Foto: Shutterstock
Elza ir medmāsa, kas profesijā strādā nedaudz ilgāk par trim gadiem. Darbs ir viņas aicinājums, jo citādāk šai profesijā strādāt nevarētu – atalgojums ir salīdzinoši neliels un, pat strādājot desmitiem virsstundu, izdzīvot var tikai tad, ja ir izstrādātas īpašas stratēģijas un ir iespēja dārzā kaut ko izaudzēt pašai. Piedāvājam iepazīties ar to, kā Elza ir iemanījusies izdzīvot ar medmāsas algu.

540 eiro ir tā summa, ar ko Elzai jāizdzīvo mēnesis. Jāņem vērā, ka, lai to nopelnītu, Elzai ir jānostrādā 240 stundas, no kurām 72 ir virsstundas. Māsas par virsstundām papildu piemaksas nesaņem. Par tām maksā tāpat, kā par pārējo darba laiku. Atalgojums mainās vien par svētku dienās un naktī nostrādātajām stundām. Lai cilvēks, kas nestrādā maiņās, ar tādu stundas likmi, kāda ir Elzai, saņemtu 540 eiro, mēnesī būtu jānostrādā 30 astoņu stundu darba dienas.

"Tas īstenībā ir vislielākais apvainojums, ja tā godīgi," par virsstundu apmaksas kārtību saka Elza. Viņa priecātos, ja virsstundu likmi paaugstinātu kaut uz pusi. Sieviete neuzskata, ka to vajag obligāti dubultot. Piemaksas par virsstundām dotu iespēju nopelnīt nedaudz vairāk un palīdzētu māsas profesijai piesaistīt vairāk jauniešu.

Neko jaunu sev nopirkt nevaru

"Pamats zem kājām ir, savs dzīvoklis ir, sava mantība ir iekrāta, un jāturas pie tā, kas ir, bet jaunu nopirkt… Ja gribētos, teiksim, televizoru lielo, jaunu ledusskapi vai šiku gāzes plīti, dotajā brīdī vismaz to es atļauties nevaru," stāsta Elza. Ar medicīnas māsas algu pietiek, lai nomaksātu rēķinus un izdzīvotu, bet visām vajadzībām līdzekļu ne vienmēr pietiek.

Pēc tam, kad apmaksāti rēķini un atlikti līdzekļi obligātajiem izdevumiem, piemēram, transportam uz darbu un atpakaļ, Elzai paliek 233 eiro. Ar to jāpietiek, lai paēstu, apģērbtos, kā arī palīdzētu meitai, kas mācās augstskolā, un māsas dēlam, ko Elza palīdz audzināt. Vidēji dienā Elza var iztērēt ne vairāk par astoņiem eiro.

Vislielākie Elzas izdevumi ir maksa par komunālajiem pakalpojumiem, transportu un elektrību. Janvāra rēķins par ūdeni, apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu bija 118 eiro, lai aizbrauktu uz darbu, nepieciešami 85 eiro, bet par elektrību ik mēnesi jāmaksā 55 eiro. "Gribi mazgāties, gribi siltā ūdenī traukus nomazgāt, tad nu arī jāmaksā," piebilst Elza.

To, kas notiktu, ja viņai saplīstu veļas mašīna, Elza iztēlojas ar manāmu satraukumu: "Ar sakostiem zobiem būtu jāņem līzings un jādomā, ko nu darīt." Sieviete norāda arī, ka šādā gadījumā viņai būtu "gadu jādzīvo bez jaunām kurpēm un zābakiem". Elzas pēdējā laika lielākais pirkums ir jaka, kas maksāja nepilnus sešus eiro. Viņa to varēja atļauties, jo dzimšanas dienā kāds viņai bija uzdāvinājis naudu, turklāt jakai bija atlaide.

Izstrādājusi izdzīvošanas stratēģiju

Par spīti tam, ka atalgojums nav pietiekams, Elzai ļoti patīk viņas darbs – kolēģi ir brīnišķīgi un gandarījuma sajūta, kas rodas, kad pacients, kas viņas aprūpē nonācis gulošs, slimnīcu atstāj uz savām kājām, nav vārdos aprakstāms. Atstāt darbu un doties prom meklēt labāku dzīvi viņa neplāno. Tā vietā sieviete ir izstrādājusi stratēģijas, kas palīdz izdzīvot pat tad, kad atalgojums nav pietiekams.

"Dārzi labi izpalīdz laukos. Jā, es arī ņemos," stāsta Elza. Viņas mamma samarinē gurķus, uztaisa ievārījumu un salātus. Bez dārziņa diez vai varētu iztikt, jo pašas audzētie produkti un ziemai sagatavotie krājumi ir neatsverami, lai izdzīvotu. Viņa norāda, ka ir medmāsas, kas strādā divos vai trīs darbos un tik un tā nevar pilnvērtīgi dzīvot, jo jāmaksā kredīts vai īre par dzīvesvietu, turklāt visa pārtika jāiegādājas veikalā.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies, un tad jau arī izgrozīsies kaut kā.
Elza
"Ieej veikalā un skaties pa akcijas plauktiņiem, kas tur ir. Ir kaut kādiem salātiem, desām un vēl kaut kam. Tad skaties, ko tev izdevīgāk un labāk paņemt," par iepirkšanos stāsta Elza. Viņa parasti cenšas iegādāties akcijas produktus un izvēlas to, kas ir lētāks, jo visam līdzekļu nepietiek. Kaut ko kvalitatīvāku un dārgāku viņa atļaujas iegādāties svētku reizēs. Jāpiebilst, ka arī apģērbu Elza iegādājas tad, kad veikalos ir atlaides vai arī sarunā kādu paziņu, kas viņai nepieciešamo var atvest no citām valstīm – tā sanāk ne tikai saņemt to, kas nepieciešams, bet arī ietaupīt.

Gaļu viņa iegādājas centrāltirgū, jo tā ir gan lētāk, gan drošāk: "Kā meita saka – ar laiku arī savas 'točkas' izveido. Pieeju pie saviem pārdevējiem, viņi man pasaka, ko ņemt." Elza gan norāda, ka iemaņas, kā ietaupīt un izdzīvot noteiktos apstākļos, rodas caur pieredzi: "Mūžu dzīvo, mūžu mācies, un tad jau arī izgrozīsies kaut kā."

Veselības ministrija plāno uzlabojumus

Veselības ministrija (VM) uzskata, ka atalgojuma konkurētspējas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā trūkst medicīnas māsu, norāda ministrijas pārstāve Agnese Zarāne. Lai jautājumu risinātu, ir veiktas vairākas izmaiņas, proti, rosināti grozījumi māsu resertifikācijas kārtībā un šī gada sākumā nedaudz paaugstinātas māsu algas.

Medicīnas darbinieku atalgojums joprojām ir nepietiekošs, un šī problēma tiks risināta arī veselības aprūpes reformas ietvaros.
Agnese Zarāne
2017. gadā ārstniecības personu atalgojuma palielinājumam tika piešķirti papildu 5,8 miljoni eiro. Tas ļāva palielināt valstī noteiktās zemākās ārstniecības personu mēnešalgu likmes. Zarāne norāda, ka pašlaik VM meklē risinājumus mediķu atalgojuma paaugstināšanai, piebilstot, ka būtisks atalgojuma palielinājums ir iespējams, nozarei kopumā piešķirot ievērojamu finansējuma palielinājumu.

"Tomēr medicīnas darbinieku atalgojums joprojām ir nepietiekošs, un šī problēma tiks risināta arī veselības aprūpes reformas ietvaros. Veselības ministres Andas Čakšas mērķis ir piesaistīt papildu finansējumu 2018. gadā 150 miljonu eiro apmērā tieši veselības aprūpes speciālistu atalgojuma palielināšanai," informē Zarāne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!