Foto: Anita Austvika

Krūts vēzis ir slimība, kuras laikā sievietei nākas saskarties ne vien ar fiziskām grūtībām, bet arī emocionāli grūti pieņemamām izmaiņām ķermenī. Katru gadu šo slimību pirmo reizi diagnosticē ap 1000 sievietēm, liecina Slimību kontroles un profilakses centra apkopotā informācija. "Šī tēma skar ļoti daudz cilvēku… Krūts vēzis. Tiešām katrā ģimenē kāds pazīst kādu sievieti – vai tā būtu kaimiņiene, vai radiniece, vai draudzene –, kuru šī slimība ir skārusi," stāsta "Rozā vilciena labdarības fonds" dibinātāja Zinta Uskale.

Fonda mērķis nodrošināt sievietēm fizioterapeita un psihoterapeita konsultācijas, kas palīdz sadzīvot un pieņemt fiziskās un emocionālās izmaiņas, ko rada krūts vēzis. Kā dzīvot tālāk un iemācīties no jauna būt sievietei – tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem vēl pavisam nesen atbildes meklēja arī Zinta. Viņai krūts vēzi diagnosticēja 2013. gadā.

Fiziski un emocionāli smagi zaudējumi

Foto: Shutterstock
"Es pati esmu izgājusi cauri visām, nu kā lai saka, briesmām un tāpēc es zinu, kā tas ir," par krūts vēzi saka Zinta. Viņa norāda, ka sievietēm trūkst psihoemocionālā atbalsta, kas palīdzētu tikt galā ar visām grūtībām un pārdzīvojumiem, kas rodas slimības laikā, jo krūts vēzis saistās ar izmaiņām sievietes ķermenī, ko pieņemt nebūt nav viegli – tie ir izkrituši mati, zaudētas krūtis un pilnīgs kontroles trūkums pār citām izmaiņām.

Zinta atceras: "Pat ja bumbulis ir maziņš, tik un tā rēta uz krūtīm… Es atceros, ka man… Man bija divas operācijas – pirmo reizi, kad izgrieza mazu gabaliņu katrā pusē, lai paskatītos, cik tur ir nopietni. Pat toreiz man bija ļoti grūti redzēt savas krūtis ar rētām īstenībā. Pēc tam man bija abpusējā mastektomija – man abas krūtis noņēma."

Zinta saskārās arī ar citām emocionāli smagām pārmaiņām. Ķīmijterapijas laikā viņa zaudēja visus matus, kas tai laikā bija sarkanā krāsā. Tie atauga, bet tagad ir baltā krāsā. Sieviete norāda, ka ļoti grūti bija pieņemt arī svara zudumu. Jau pirms Zintai atklāja vēzi, viņa bija slaida, bet ārstēšanās laikā svars vienalga samazinājās un sievietei radās sajūta, ka viņa zaudē jebkādu kontroli pār savu ķermeni.

Zinta skaidro, ka krūšu rekonstrukcijas operācija Latvijā nav iekļauta valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā un ļoti daudzas sievietes to atļauties nevar. Viņām neatliek nekas cits, kā mācīties no jauna būt sievietei, iemīlēt sevi, par spīti izmaiņām ķermenī. Arī Zintai bija jāpierod pie izmaiņām savā ķermenī un tās jāpieņem: "Es vēl esmu tāda, kāda es esmu pēc operācijas".

Tu neesi mazāk sieviete, ja tev nav krūšu

Foto: Shutterstock

"Kad man pateica, ka man būs tāda operācija, man pirmā doma bija – vai es jutīšos kā sieviete pēc tam. Bet nu es varu apgalvot, kā, jā, protams. Tu neesi mazāk sieviete, ja tev nav krūšu," pārliecināta Zinta. Tiesa, sevis pieņemšana jaunā veidolā nav vienkāršs process. Turklāt jāņem vērā, ka sievietei vispirms ir jāizdzīvo, un tikai tad jāmācās būt pašai.

"Tas ir process – sevi pieņemt no jauna, jo arī bez krūtīm sieviete var būt sievišķīga un skaista, bet, protams, tā apziņa nenāk vienas dienas laikā. Tas ir tā kā vesels process. Sākumā sievieti fokusē uz ārstēšanos un izdzīvošanu, jo galvenais ir izdzīvot," stāsta Zinta. Viņa norāda, ka ķīmijterapijas un starošanas sekas sieviete izjūt vēl ilgi pēc terapijas beigām, un sievietei ir jāatlabst gan emocionāli, gan fiziski.

"Domāju, ka pēc tam ir jāskatās uz sevi no cita skatupunkta un jāiemācās sevi pieņemt no jauna." Zinta arī norāda, ka papildu grūtības sagādā arī sabiedrībā valdošie standarti un stereotipi par to, kas ir sieviete. "Ja tu jūties labi fiziski un tev galvā viss ir kārtībā un tu sevi pieņem, tad es domāju, ka sieviete var arī būt ļoti skaista arī, ja viņai kaut kā trūkst. Tās var arī nebūt krūtis. Tas var būt arī kaut kas cits."

Ir jālūdz palīdzība – vēzis nav ikdienišķa situācija

Foto: Shutterstock
Zinta uzsver, ka krūts vēzis nav ikdienišķa situācija, ar kuru sieviete var tikt galā pati saviem spēkiem: "Psihologa konsultācijas ir ļoti svarīgas, lai sieviete nepaliek viena pati ar savām domām". Tieši tāpēc arī "Rozā vilciena labdarības fonds" piedāvā sievietēm iespēju saņemt bezmaksas psihoterapeita konsultācijas. Zinta atzīst, ka arī pati piedzīvoja brīdi, kad vajadzēja konsultēties ar speciālistu. Viņa centās būt stipra un tikt galā saviem spēkiem, bet tad piedzīvoja lūzuma punktu.

"Ļoti svarīgi, ka ir iespēja ar kādu speciālistu izrunāties – kaut vai par bailēm, par dusmām, par citām emocijām," uzsver Zinta. "Ļoti daudzas sievietes saka – es domāju, ka, jā, es esmu stipra, es pati tikšu ar to galā… Es arī tāda biju, es gadu dzīvoju pēc operācijas – man viss ir kārtībā, man viss ir labi. Īstenībā es arī nonācu pie psihologa gadu pēc operācijas. Man uznāca tāds kā lūzums, ka es visu laiku esmu turējusies, bet tam bija kaut kad jāiznāk ārā."

"Lielā mērā tas ir saistīts arī ar tabu, kas ir saistīts tieši ar psihoterapiju un psihologa konsultācijām, ka, ja es aiziešu… Man arī tā bija – ko es iešu runāt ar kādu svešu cilvēku par savām, nu gandrīz vai intīmām, lietām. Tas skar gan garīgo, gan fizisko veselību," par bailēm no palīdzības saka Zinta. Viņa uzsver, ka lūzuma punkts pienāks jebkurā gadījumā – gaidot, kamēr tas notiks, sieviete tikai nodarīs sev pāri vēl vairāk. Krūts vēzis nav standarta situācija, ar ko ikvienam ir jāprot tikt galā pašam. Atzīt, ka netiec galā nav viegli, bet tas ir jādara.

Zintai sevi pieņemt palīdzēja arī fiziskās aktivitātes, kas uzlaboja pašsajūtu. Būtiski ir justies labi savā ķermenī. Nav jāvairās valkāt rotas un skaistu apģērbu. Zinta savā garderobē ir ieviesusi vairāk košu krāsu. Viņai tas palīdz. Labāk justies ļauj arī līdzcilvēku attieksme un komplimenti: "Cilvēki pasaka, ka tu labi izskaties un tad tu domā – jā, tā ir laikam". Zinta iesaka arī izvirzīt nelielus mērķus, lai ir uz ko tiekties un lai nezūd cerība.

Bailes no nāves iemāca dzīvot citādāk

Foto: Privātā arhīva foto
"Bailes no slimības, bailes no nāves," emocijas, ko rada vēzis raksturo Zinta. Pēc terapijas beigām onkoloģijas pacientiem vēl piecus gadus regulāri ir jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai slimība nav atgriezusies. Pat ikdienišķas galvassāpes viņa tagad mēdz uztvert ar bažām – vai tikai tas nav vēzis. Neilgi pēc diagnozes uzstādīšanas viņa uz ārsta konsultācijām devās kopā ar māsu, jo pati bija pārāk nobijusies un satraukta – pusi no speciālista stāstītā viņa nespēja uztvert.

Zinta atklāj, ka ķīmijterapija fiziski ir ļoti grūti panesama: "Pēc piektās reizes es teicu, ka es neiešu uz to sesto reizi… Protams – es aizgāju uz to sesto reizi, jo es taču gribēju dzīvot". Tomēr viņa aicina sievietes nebaidīties veikt pārbaudes, kā arī ārstēt slimību. Terapijas laikā ir jārēķinās ar to, ka nebūs spēka un tu jutīsies slikti. Tad ir jādod iespēja ķermenim atjaunoties un jāatpūšas.

"Kad tu esi izgājis cauri šitādai slimībai, tas tiešām atver acis uz pasauli nedaudz savādāk," secina Zinta. Viņa ir iemācījusies priecāties par vienkāršām lietām, kas neko nemaksā, kā arī mazāk dusmojas un domā par to, kā viņas sacītais ietekmē līdzcilvēkus.

Neilgi pēc diagnozes uzstādīšanas ir grūti būt pozitīvai, grūti ticēt labajam, bet ir jāmācās sevi pieņemt un iemīlēt. Nedrīkst baidīties no ārstēšanas un palīdzības, pārliecināta Zinta. Fonds jau ir palīdzējis vairāk nekā 100 sievietēm, turklāt atbalsts ir pieejams arī citās Latvijas pilsētās, ne tikai Rīgā. Plašāka informācija par to, kā saņemt palīdzību, ir pieejama šeit, bet, ja vēlies sniegt atbalstu sievietēm, kas saskārušās ar krūts vēzi, skaties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!