Šajā rakstā apskatīti sekojoši jautājumi:
- Sekojot dietologu norādēm, pusgada laikā esmu nometusi vairākus kilogramus liekā svara. Vai tagad varu atteikties no diētas?
- Man iesaka neko neēst pēc pulksten astoņiem vakarā. Arguments ir tāds, ka vakarā apēstās kalorijas miegā netiek iztērētas, un tās pārvēršas par taukiem. Vai tā ir taisnība?
- Maltīšu starplaikos es bieži jūtu izsalkuma sajūtu. Vai man ļauties kārdinājumam paēst?
- Vingrinājumus uz trenažieriem iesaka veikt no rītiem. Vai veselīgāk ir pirms brokastīm vai pēc?
- Es jau vairākkārt esmu mēģinājusi zaudēt lieko svaru, taču panākumi vienmēr nāca tik lēni, ka es ātri atmetu ar roku. Kā man izrauties no šī apburtā loka?
Nē, nevari. Nomest lieko svaru – tā ir tikai puse darba. Tagad, galvenais, ir nepieņemties svarā no jauna. Arī turpmāk tev vajadzēs ievērot racionālu uzturu, un vai tad tas ir slikti? Jebkurā gadījumā, notievēšanas rezultātu nostiprināšanās balstās uz šo pašu likumu: enerģiju jāpatērē vairāk, nekā to uzņem. Tādēļ bez sporta neiztikt. Pēc izmēģināšanas metodes, tev vajag noskaidrot to pārtikas daudzumu, kas ir atbilstošs organisma enerģijas patēriņam. Tā arī ir pastāvīga svara saglabāšanas formula.
Nē, nav taisnība, jo organisms nedarbojas šādā taisnvirzienā. Galvenais ir nevis diennakts laiks, bet gan uzņemto un patērēto kaloriju attiecības, un ja tās ir sabalansētas, tad liekais svars nerodas. Ja cilvēkam dienas gaitā ir milzīga fiziskā slodze, tad vakarā viņam ir jāuzņem atbilstošs daudzums kaloriju, un tās pārstrādājas nevis taukos, bet enerģijā.
Bez tam vienu principu - “neēdiet vēlu!” - nevar attiecināt uz visiem vienlaicīgi; cilvēkiem ir dažāds dzīvesveids. Ja, piemēram, tu strādā nakts maiņā, tad saprotams, ka tev ir jāēd vakarā, lai vēlāk būtu enerģija darbam. Tas pats attiecas arī uz sportistiem, un nav nozīmes, kurā laikā notiek treniņi – kaut vai pusnaktī. Tādēļ laika ierobežojumi ēšanā nevar būt universāli.
Zinātnieki uzskata, ka labāk tomēr paēst, ja rodas ir apetīte, taču pavisam nedaudz. Ja ignorēsi izsalkuma sajūtu, tad nākošajā ēdienreizē tev radīsies vilka apetīte. Savukārt spēcīga izsalkuma sajūta ir bīstama, jo liek pārēsties.
Lai gan izklausās paradoksāli, bet arī notievējot, nepieciešams ēst nelielas porcijas 4-5 reizes dienā. It īpaši šāda shēma attiecas uz cilvēkiem ar fiziski aktīvu dzīvesveidu. Pēc zinātnes atzinumiem bieža ēšana nelielos daudzumos lieliski veicina vielu (tai skaitā taukvielu) maiņas tempus.
Rīta pusē organisms ir enerģētiski vājš – kā nekā apmēram 8 stundas nekas nav ēsts. Varētu domāt, ka tieši pirms brokastīm ir īstais laiks doties uz trenažieru zāli, jo novājinātam organismam nāksies aktīvi “sadedzināt” taukus.
Tomēr ar tukšu kuņģi treniņš neko labu nedos. Visticamāk, ka tu ļoti drīz izjutīsi nelabumu un sāpes vēderā. Bez tam, enerģijas trūkums ierobežos tava treniņa intensitāti. Un kāda gan jēga no treniņa, kurā tu nepiedalies ar pilnu sparu?
Tas arī nenozīmē, ka pirms sporta nodarbības vajadzētu sātīgi brokastot. Vēlamas ir vieglas un veselīgas brokastis, lai dienas sākumā pirms treniņa uzlabotu savu psihisko un fizisko tonusu.
Pat visniecīgākais panākums jau liecina, ka tu virzies uz priekšu, nevis stāvi uz vietas. Piemēram, nomest puskilogramu mēnesī kādam varētu likties pavisam vienkārši, bet kā būtu, ja jānomet pa puskilogramam katru mēnesi vesela gada garumā? Rezultāti būs satriecoši!
Citiem vārdiem sakot, ja tu reizi nedēļā atgādināsi sev par panākumiem, tad drīz vien tu kļūsi par pārliecinātu notievēšanas fanātiķi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
