Jau vēstījām, ka medicīnas studenti ir neizpratnē par Veselības ministrijas iniciatīvu rezidentūras uzņemšanas konkursā dot priekšroku jaunajiem ārstiem, kuriem ir noslēgts līgums ar kādu no reģionālajām slimnīcām. Jaunā kārtība paredz, ka līguma noslēgšana būs prioritārāka par ārsta zināšanām un prasmēm, stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, norādot, ka šādā veidā zūd uzņemšanas konkursa jēga un tiek veicināta labāko jauno ārstu došanās uz ārzemēm.
"Bārstot vissvētākos solījumus sakārtot rezidentūras vietu skaitu un finansējumu, veselības ministrs Guntis Belēvičs televīzijas ekrānos un presē grozījās visu pērnā gada pirmo pusi. Tad solījumi pieklusa līdz ar norādēm, ka šādus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet 2016. gadā rezidentūras vietu skaits būs pietiekams, rezidenti saņems cilvēka cienīgu atalgojumu, būs izcila apmācības kvalitāte. Gada laikā rezidentūras jomā nav darīts nekas," vēstulē portālam '"Delfi" norāda Apinis.
Vai ir iespēja piesaistīt jaunos ārstus rajonu slimnīcām? Jā, ir – maksājot algu, nevis nabadzības pabalstu.
Viņš min, ka universitāšu medicīnas fakultātes šogad absolvēs apmēram 280 studentu, tātad vajag tikpat daudz rezidentūras studiju vietu. Bet šiem jaunajiem ārstiem būs pieejamas tikai 180 vietas, turklāt uz šīm vietām pretendēs arī tie, kas netika rezidentūrā pērn un aizpērn. "Murgains ir politiķu arguments, ka rezidentūra jānodrošina tikai labākajiem. Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes sniedz vislabāko izglītību, par ko liecina lielais ārvalstu studēt gribošo skaits mūsu augstskolās. 99 procentos gadījumu jaunais ārsts, kas pārvarējis anatomijas un bioķīmijas kolokvijus, internās medicīnas eksāmenus, apguvis ķirurģiju un patoloģisko anatomiju, ir pietiekami zinošs, lai būtu pelnījis tālākstudijas rezidentūrā," pārliecināts LĀB prezidents.
Rezidentūras vietu trūkuma dēļ aptuveni 100 medicīnas fakultāšu absolventu medicīnas izglītību Latvijā turpināt nevarēs, un lielākā daļa no viņiem dosies studijas turpināt ārzemju klīnikās, skumji secina Apinis. "Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tie, kas aizbrauc pēc 6. kursa absolvēšanas, Latvijā vairs neatgriežas – gan tāpēc, ka specialitāti studē svešvalodā, gan tāpēc, ka saņem sešas līdz desmit reizes labāk apmaksāta darba piedāvājumus, gan tāpēc, ka rezidentūras laikā apprecas, iedzīvojas svešumā."
Apinis norāda, ka pašlaik šie jaunie un talantīgie cilvēki grib palikt un studēt Latvijā, bet valdība spiež viņus pamest savu valsti.
"Šogad rezidentūras uzņemšanā liela loma būšot tam, kas normatīvajos aktos nodēvēts par reģionālo vienošanos, proti, prioritāri valsts apmaksātās rezidentūras vietās tikšot uzņemti tie absolventi, kas būs noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas, turklāt konkrētā specialitātē. Tātad netiks vērtētas studiju sekmes, voluntēšana klīnikās un pētniecības darbs, bet visu izšķirs pašvaldības izsniegta izziņa," sašutumu pauž LĀB prezidents.
Zināms, ka rajonu slimnīcās trūkst ārstu un iecerētie grozījumi rezidentūras noteikumos ir Veselības ministrijas mēģinājums glābt situāciju, taču Apinis norāda, ka šis nav pareizais veids, kā to darīt. "Vai ir iespēja piesaistīt jaunos ārstus rajonu slimnīcām? Jā, ir – maksājot algu, nevis nabadzības pabalstu."
"Un vēl veselības ministrs ir nolēmis ieviest dzimtbūšanu – piespiest visus rezidentūras absolventus strādāt tikai un vienīgi valsts vai pašvaldību iestādēs par 550 eiro algu uz papīra vēl piecus gadus pēc rezidentūras beigšanas – tātad 17 gadus (12 gadus līdzdiploma un rezidentūras studiju plus 5 gadi atstrādes) topošajam mediķim jāizsvītro no savas dzīves."
LĀB prezidents skaidro, ka jaunie ārsti nevēlas iet strādāt uz valsts vai pašvaldību iestādēm, jo tur sagaida liela atbildība un maza alga. "Piemērs ir ginekoloģija – jaunie kolēģi labprāt strādā savās ginekologu praksēs, nevis dežurē, riskē un operē dzemdību vai ginekoloģijas nodaļā valsts slimnīcā."
Apinis stāsta, ka līdzīga situācija pirms 10–20 gadiem bija vērojama Polijā. "Visi operējošie ārsti izvēlējās braukt uz Austrumvāciju dežurēt par ievērojami lielāku algu. Un Polijas valdība bija spiesta soli pa solim celt atsevišķu ārstu un māsu specialitāšu algas – sākotnēji anesteziologiem četras līdz sešas reizes, pēc tam visām operējošajām specialitātēm, bet pēc tam arī neatliekamās palīdzības speciālistiem. Pašlaik neatliekamās palīdzības dienestos ārsti Polijā saņem vismaz trīsreiz vairāk nekā Latvijā. Un rezultāts ir acīmredzams – kaut joprojām Austrumvācijā algas ir lielākas, poļu ārsti un māsas atgriezušies savās slimnīcās."
Apinis pauž sašutumu, ka Latvijā nauda atrodas gandrīz visam citam, tikai ne medicīnai. "Saeima, Ministru kabinets, finanšu ministri ir glābuši "Parex", "AirBaltic", "Liepājas metalurgu" un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvīri ir būvējuši oranžos "zelta" tiltus, VID ēku un Iekšlietu ministrijas ēku, viņi ir pirkuši dārgākās mašīnas, autobusus un tramvajus, gandrīz nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks. Valsts varas noziedzīgā attieksme pret veselības budžetu ir Latvijas lāsts. Valsts varas ieliktenis Guntis Belēvičs grib aizdzīt trimdā Latvijas jaunos ārstus," rezumē Apinis.
Rutks.lv lūdza situāciju skaidrot arī Veselības ministrijai, taču tās pārstāvis Oskars Šnaiders atteicās komentēt rezidentūras sadalījumu, solot izplatīt oficiālu viedokli ceturtdienas, 24. februāra, pēcpusdienā.
