Foto: LETA
Šim stāstam būs maz kā kopīga ar ierasto vispārējo pozitīvi pacilāto noskaņojumu, kas valda gada nogalē, lai gan sākums noteikti tāds arī ir bijis – cilvēki ir apreibuši no emocijām, cerību un gaidu pilni, ka Jaunais gads nesīs jaunas iespējas, piepildījumu. Par to liecina arī vecais labais teiciens – kā sagaidīsi, tā arī visu atlikušo gadu pavadīsi! Cilvēkiem izdomas netrūkst, lai arī visbiežāk stāsti par to, kā tas noticis, atkārtojas gadu no gada un šķiet, vai tad vēl par to ir jārunā...

Pirmie svinību upuri 20 minūtes pāri pusnaktij

Nebūs vairs daudz tādu ārstu, kas cer, ka dežūra Jaungada naktī paies klusi un operāciju blokā lampas netiks iedegtas. Situācija Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā šajā laikā nemaz neliecina par prieku, laimi, veselību, ko visbiežāk viens otram cilvēki vēl - norauti pirksti un sadragātas plaukstas, traumētas acis, zaudēta redze un sakropļota seja, - tieši šāda aina gadu no gada ir novērojama drīz pēc pirmo Jaungada salūta zalvju izskanēšanas: „Parasti pirmā operācija notiek 20 minūtes pāri pusnaktij, kad „uz galda” nokļūst pirmais pacients, kurš Jauno gadu ar neiztrūkstošo petaržu palaišanu sagaidījis pēc Maskavas laika, tātad Latvijā - plkst.23.00,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas mikroķirurgi. 

Pārgalvība, instrukciju neievērošana, alkohols - trīs priekšnoteikumi, kas ievērojami paaugstina iespēju, ka uguņošana, kurai vajadzētu radīt vien pozitīvas emocijas, sev līdzi nesīs kropļojošas traumas uz visu atlikušo mūžu. „Jebkura petarde ir spridzeklis,” uzsver Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis. „Tas ir augstas jaudas bojājums, kad audi tiek bojāti visos slāņos. Ja kaut kas ar spridzekli norauts, tad jāatceras, ka atpakaļ to piešūt varēs tikai 10% gadījumos.” Pēc šādām traumām ārstēšanās process ir ļoti ilgs un smags. Tas var ilgt pat gadiem.

Pieskatiet bērnus!

Nevar apgalvot, ka šāda rakstura traumas viennozīmīgi gūtu tikai pārgalvīgi gados jauni cilvēki vai tie, kuri vairāk lietojuši alkoholu. „Pie mums nonāk arī šķietami apzinīgi pieaugušie, kuri uguņošanā izmantojuši sertificētu pirotehniku un ievērojuši lietošanas instrukciju,” piebilst M. Kapickis 

Lielākajā daļā gadījumu pirotehnikas izraisītas traumas tomēr gūst vīrieši, taču ārstus daudz vairāk satrauc cita parādība - nereti cieš tieši bērni, vai nu nepieskatīti, jo vecāki ir „kunga prātā” vai paši ir vienkārši nepaklausīgi, tuvojas pirotehnikas iekārtai un smagi savainojas!
Kad pacienti sāk stāstīt par traumu gūšanas apstākļiem, viskliedzošākie ir tie gadījumi, kad cilvēki kādu raķeti ir mēģinājuši palaist, turot rokās, raķetes tiek laistas no daudzdzīvokļu māju balkoniem, pirms palaišanas tās nav nostiprinātas, bet, piemēram, ieliktas vien stikla pudelē: „Vai tiešām kāds vēl nezina, ka nedrīkst tuvoties pirotehnikai, kura pēc degauklas izdegšanas, nereaģē un sprādziens neseko?” retoriski jautā mikroķirurgi.

Praktiski padomi

Tiem, kuri dosies paši uz mežu pēc eglītes, vajadzētu atcerēties – ja notikusi nelaime, cērtot vai zāģējot ir skarti, sliktākajā gadījumā amputēti kādi locekļi, tos vēl var glābt.
Nopietnas traumas gadījumā ir jāsauc ātrā palīdzība un jāuzliek cietušajai vietai spiedošs pārsējs, bet ne žņaugs, kas asiņošanu var tikai palielināt. Lai kā sāpētu, ar saiti stingri jānosaitē asiņojošā vieta. Brūcē nedrīkst liet ne ūdeņraža pārskābi, ne jodu, ne briljantzaļo, ne ledu, ne spirtu, neko! Savukārt, ja amputēti, piemēram, pirksti, tos noteikti jāmēģina nogādāt ārstiem, jo pastāv iespēja, ka tos varēs pievienot atpakaļ. Tie jāietin sausā, tīrā audumā, ko ieliek maisiņā, maisiņu rūpīgi aizsien un tad liek ledus ūdens (+4 grādi pēc Celsija) peldē, nevis tieši uz ledus!

Katru gad’ no jauna

Šis ir neliels ieskats tajā, kā mediķi lielākajā Latvijas daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcā sagaida Jauno gadu. Katru Jauno gadu. Pienāks rīts, un viena maiņa nomainīs otru. Būtu labi, ja tas nozīmētu, ka karstākais darba cēliens ir aiz muguras, tomēr šī ir lielākā valsts neatliekamās palīdzības slimnīca, kas nozīmē, ka darbs šeit norit 24stundas diennaktī bez apstājas. 

Kāpēc mēs par to runājam? Ir teiciens, ka gudrais mācās no citu kļūdām. Mēs gribētu aicināt visus neaizmirst par piesardzību un mēra sajūtu, lai svētki tiešām nestu prieku un Jaunais gads sāktos pacilātā pozitīvā gaisotnē. Saudzējiet sevi! Veselību!

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kolektīvs.

P.S. Otrais cietušo „vilnis” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tiek ievests 1. janvāra agrā rītā, kad dominē dažādas „pa ceļam uz mājām” gūtas traumas.

P.P.S. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā šī gada laikā nonāca ap 75 tūkstoši cilvēku:

  • 60% no tiem tika atvesti ar neatliekamās palīdzības brigādēm; 
  • 13 200 gadījumi bija klasificēti kā dzīvībai bīstami;
  • turpat 12 000 cilvēki šogad bija guvuši dažādas traumas un mediķu palīdzību saņēma traumpunktā;
  • 780 cilvēki tika ievesti ar smagām politraumām, lielākajā daļā gadījumu pēc ceļu satiksmes negadījumiem;
  • specializētas palīdzības saņemšanai pārvesti no citām Latvijas slimnīcām – 1100 pacienti;
  • diennakts laikā klīnikā palīdzība tiek sniegta no 200 – 250 pacientiem, kas nozīmē, ka diennakts gaišajās stundās (naktīs intensitāte samazinās) klīnikā iestājas viens pacients ik pēc 6 -7 minūtēm, ir dienas, kad pacienti tiek ievesti ar minūtes intervālu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!