Foto: Shutterstock
Rudens atkal pulcē fitnesa klubos apmeklētājus ar labākajiem nodomiem. Diemžēl ļoti daudzi sporta klubu apmeklētāji pieļauj lērumu kļūdu, kas neļauj viņiem sasniegt iecerēto, kā arī var radīt kaitējumu veselībai. Lai palīdzētu no tā izvairīties, piedāvājam iepazīties ar sertificēta fiziskās sagatavotības trenera Normunda Rozenšteina ieteikumiem labāku rezultātu sasniegšanai.

Nepārspīlē ar nodarbību biežumu un intensitāti

Tātad, pirmais padoms ir saistīts ar sporta nodarbībām – lūdzu nesteidzies! Nesteidzies ar nodarbību skaitu nedēļā, nesteidzies ar nodarbību intensitāti. Noteikti nav vēlams sākt sportošanu ar ikdienas treniņu apmeklēšanu. Pietiks ar diviem stundu, pusotru gariem treniņiem nedēļā. Seko pašsajūtai un ievēro, lai izvēlēto nodarbību slodze nav par augstu, bet ir tāda, kas uzlabo pašsajūtu jau uzreiz – pēc treniņa.

Neklausi ieteikumiem darboties līdz spēku izsīkumam. Iesācēja slodzēm treniņos ir jābūt samērīgām – tādām, lai darbaspēju pieaugums būtu jūtams ikkatru nākamo treniņu. Pirmos pāris mēnešus jūsu varēšanai vajadzētu augt lineāri.

Foto: Shutterstock
Ievēro, ja sajūta treniņā ir būtiski "švakāka" nekā iepriekšējā reizē – tas nozīmē, ka ir vajadzīga papildu atpūta. Tieši atpūtas dienu laikā norit anatomiskas izmaiņas muskulatūrā, sirdī, elpošanas orgānu sistēmā, asinīs, asinsvadu sistēmā un citur, kas atšķir trenētu cilvēku no netrenēta. Tu pamazām pārtop, un tas nenotiek treniņos, bet atpūtas dienās.

Sākt apmeklēt nodarbības trīs reizes nedēļā iesaku tikai tad, kad jau spēj pilnībā atjaunot spēkus dienā starp treniņiem, drīzāk jau kādā trešajā mēnesī kopš nodarbību sākšanas. Un arī tad, trenējoties trīs reizes nedēļā, iesaku katru trešo vai ceturto nedēļu dot sev atslodzi.

Kusties ne tikai treniņos

Nemaldini sevi ar domu, ka nedēļā divi treniņi pa stundai pusotrai nodrošinās visu organismam nepieciešamo kustību daudzumu. Te es uzrunāju tos cilvēkus, kas dienā sper mazāk par pieciem vai sešiem tūkstošiem soļu. Uzliec telefona aplikācijā vai kādā citā ierīcē soļu skaitītāju. Ja dienā tev būs 10 000 soļu, tad arī sporta zāle nav obligāta, bet, ja soļu skaits ir tikai daži tūkstoši vai mazāk, sporta zāle nebūs atrisinājums pietiekamas asins plūsmas un citu veselībai svarīgu procesu nodrošināšanai.

Foto: Shutterstock
Ja saproti, ka šis ir tavs gadījums, tad nedēļas nogalēs iesaku doties dabā uz vairāku stundu pastaigām mežā, gar jūru vai tamlīdzīgi, lai kompensētu ikdienas kustību deficītu. Ievēro, ka garajām pastaigām klāt vēl pāris sporta nodarbības nedēļā, būs tā summa, ar ko nodrošināt organisma vajadzības pēc kustību daudzuma.

Ieteikums tiem, kas ikdienā daudz laika pavada sēžot

Trešais padoms noderēs cilvēkiem, kas daudz laika ikdienā (darbā, mašīnā) pavada sēdus stāvoklī. Bez pārtraukuma sēdus pavadītās stundas ir trešais lielākais veselību apdraudošais faktors aiz kustību deficīta un ēdiena pārpilnības. Sēžot bez pārtraukuma, saīsinās augšstilba un iegurņa muskulatūra un saites. Spiediens uz jostas daļas mugurkaula skriemeļiem tos pārslogo.

Foto: Shutterstock
Te minu tikai dažus no faktoriem, kas būtiski ietekmē mugurkaula veselību. Rezultāts ir deformācijas, sāpes un darbaspēju zudums... Bēdīga perspektīva, tādēļ celies no krēsla, kad vien iespējams, ej kājām. Zinu cilvēkus, kas darbavietā ik pēc noteikta laika pieceļas no krēsla, lai veiktu 80 pietupienus! Pameklē interneta dzīlēs paraugus un ņem kustību pārtraukumus darbā.

Ieguvumu saraksts no fiziskām nodarbībām ir garš, bet visu ceļojumu sākums ir pirmais solis – sper to – piecelies laikus no krēsla, atvēli laiku pastaigai, skrējienam, sporta zālei, un lai labās apņemšanās izdodas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit