Kāda sieviete "Latvijas Avīzes" redakcijai uzticēja šādu savu stāstu. Tas ir jo īpaši traģisks tāpēc, ka Veselības inspekcija neveic vispusīgu izmeklēšanu, uz kā pamata NVD varētu pieņemt lēmumu, ļaujot Ārstniecības riska fondam izmaksāt šai sievietei samērīgu naudas summu par sabojātu dzīvi. Tā vietā tiek darīts viss, lai attaisnotu notikušās paviršības un par sakropļotu veselību izmaksātu iespējami mazāku kompensāciju.
Droši vien šis tālāk aprakstītais gadījums nav vienīgais, jo, kā sacīja radiologs Ivars Dreimanis, tas esot ne pirmais, ne pēdējais. Arī par nolietotu aparatūru neviens tā īsti nesatraucas – NVD raugās, lai "papīri" būtu kārtībā, bet, kas notiek uz vietas, par to intereses tikpat kā nekādas.
Varbūt Latvijā vajadzētu būt nevis 27, bet gan četrām piecām ārstniecības iestādēm, kurās ir augstas kvalitātes mamogrāfs, kas nepieviļ ne ārstus, ne pacientus?
Labdabīgas atradnes vietā ļaundabīgs audzējs
Sievieti, par kuru būs šis stāsts, pazīstu kopš skolas laikiem un saprotamu apsvērumu dēļ nesaukšu viņu īstajā vārdā, bet gan par Guntu.
Gunta vienmēr ir bijusi apzinīga, gan mācībās, gan darbā, un ir no tām dāmām, kura, cītīgi rūpējoties par savu veselību, gadā reizi noteikti apmeklē ginekologu, lai pie šā speciālista izdarītu visus nepieciešamos izmeklējumus.
Kad Guntai apritēja piecdesmit gadu, viņa saņēma uzaicinājumu no NVD ar mudinājumu veikt mamogrāfiju (MG). Vēstulē bija norādītas visas iestādes, kur Gunta šo pakalpojumu var saņemt par valsts naudu.
"Nekavējoties atsaucos aicinājumam un apmeklēju dzīvesvietai tuvāko ārstniecības iestādi – Aizkraukles medicīnas centru, lai 2016. gada sākumā veiktu vēstulē norādīto skrīninga izmeklējumu. Nepagāja ilgs laiks, kad no radiologa Ivara Dreimaņa saņēmu iepriecinošu ziņu, kas vēstīja, ka esmu vesela. To apliecināja izmeklējuma rezultāts R2 jeb radioloģiski labdabīga atradne.
Gada otrajā pusē atkal devos uz ikgadējo veselības pārbaudi pie savas ginekoloģes turpat Aizkrauklē – dakteres Violas Milleres, kura vienmēr veic arī kārtējo ultrasonogrāfiju. Viņa tad arī bija pirmā, kurai radās aizdomas, ka man krūtī ir izveidojies audzējs. Daktere nekavējoties sazvanīja ķirurgu Latvijas Onkoloģijas centrā, un pēc piecām dienām ar ģimenes ārsta norīkojumu es jau atrados šajā ārstniecības iestādē, kur man veica visus nepieciešamos izmeklējumus un novirzīja uz operāciju, jo labajā krūtī tika atklāts ļaundabīgs audzējs, ko apliecināja biopsijas materiāla citoloģiskais izmeklējums.
Ārstiem Onkoloģijas centrā iesniedzu arī visus iepriekš veiktos izmeklējumus, tostarp arī mamogrāfiju. Viņi bija pārsteigti, ka radiologs Aizkraukles medicīnas centrā nav ieraudzījis audzēju, ka viņam nav radušās pat vismazākās aizdomas, ka ar krūti kaut kas nav kārtībā un ka ir nepieciešama steidzama papildu izmeklēšana. Šī informācija ir fiksēta arī manā medicīniskajā dokumentācijā," pastāstīja Gunta, kura tagad ir otrās grupas invalīde, jo viņa ir zaudējusi krūti, ko medicīniski dēvē par labās krūts dziedzera mastektomiju ar labās paduses limfadenektomiju, jo paduses limfmezglā tika atklāta makrometastāze. Guntai tika konstatēts labās krūts dziedzera invazīvs vadu vēzis trešajā stadijā. Pēc operācijas jau pārciesti astoņi ķīmijterapijas un 25 staru terapijas kursi, kas atstājuši nepatīkamas sekas uz viņas veselību. Viņa turpina cīnīties ar blaknēm, apmeklējot podologu, imunologu, neirologu, regulāri veicot limfodrenāžas, un sadzīvo ar limfostāzi. Viņai cietušas arī kāju pēdas un kļuvuši nejutīgi roku pirksti, ir traucēta līdzsvara sajūta un koordinācija.
Attēli ar putekļiem
Radiologam Ivaram Dreimanim, kurš ir pieredzējis ārsts un kura pamata darba vieta ir Ogres rajona slimnīca, bija uzticēts nolasīt radiologa asistenta Guntai veikto mamogrāfijas izmeklējumu. Dakteris neizvairījās no atbildēm uz maniem jautājumiem un necentās taisnoties, kad vaicāju, kā tas gadījās, ka viņš pieļāvis tik smagu diagnostikas kļūdu, kura atstājusi neatgriezeniskas sekas uz pacientes veselību.
"Es aprakstīju citas ārstniecības iestādes uzņēmumus, kurus man ierakstītus kompaktdiskā atveda uz Ogres slimnīcu. Attēlu kvalitāte, nenoliedzami, ir atkarīga no mamogrāfa kvalitātes. Es neesmu Aizkraukles medicīnas centra vadītājs un nezinu, cik vecs ir šis aparāts, taču jauns tas nav, tas gan tiesa. Tieši šis apstāklis varēja radīt interpretācijas kļūdu, var teikt tā. Jaunākajām tehnoloģijām attēls tieši uzreiz nāk uz darba staciju, bet ar vecākām iekārtām uzņemtais attēls vispirms ir jānolasa caur kaseti, bet tas nenozīmē, ka tas aparāts tādēļ ir slikts. Tomēr, kā tagad izrādās, kaut kāda tehniska problēma tur ir, kas var traucēt apskatīties. Taču tas nenoņem simtprocentīgu atbildību no ārsta, šajā gadījumā no manis. Bet vai es simtprocentīgi varēju pateikt, ka pacientei izveidojies audzējs? Es vēl šodien domāju, ka ne.
Tas, ka pacientei dzīve sabojāta uz mūžu, nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums. Varam mētāt to bumbiņu viens otra dārziņā, tomēr tas nav attaisnojums," atzina dakteris Dreimanis.
Latvijas Radiologu asociācijas radioloģes, diagnostes Justīnes Deičmanes konsultatīvais slēdziens, ko lūdza Veselības inspekcija, kad Gunta tur vērsās ar sūdzību par viņas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, izceļ paviršību, kurai nav attaisnojuma.
"Aizkraukles ārstniecības iestādē veiktais MG izmeklējums nav bijis labas kvalitātes un pilnvērtīgs, tādējādi ietekmējot radiologa, diagnosta I. Dreimaņa slēdzienu, nosakot radioloģisko vērtējumu R2, kurā netika norādīta pilnīga informācija par mikrokalcinātiem un turpmāk veicamām darbībām optimāla diagnostiskā rezultāta sasniegšanai, lai lemtu par iesniedzējas turpmākās novērošanas un ārstēšanas taktiku."
Daktere Deičmane ir norādījusi, ka Aizkrauklē veiktās MG slēdziena rezultāts un taktika nav pareiza. Pēc Latvijā pieņemtās skrīninga vērtējuma sistēmas Guntas izmeklējuma rezultātam būtu jābūt nevis R2, kas apliecina, ka viss ir kārtībā, bet gan R3, kas norāda, ka atradne nav skaidra un ka nepieciešama papildu izmeklēšana. Radioloģe ir pievērsusi uzmanību arī neapmierinošai MG kvalitātei – "projekcijas nav pietiekamas, lai izvērtētu paduses un iespējamos limfmezglus tajās. Kā arī jāatzīmē, ka uz attēliem ir putekļu artefakti, kas novērš uzmanību no lokāli sīkiem grupu mikrokalcinātiem. Jādomā, ka izmeklējums veikts ar daļēji digitālu iekārtu, kur attēli tiek iegūti uz kasetēm, kurās ir putekļi". Ārste vērsusi uzmanību uz to, ka arī tehniskie parametri dotajos attēlos nav pietiekami un līdz ar to zaudē attēla kvalitāte. Vēl vairāk – ārsts Dreimanis savā paskaidrojumā nav slēpis, ka MG aprakstu noformējis vienpersoniski, kaut gan tas ir jādara diviem radiologiem, lai novērstu kļūdu iespējamību. Otra radiologa –
Aijas Pāvilas – paraksts ir tikai formāls.
Uzrunāju Latvijas Radiologu asociācijas vadītāju Maiju Radziņu, lai noskaidrotu, vai asociācija, veicot ārstu resertifikāciju, izvērtē tās smagās kļūdas, ko pieļauj dakteres Radziņas amata brāļi un māsas gan sliktas aparatūras dēļ, gan arī paviršību un zināšanu trūkuma dēļ, vai Veselības inspekcija asociācijai par tām ziņo un kas tiek darīts, lai tās novērstu. Taču mani jautājumi netika uzklausīti, no M. Radziņas pa tālruni saņēmu vien īsu neapmierinātu repliku: "Tikšu galā ar uzdevumiem tad, kad tikšu galā. No mūsu sarunām jēgas tikpat kā nekādas nav."
Galvenais, lai dokumenti kārtībā
NVD, kas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātas MG veikšanu, par aparatūras kvalitāti pārliecinās "uz papīra". NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Olga Rezovska pastāstīja, ka nolikumā esot noteiktas prasības gan aparatūrai, gan personālam un pretendenti iesniegumā norādot, vai viss atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām, kuras izstrādātas sadarbībā ar radiologu asociāciju. Janvārī esot atlasītas 27 ārstniecības iestādes, gan valsts, gan privātās, kurām ļauts sniegt MG izmeklējumu.
"NVD nebrauc un neskatās aparatūru uz vietas, pretendentam ir jāatbilst visos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ja ārstniecības iestāde ir norādījusi visu nepieciešamo informāciju un tā atbilst tehniskajai specifikācijai, tad nevajadzētu būt šaubām, vai kaut kas nav kārtībā. Ja mums rodas aizdomas, ka ierīce tomēr neatbilst prasībām, lūdzam iestādi precizēt šīs ierīces tehnisko specifikāciju," skaidroja departamenta direktore.
Radioloģisko iekārtu licencēšanu, tātad arī mamogrāfu, veic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Arī šīs iestādes licenču un reģistru daļas vadītājs Edmunds Pakers informēja, ka eksperti neredz savām acīm iekārtas pirms licences izsniegšanas. Ja dokumenti ir kārtībā, tad licence ir rokā.
Savukārt Aizkraukles medicīnas centra valdes priekšsēdētāja daktere Dzintra Krišjāne man skaidroja, ka iestādes vadība pilnībā uzticas firmām, kas veic mamogrāfa tehnisko apkopi, bet darba drošības speciālists seko līdzi, lai apkope būtu kvalitatīva. Valdes priekšsēdētāja neslēpa, ka šī aparatūra vairs neesot "svaiga" un ka gada beigās vai nākamā gada sākumā iestāde iegādāšoties jaunu mamogrāfu.
Nacionālajā veselības dienestā noskaidroju, ka Aizkrauklē tiek izmantota 1991. gadā ražota mamogrāfijas iekārta, kas, izrādās, atbilstot noteiktajām kvalitātes prasībām.
To, ka valstī ir problēmas ar mamogrāfu kvalitāti un ārstu spējām analizēt uzņemtos attēlus, ievērojis arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs asociētais profesors Jānis Eglītis. Viņš uzskata, ka Latvijā vajadzētu būt nevis 27, bet gan četrām piecām ārstniecības iestādēm, kurās ir augstas kvalitātes mamogrāfs, kas nepieviļ ne ārstus, ne pacientus.
"Tās varētu būt abas universitātes slimnīcas, Liepājas un Daugavpils slimnīca, kā arī kāda privāta medicīnas iestāde, kura ar labu pārvietojamo mamogrāfu apbraukātu visus reģionus. Tad, visticamāk, novērsīsim situāciju, kad R2 ārsts fiksē kā ļaundabīgu, nevis labdabīgu audzēju, kā tam vajadzētu būt, savukārt R3 un R4 no ļaundabīga veidojuma kļūdaini kļūst par labdabīgu. Šīs ārstu kļūdas savā ķirurga praksē esmu piedzīvojis ne reizi vien.
Kādam zinošam ekspertam tomēr vajadzētu atbraukt un pārliecināties par mamogrāfa kvalitāti, pirms iestādei tiek izsniegta licence. Vismaz apskatīties, kāda ir attēla kvalitāte. Ne mazums jautājumu rodas arī par radiologu asistentu izglītošanu, jo tieši viņi, nevis ārsts praktiski veic izmeklējumu," tā uzskata ķirurgs Eglītis.
"Neviena ārstniecības persona nav atbildīga"
Gunta ir vīlusies ne tikai radiologā Dreimanī, bet arī Veselības inspekcijas atzinumā, kurš bija galvenais dokuments, lai NVD un Ārstniecības riska fonds, kurš ir NVD struktūrvienība, pieņemtu lēmumu kompensēt pacientes ciešanas, izmaksājot tikai 13 procentus no maksimāli pieļaujamās 142 290 eiro naudas summas. Turklāt jāņem vērā, ka Gunta ir ne tikai pati invalīde, bet viņa audzina arī dēlu invalīdu. Kaut viņai ir izpalīdzīgs dzīvesbiedrs, tomēr uz viņas pleciem gulst gan pašas, gan arī dēla veselības problēmas.
Tieši mediķi, kuri Guntu ārstēja, bija tie, kas viņai ieteica vērsties vēlreiz inspekcijā vai NVD un norādīt uz atzinumā minētajām aplamībām, kā arī pieprasīt veselībai nodarītajām kaitējumam atbilstošu kompensāciju. Paskaidrošu, ka lielākās naudas summas, ko fonds izmaksājis par ārstu nodarīto kaitējumu, ir vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Ja tādu summu izmaksā no ārsta rokas viņsaulē aizgājuša cienījama vecuma cilvēka radiniekiem, tad nav saprotams, kāpēc Guntai, kurai jau ir un vēl būs lieli tēriņi gan par medikamentiem, gan arī izmeklējumiem un dažādām fizioprocedūrām, tiek piešķirts nesalīdzināmi mazāk?
Lai attaisnotu savu pieņemto lēmumu, VI pēc samērā objektīvā aparatūras un ārsta darbības vērtējuma par kaitējuma esamību piekabinājusi ar "baltiem diegiem" šūtu sadaļu, kurā norāda, ka "audu ļaundabīgā transformācija ir hroniski un progresējoši noritošs process. Neviena ārstniecības persona nav atbildīga un/vai vainojama par šādu izmaiņu izveidošanos pacientam". VI, no vienas puses, konstatē ārsta Dreimaņa profesionālo nolaidību, bet, no otras puses, raksta, ka radiologs pacientei jau gada sākumā rekomendējis veikt plānveida ultrasonogrāfiju, bet Gunta to izdarījusi tikai oktobrī, lai gan 2016. gada augustā konstatējusi veidojumu labajā krūtī, kas liecinot vēl par aptuveni divu mēnešu nokavējumu saslimšanas precizēšanā. Paciente gan esot praktiski izārstēta un klīniski vesela.
"Esmu pārsteigta par Veselības inspekcijas ekspertu nepatiesajiem pārmetumiem, ka neesmu veikusi ultrasonogrāfiju. Esmu informēta par to, ka ārsta pienākums ir pateikt un iepazīstināt ar tālāko izmeklēšanas gaitu, ja tāda ir nepieciešama. Plānveida ultrasonogrāfiju veicu 2016. gada oktobrī (to daru ik gadu ginekoloģiskās apskates laikā). Šīs vizītes laikā ginekoloģe Viola Millere atklāja, ka man, visticamāk, ir izveidojies audzējs un steidzīgi jādodas uz Onkoloģijas centru. Šo audzēju iepriekš nebiju sataustījusi, kā to aplam norāda inspekcija, jo tas nemaz nespeciālistam nebija sataustāms," Gunta raksta inspekcijai.
To apliecināja arī daktere Millere, kura pieņem pacientes ne tikai Rīgā un Aizkrauklē, bet arī Madonā un Jēkabpilī un kura pastāstīja, ka, apskatot Aizkrauklē veikto mamogrāfiju un pašas izdarīto ultrasonogrāfijas izmeklējumu, varēja konstatēt, ka audzējs ir attīstījies un ārsts ir palaidis to garām. "Aizkrauklē ir novecojis mamogrāfs, un ar sliktu aparatūru iznāk slikta bilde. No visām ārstniecības iestādēm, kur strādāju, vienīgi Madonas slimnīcā par mamogrāfijas rezultātu atbildību nes divi radiologi, kuri attēlu izpēta un apraksta neatkarīgi viens no otra. Tā tam pēc noteikumiem vajadzētu būt visur, jo, ja viens ārsts kaut ko palaiž garām, tad otram ir iespēja izķert šo kļūdu," uzskata daktere Millere.
Veselības inspekcija atsakās atbildēt
Veselības inspekcija ar mani par konkrēto gadījumu atsacījās runāt. Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja vietniece Ilze Buka aizbildinājās, ka sniegšot tikai vispārīgu informāciju par ekspertīzes procesu Ārstniecības riska fonda lietās, tajā skaitā par inspekcijas praksi attiecībā uz pacienta līdzestības izvērtēšanu. Inspekcijas sagatavotais ziņojums esot ierobežotas pieejamības informācija un esot tikai viens no pierādījumiem lietā. Visus lietas materiālus pirms lēmuma pieņemšanas izvērtējot Nacionālais veselības dienests. Nelīdzēja arī Valsts datu inspekcijas skaidrojums, ar kuru iepzīstināju I. Buku, ka informāciju par pacientes ārstēšanu drīkst sniegt, ja viņa tam devusi rakstveida atļauju, un mana vēstule inspekcijai, ka manā rīcībā ir Guntas notariāli apstiprināta pilnvara pārstāvēt viņas intereses un rīkoties viņas vārdā Veselības inspekcijā.
Savukārt NVD pārstāve O. Rezovska man paskaidroja, ka NVD ir tāda pat Veselības ministrijas pakļautības iestāde kā inspekcija. "Dienesta uzdevums nav izvērtēt inspekcijas atzinumu kvalitāti, mēs varam pateikt tikai par savām lietām. Veselības inspekcijai būtu jābūt pilnībā kompetentai, tur jābūt kompetentiem cilvēkiem, kuriem mēs uzticamies. Inspekcijas atzinumu redz tikai Ārstniecības riska fonds, kur strādā juristi, nevis mediķi."
Tātad arī šajā tik svarīgajā posmā, kas skar personīgi daudzus cilvēkus, primārais ir formalitātes, nevis saturs.
Gunta vēl nav saņēmusi atbildi no NVD uz viņas sūdzību par atzinumā minētajām aplamībām. Ne par to, kāpēc inspekcija nav izprasījusi Guntas medicīnisko dokumentāciju no vairākiem ārstiem, tajā skaitā dakteres Milleres, kas ir vistiešākā aculieciniece notikušajam, ne arī to, kāpēc inspekcija uzskata, ka Gunta ir vesela, ja viņa ir fiziski un morāli sagrauta un apmeklē veselu rindu ārstu, kas viņai palīdz kaut cik turēties formā. Cerams, ka atbilde nebūs jāgaida gads, kā tas bija ar pirmo sūdzību.
Ja kļūdas netiks labotas, NVD Guntai iesaka vērsties Veselības ministrijā, bet, ja arī tur Guntas dzīves traģēdiju uztvers formāli, tad atliek vienīgi tiesa.
