā. "Zvanīju mammai, raudāju," tumšākos brīžus atceras Anna.

Pērnā gada aprīlī terapiju pabeidza un veica analīzes. "11. maijā atsūtīja, ka nav, ka ir negatīvs. Es vēl smējos, ka tā ir mana otrā dzimšanas diena," par izārstēšanos stāsta Anna. Tiesa, viņas prieks par izveseļošanos ilga tikai dažus mēnešus, jo slimība atgriezās. "Es cenšos sevi turēt, saprast, ka man tas ir jāiztur, ir jāaiziet līdz galam un rezultāts būs," viņa sevi motivē otrajam raundam cīņā ar hepatītu.

"Otrajā reizē, 13. decembrī, kad uzzināju tos rezultātus, trieciens bija šausmīgs. Iziet šitādai ellei cauri un pēc pusgada atpakaļ? Nu tas bija diezgan sāpīgi," stāsta Anna. Viņa izraudājās, bet nolēma cīņu pret slimību turpināt. Saprotot, kas viņu atkal sagaida, Anna daudz emocionālāk uztvērusi dažādus pasākumus, arī bērnu Ziemassvētku koncertu vecākiem skolā. "Šoreiz vispār baigi ķērās pie sirsniņas un asaras bira."

Sieviete ir motivēta uzveikt slimību, lai arī kas notiktu. Pateicoties ārstes un citu C hepatītu pacientu padomam, viņa ir atradusi iespēju. Zāles no Indijas. Šoreiz ārstēšanās kurss būs tikai trīs mēnešus garš un pirmās nedēļas liecina, ka to izturēt būs daudz vienkāršāk. Anna ir pārliecināta – slimību viņa uzveiks. Lai arī smagā terapija ar interferonu slimību neuzveica pavisam, tā tomēr uzlaboja aknu stāvokli.

Ir jāiet caur elli, bet padoties nedrīkst

"Nē, sapurinies, Anna, ej uz priekšu, tas ir jāizdara! Un es izturēju. Cik esmu dzirdējusi – tiem, kuriem nav tā gribasspēka, ir baigi grūti to izdarīt, jo tiešām nolaižas rokas, un, kā daktere teica, pēc pirmajiem mēnešiem padodas, jo nevar izturēt. Ir grūti, bet jāiztur," par cīņu ar C hepatītu stāsta sieviete.

"Emocionāli baigi smagi, jo visu pieņēmu baigi tuvu sirsniņai. Likās – nu, kāpēc tā notiek. Nu tu nevari vairāk. Es pirms tam biju ļoti aktīvs cilvēks, un tad tu pēkšņi paliec uz gultas. Tas bija tāds baigais trieciens. Ir jābūt gribasspēkam iekšā." Ļoti palīdzēja cilvēki apkārt – tuvinieki, draugi, bērni, vecāki un pat pilnīgi sveši cilvēki, kas sūtīja vēstules un dalījās pieredzē. Cilvēkiem, kam nav apkārt cilvēku, kas var dalīties pieredzē un atbalstīt, Anna iesaka nekautrēties un sazināties ar C hepatīta pacientu atbalsta biedrībām, uzmeklēt cilvēkus sociālajos tīklos un lūgt palīdzību.

Jārēķinās, ka būs smagi, būs grūti – gan emocionāli, gan fiziski. Cilvēkiem joprojām ir aizspriedumi pret šo slimību. Anna pat pieredzējusi gadījumus, kad vecāki vērsušies pie viņas priekšnieces ar sūdzību par to, ka viņai ir C hepatīts, uz ko vadītāja paskaidrojusi, ka ir informēta par situāciju un Anna ir izgājusi veselības pārbaudi, un saņēmusi apstiprinājumu, ka drīkst strādāt bērnudārzā. Tāpat sūdzības iesniedzējiem ieteikts noskaidrot, kādos veidos iespējams inficēties ar šo slimību.

"Es varu ieteikt neņemt galvā visu negatīvo. Protams, ar to būs jāsaskaras. Tas ir neizbēgami, teiksim tā. Bet nu – kā ir, tā ir. Galvenais ir pašam saņemties un iet uz priekšu. Tā ir slimība, kas, ja tev nav aknu cirozes, ir ārstējama. Vienkārši ir vajadzīga nenormāla pacietība. Galvenais – nepadoties, jo pirmie trīs mēneši bija kaut cik ciešami, no ceturtā sākās problēmas, bet nu… Pusceļā padoties nevajag, vajag izturēt visu. Tās zāles tomēr deva savu," pārliecināta Anna.

Cerības stariņš – zāles no Indijas

Bezmaksas bezinterferona terapija Annai pašlaik nepienākas. "Es raudot dakterei prasīju – saki man uzreiz cenu. Viņa teica, ka Latvijā zāles maksā 35 tūkstošus". Tik lielu summu, strādājot bērnudārzā un audzinot divus bērnus, sieviete sakrāt nevar. Tomēr viņa nepadevās un meklēja iespējas ārstēties.

Pašlaik Anna ir cīņas otrā etapa pašā sākumā. Viņai ir jālieto divi medikamenti – zāles no Indijas saņemtas trīs mēnešus ilgam ārstēšanās kursam. Zāles Latvijā ievest neesot tik vienkārši, bet Annai ārste parādījusi mājaslapu, kur tās iegādāties. Tās izmaksāja ap 1000 eiro un rēķinu segt palīdzēja pašvaldība.

"Diezgan pretīgas zāles," stāsta Anna. Rūgtas, lielas tabletes, kas negatīvi ietekmē kuņģi, tomēr pašsajūta pirmo nedēļu laikā esot krietni labāka nekā interferona terapijas laikā. Zāles Anna lieto jau vairākas nedēļas, un pirmdien, 16. janvārī, paredzēts veikt analīzes. "Es varu strādāt un jūtos īstenībā diezgan labi," priecājas sieviete. "Man jau pirmajās nedēļās, lietojot tās zāles, pazuda sāpes, ko iepriekš jutu."

Anna piebilst, ka viņas ārste ir novērojusi pozitīvus rezultātus cilvēkiem, kas lieto šīs zāles. Tāpat viņa pazīstot arī vairākus cilvēkus, kam tās ļāvušas izveseļoties. Sieviete ir pārliecināta, ka šoreiz slimību uzveikt izdosies.

Ne visu ražotāju zāles var ievest pat tad, ja tās ir vienādas

Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimības nodaļas vadītāja, infektoloģe hepatoloģe Ieva Tolmane skaidro, ka interferona terapiju Latvijā izmanto jau ļoti sen un tās efektivitāte ir salīdzinoši zema – aptuveni 50 procenti. Tā gan nav vienīgā Latvijā pieejamā terapija C hepatīta ārstēšanai. Jau otro gadu valsts apmaksā arī bezinterferona terapiju, ko ārsti novērtē ļoti atzinīgi. Tās efektivitāte ir līdz pat 97 procentiem.

Tolmane gan piebilst, ka šī terapija nav pieejama visiem C hepatīta pacientiem. Tas, vai ārstēšanu apmaksās valsts, ir atkarīgs no vīrusa genotipa. Medikamenti pieejami pacientiem ar pirmā vai ceturtā genotipa infekciju. Pērn bezinterferona terapiju saņēma 200 pacienti, un praktiski visus izdevās izārstēt. Tāpat jāņem vērā, ka vispirms ārstē tos pacientus, kam veselības stāvoklis ir sliktāks.

Jautāta par to, vai ir saskārusies ar gadījumiem, kad pacienti jautā par zālēm C hepatīta ārstēšanai, kas vestas no Indijas vai citām valstīm un kas ir krietni lētākas nekā Latvijā pieejamās, Tolmane uzsver, ka ārsts šādas zāles neizraksta, bet pacienti nereti tās lieto. Gadījumi gan atšķiras, jo ir pacienti, kas zāles lieto ārsta uzraudzībā, bet ir tādi, kas iziet ārstēšanās kursu un tikai tad pasaka ārstam, ka to ir izdarījuši. Ārsti nav apkopojoši statistiku par zāļu efektivitāti, bet novērojumi liecina, ka tās palīdz.

Tāpat Tolmane norāda – pat tas, ka medikaments iekļauts Eiropā rekomendēto zāļu sarakstā, nenozīmē, ka tas būs pieejams. Zāles ar vienādiem nosaukumiem var izgatavot dažādi ražotāji. Arī zāļu izgatavotajam ir jābūt reģistrētam Eiropā, lai zāles varētu lietot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!