Aizejot pie ārsta un pēkšņi uzzinot diagnozi "vēzis", ikvienam visa pasaule sagriežas kājām gaisā. Bija laiks, kad šī diagnoze nozīmēja tikai vienu – nāvi, bet medicīna ir gājusi lieliem soļiem uz priekšu un šobrīd vēzis ir ārstējama slimība. Pirms nu jau trim gadiem šī stāsta varonei no kādas Latvijas mazpilsētas atklāja nieru vēzi sākuma stadijā, kas viņai, kā jebkuram cilvēkam, bija liels trieciens. Annas kundze (58 gadi, vārds mainīts) visu mūžu ir strādājusi izglītības jomā, bijusi vadošos amatos, bet nu bija jāizšķiras par lēmumu – doties projām no darba un sākt ārstēšanas kursu. Vēzi izdevās uzveikt, taču, regulāri pārbaudot veselību, atklājās, ka audzējs ir slēpies un ir izveidojušās metastāzes plaušās. Anna ir apņēmīga sieviete, tāpēc viņai šis atklājums nozīmēja tikai to, ka cīņa turpinās.

"Kā es uzzināju par savu diagnozi? Saistībā ar darbu katru gadu veicu regulāras veselības pārbaudes, rentgena izmeklējumus, bet tie bija normas robežās un neko bīstamu neuzrādīja. Tomēr bieži uznāca neliels klepus, turklāt tas vilkās jau ilgu laiku. Devos uz Liepājas tuberkulozes dispanseru. Dakteris Andris Kristons rīkojās ļoti operatīvi un uzreiz nosūtīja mani uz rentgenu, pēc tam uz datortomogrāfiju. Izmeklējumā tika atklāti divi veidojumi labajā plaušā. Bija nepieciešams tos izmeklēt padziļināti," stāsta Anna.

"Nonācu Sauriešu slimnīcā, kur 6. nodaļā tika veikti izmeklējumi, un daktere Irēna Andrejeviča teica, ka nav skaidrs, vai šie veidojumi ir ļaundabīgi vai labdabīgi. Man bija izvēle: veikt biopsiju veidojumam, kas ir plaušu augšējā daivā, vai arī to izoperēt. Cita iespēja bija – neoperēt, bet ar izmeklējumu palīdzību kontrolēt šo veidojumu dinamiku. Izlēmu, ka ir jāizoperē pieejamais veidojums, jo otrs, kas atradās plaušas videnē, pēc ārstu atzinuma, nebija operējams savas atrašanās vietas dēļ."

Ķīmijterapija un mokošās blaknes

Operācija Torakālās ķirurģijas nodaļā dakteres Artas Sirgedas vadībā bija veiksmīga. Pēc operācijas, saņemot histoloģisko analīžu rezultātus, izrādījās, ka veidojums ir bijis ļaundabīgs – nieru gaišo šūnu karcinomas metastāze, un arī otrs veidojums pēc visām pazīmēm ir tāds pats.

Tālāk Annai onkologs-ķīmijterapeits nozīmēja ķīmijterapiju, kas bija tablešu formā – tās bija jālieto katru dienu. "Lietojot šīs zāles, blaknes bija ļoti smagas: sāpes vēderā, nemitīgas caurejas, stomatīts. Pietūka seja, bija asinsizplūdumi acīs, izveidojās nepārtraukti asiņojoši hemoroīdi, augsts asinsspiediens. Lai to normalizētu, katru dienu lietoju trīs dažādus preparātus, kā arī vairākus citus preparātus visām citām blaknēm. Rezultātā nonācu slimnīcā. Pēc tam man tika nozīmētas otras ķīmijterapijas zāles, kuras arī ir ļoti dārgas un tiek kompensētas no valsts, bet šīs zāles man izraisīja vēl lielāku asinsspiediena paaugstināšanos, kā arī matu izkrišanu, vispārēju nespēku, elpas trūkumu, sirds problēmas, redzes miglošanos un vispārēju depresiju. Biju izlēmusi, ka šo ārstēšanos vairāk neturpināšu," atceras Anna.

Meklējot kādas citas iespējas, Anna konsultējās ar imunoloģi profesori Simonu Doniņu. Viņa Annu nosūtīja uz konsultāciju pie onkoloģes Ievas Vaivodes, kura ieteica zāles, kas nav iekļautas kompensājamo medikamentu sarakstā. Taču viņas ārstējošā ārste sacīja, ka arī šī ķīmijterapijas preparāta nepanesamība būs tāda pati. Anna par ārstēšanās iespējām konsultējās arī Starptautiskajā viroterapijas centrā, kur viņai atbildēja, ka pašlaik ar šo metodi tiek ārstēti melanomas slimnieki – var mēģināt, taču viroterapijas lietošanas pieredzes nieru audzēju gadījumā pagaidām nav.

Meklējot citas iespējas

"Veicot atkārtotu plaušu datortomogrāfiju, parādījās it kā vēl viens aizdomīgs veidojums plaušā. Internetā un citur meklēju informāciju gan par savu slimību, gan par onkoloģisko slimību ārstēšanas iespējām vispār. Vienā žurnālā izlasīju rakstu "Radioķirurģija arī Latvijā" par to, ka Siguldā atvērts Radioķirurģijas centrs, kurā ārstē vēzi bez ķirurģiskas iejaukšanās un sāpēm," stāsta Anna. Radioķirurģija ir metode, kad ķirurģijai līdzīgu efektu panāk bez grieziena, bet ar precīzi tēmētu jonizējošo starojumu.

"Rakstā bija minēts – ja metastāzes neārstē, tad vidējā dzīvildze ir tikai daži mēneši. Savukārt agrīni atklājot solitāras metastāzes un izmantojot radioķirurģiju, tās var iznīcināt. Jau maija beigās biju sarunājusi konsultāciju ar dakteri Māri Mežecki un izstāstīju par savu situāciju. Dakteris ieteica veikt pozitronu emisijas tomogrāfiju/datortomogrāfiju (PET/CT), Latvijā jaunu izmeklējuma veidu, kas palīdz noteikt, vai organismā nav citu metastāžu perēkļu, ko arī veicu. Izmeklējumā atklājās, ka metastāze ir viena – tā pati iepriekš atklātā."

Pēc kāda laika dakteris Mežeckis zvanījis un jautājis, vai Anna būtu ar mieru būt pirmā, kurai Siguldā tiek veikta šāda veida procedūra plaušu metastāzes ārstēšanai. "Domāju, ka sliktāk nekā ķīmijterapijas zāļu lietošanas laikā, kad jutos fiziski un morāli sagrauta, vairs nebūs, tāpēc, daudz nedomājot, piekritu."

Anna guļas zem kibernaža

Augusta sākumā Annai bija jāierodas uz bronhoskopijas procedūru, kas notika narkozē. Tās laikā plaušā tika ievadīti speciāli marķieri, kas nepieciešami robotizētās radioķirurģijas procedūras procesa precīzai vadīšanai. Augusta vidū, sākot sagatavošanos, Annai veica kontroles datortomogrāfiju, fiksējot stāvokli ar iepriekš ievadītajiem zelta marķieriem plaušās. "Pēc tam vairāku ārstu un asistentu uzraudzībā notika notika topometrijas procedūra ar speciāla vakummaisa sagatavošanu. Vakummaiss ir īpašs maiss ar speciālu lodīšu vai bumbiņu pildījumu, kas sacietēja un ieņēma mana ķermeņa formu, tā nekustīgai fiksēšanai procedūru laikā," stāsta Anna.

"Pirms pašas procedūras man bija jāuzvelk īpaša veste, pie kuras bija piestiprināta ierīce, kas "CyberKnife" robotam ļāva orientēties uz manu elpošanas ritmu. Procedūras laikā gulēju manam ķermenim pielāgotās formas maisā, bija jāguļ nekustīgi, bet pēkšņa klepus vai šķaudiena gadījumā bija jāpaceļ labā roka – tad ārsti pie manis pienāca un attiecīgi tika apturēta robota darbošanās. Pats grūtākais bija nogulēt nekustīgi, vienmērīgi elpot un neaizmigt, kā arī nenobīties no robota, kas pārvietojās ap mani. Bija interesanti vērot, kā robots pielāgojas elpošanai, lai notvertu pareizo leņķi, kur bija ievietoti marķieri, un tad ar stariem, kurus es nejutu, iznīcināja metastāzi. Pavisam saņēmu piecas šādas procedūras, pēc kurām droši varēju celties augšā, jutos labi – nebija nekādu galvas reiboņu vai citu nepatīkamu izjūtu."

"Šodien biju uz konsultāciju pie daktera Mežecka un pašlaik viss liecina, ka metastāzi izdevies iznīcināt," saka Anna. Tomēr trīs mēnešus pēc procedūras viņai atkal būs jāveic datortomogrāfija, bet pēc sešiem mēnešiem – PET/CT, lai pārliecinātos, ka viss tiešām ir kārtībā, kā arī izslēgtu citu perēkļu esamību.

Kibernaža metode ir īpaši piemērota tiem pacientiem, kuriem audzēju nav iespējams ķirurģiski izoperēt, ja tā atrašanās vieta nav sasniedzama vai arī operācija rada nopietnus riskus veselībai un dzīvībai. Tā gan, protams, nav nekāda brīnummetode, ar kuru iespējams izārstēt jebkuru audzēju. Tā galvenokārt paredzēta tādu audzēju ārstēšanai, kuru izmēri nepārsniedz trīs centimetrus diametrā, ļoti retos gadījumos līdz pieciem centimetriem, portālam "Rutks" skaidroja Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra radioloģe terapeite Dace Saukuma. Par metodi vairāk lasi šeit.

Galvenais – nepadoties

Anna citē psihoterapeitu Valēriju Siņeļņikovu: "Iemācīties izturēties pret šķēršļiem labvēlīgi. Lai tie jūs nebaida. Uztveriet tos ar prieku. Šķēršļi norūda jūsu garu un gribu, paplašina un paasina prātu. Lai slavēti šķēršļi, ar tiem mēs augam!" Viņa grāmatas esot labi ceļveži Annas dzīvē. Tāpat smelties padomus un spēkus daudzām dzīves situācijām viņa mēdz no homeopāta un cigun terapeita Igora Kudrjavceva grāmatām.

"Tikai no mums katra paša ir atkarīgs, kā dzīvosim tālāk pēc diagnozes uzzināšanas. Galvenais, ko gribu teikt tiem, kas uzzinājuši diagnozi, ir – nepadoties, bet cīnīties ar šo slimību, meklēt dažādas ārstēšanas metodes, izzināt. Viss atkarīgs no tā, cik savlaicīgi tiek atklāta un sākta ārstēšana un ar cik efektīvām metodēm tas tiek darīts. Tāpēc iesaku – bez kautrēšanās dodieties pie sava ģimenes ārsta, izstāstiet par visām sūdzībām! Nekautrējieties jautāt, meklēt un uzdrīkstēties!" stāstu noslēdz Anna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!