Uzturs - pret hemoroīdiem

Jo vairāk rūpējamies par savu veselību, izvēloties "saudzējošu" uzturu, jo nereti dziļāk ieslīgstam problēmās, kas saistītas ar zarnu traktu. Cenšoties novērst šīs problēmas, bieži tās vēl vairāk saasinās.

Ja kuņģis un tievās zarnas nodrošina uztura sasmalcināšanu, šķelšanu (ar enzīmu palīdzību) un uzsūkšanu jeb reabsorbciju, tad resnā zarna jau ir vieta, kur pāri palikušais tiek stumdīts turpu – šurpu, lai maksimāli daudz vēl organisms atpakaļ uzsūktu ūdeni, minerālvielas, kā arī šeit sintezējas daži vitamīni un ir sastopama ārkārtīgi bagātīga mikroflora – probiotiķi jeb labās baktērijas, kas lielā mērā nodrošina un veicina imunitāti.

Izplatītākās veselības problēmas, kas saistītas ar resnās zarnas funkcijām, ir aizcietējumi un hemoroīdi. Lielā mērā tieši hroniskie aizcietējumi ir pie vainas tam, ka rodas hemoroīdi. Pacients dodas apmeklēt speciālistu – proktologu, bet proktologs bieži vien tālāk iesaka doties pie uztura speciālista. Ir gadījumi, kad resnās un konkrētāk - taisnās zarnas problēmas var izārstēt tikai proktologs, taču pieredze rāda – ja nenotiek dzīvesveida, tostarp uztura izmaiņas, aizcietējumi atgriezīsies un hemoroīdu radītās sāpes un diskomforts saasināsies.

Ko spēj paveikt uztura izmaiņas?

Resnā zarna "no sirds mīl" vairākus faktorus – fiziskās aktivitātes, daudz šķidruma un daudz šķiedrvielu! Kustēšanās "masē" zarnas, šķidrums un šķiedrvielas nodrošina resnās zarnas satura ātrāku kustību uz gala mērķi.

Ja mazattīstītajās valstīs cilvēki ar uzturu uzņem pat 150 gramus šķiedrvielu dienā un aizcietējumu problēmu nepazīst, tad salīdzinoši Latvijā – tikai 20-30 gramus (ASV esot vēl skumjāka situācija), kas ir diezgan bēdīgi un pilnīgi noteikti ir par iemeslu kūtrai resnās zarnas darbībai.

Pilnīgi nemaz šķiedrvielu nav dzīvnieku izcelsmes produktos, kuri mums tik iemīļoti – gaļa, zivis, siers, biezpiens, sviests, olas, krējums. Tāpat tās neatradīsim augstākā labuma miltos, cukurā, sulās, mannā, baltajos makaronos, nūdelēs, baltajos, pulētajos rīsos, baltmaizē un visā, kas gatavots no smalka maluma, no šķiedrvielām atdalītos graudos.

Tātad – saskaroties ar aizcietējumu radītu diskomfortu un pat hemoroīdiem, pārliecināsimies, ka ikdienas uzturā šiem produktiem nav ierādīta nozīmīga vieta.

Šķiedrvielām bagāti produkti ir visi pilngraudi – auzas, griķi, rudzi, mieži, arī kvieši, ja tiem pārstrādes procesā nav noņemts apvalciņš, tāpat arī visa veida pilngraudu rīsi (melnie, sarkanie, brūnie), pilngraudu makaroni, pilngraudu kus-kus un bulgurs, kā arī kārtīga pilngraudu maizīte – smaga, blīva. Vēl ar savu augsto šķiedrvielu saturu var lepoties gandrīz visi dārzeņi, augļi, ogas, sēklas un rieksti, kā arī pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas.

Ļoti svarīgi ir zināt, ka šķiedrvielas prasa papildu šķidrumu! Mēģinot izvairīties no aizcietējumiem tikai ar šķiedrvielu palīdzību un aizmirstot par šķidrumu, ir liels risks iedzīvoties vēl lielākās resnās zarnas problēmās.

Ir divu veidu šķiedrvielas – par to daba ir parūpējusies, laikam zinādama, ka aizcietējumi un to sekas var būt slinkuma un nepārdomāta uztura dēļ, un vienlaikus arī – ne paša cilvēka vainas dēļ.

Rupjās šķiedrvielas, kuras varam atpazīt pēc nepieciešamības konkrēto produktu košļāt, tātad - darbināt košļāšanas muskuļus, pamatā ir sastopamas, piemēram, burkānos, kāpostos, riekstos, sēklās, pilngraudos. Taču ir arī maigās jeb tā saucamās ūdenī šķīstošās šķiedrvielas, kuras zobi pat nesajutīs – tās vairāk koncentrējas ogās ar želejveida konsistenci (jāņogas, upenes, mellenes) un augļos (ābolos, avokado, aprikozes, plūmes, zemenes), tāpat arī atsevišķos dārzeņos (rabarberos, sīpolos, ķiplokos, aŗī kāpostos). Īpaši vērtīgs produkts, kurā daudz ir gan rupjās, gan maigās šķiedrvielas, ir – auzu pārslas. Tātad maigās šķiedrvielas vairāk noderēs, ja hemoroīdu izraisīto sāpju un asiņošanas dēļ rupjas konsistences produkti liksies nepieņemami.

Lieliska ziņa ir tā, ka produktu termiskās apstrādes laikā, kā arī saldētos produktos šķiedrvielas nezūd!

Vēl resnā zarna patiesi priecājas par skābeniem produktiem – ūdens ar citrona, laima vai dzērveņu sulu, paniņām, skābu kāpostu sulu un pašiem kāpostiem, skābiem augļiem, ogām – tas viss sekmē vēdera izeju.

Gāzēts ūdens vai ūdens ar sulas piedevu (ja negaršo tīrs ūdens) – arī ir lielisks palīgs cīņā pret aizcietējumiem.

Tātad – lai dienā uzņemtu vismaz 30-40 gramus šķiedrvielu, būtu jāapēd vismaz 400 - 500 grami svaigu augļu un/vai ogu (atkarīgs no sezonas) un tik pat dārzeņu - tos gan var tvaicēt, vārīt, gatavot cepeškrāsnī. Vērtīgi būtu dienas laikā apēst apmēram 200 – 300 gramus griķu, auzu pārslu, grūbu vai, piemēram, kailgraudu miežu. Pilngraudzu rudzu maizes šķēle un pāris ēdamkarotes sēklu salātos vai smūtijā arī būtu resnās zarnas dienas prieks!

Kopumā – jo dabīgāks, nerafinētāks – jeb mazāk pārstrādāts un "uzlabots" ikdienas uzturs, jo veselīgāks zarnu trakts!

Klienti par proktoloģiskām problēmām tiek konsultēti šādās "Veselības centrs 4" filiālēs un grupas uzņēmumos:

Uzzini vairāk:

20 550 550 (Darba dienās no 9:00 – līdz 17:00),

akcijas@vc4.lv