Kad sešpaka netur līdzi
'bodyART' skaistums slēpjas faktā, ka tas apvieno tik dažādas lietas. Vājākie te iegūst spēku, stiprie iemācās "savākt muskuļus", stīvie kā koki - iegūst lunkanību, uz vienas kājas nostāvēt nespējīgie - līdzsvaru.
"Cilvēki te nenāk izklaidēties, mērķis ir uzlabot kustību kvalitāti! Ja nāk trīsreiz nedēļā, tad apmēram pēc mēneša cilvēks sāk just rezultātu. Pēkšņi saprot, ka var noliekties tā, kā agrāk nevarēja, parādās spēks un noturība. Ir bijis, ka atnāk cilvēks ar uztrenētiem klucīšiem uz vēdera - gluži kā sešpaku, bet nevar izpildīt daudzus vingrinājumus, jo mēs strādājam ar muskuļiem, kas ir vēl dziļāk," stāsta treneris Zigis. Te var iemācīties kontrolēt savu elpošanu, nomierināties un pilnīgā iegrimt "šeit un tagad" stāvoklī, kad visas citas domas atkāpjas un esi 100% iekšā nodarbībā.
Tāpēc arī cilvēki, kas šurp nāk, ir tik dažādi. Vienā nodarbībā var sastapties "sešpakas īpašnieks", jauna studente, cilvēki gados, grūtniece un mamma ar mazu bērnu komplektā. Vienā no nodarbībām vēroju kā sieviete vingro kopā ar savu četrgadīgo meitu. Bērns ir apbrīnojami prātīgs un mierīgi darbojas uz sava paklājiņa, mēģinot atdarināt pārējo kustības. "Man viņu nebija kur likt un lūdzu atļauju paņemt līdzi. Viss, kā redzams, diezgan veiksmīgi!" stāsta mamma Anna, "pēc ilgāka pārtraukuma vingroju jau divus mēnešus un jūtu rezultātu, sevišķi ikdienā, kad kaut kas jāceļ, jānes, jāskrien - pilnīgi spēks parādījies!" Pēc nodarbības arī mazajai meitenei vēl ir spēks uzrīkot ģērbtuvēs kārtīgu izskriešanās maratonu.
Briesmīgi neērti un briesmīgi smieklīgi
Uz vienu no treniņiem līdzi nākt piesakās darba kolēģe Gunita. Nopriecājos, ka arvien vairāk cilvēkiem apkārt rodas interese - "zem kādām lodēm" kādam ir izdevies piespiest mani sākt regulāri apmeklēt sporta klubu. Kolēģe ir gados jauna, aktīva skrējēja - šovasar mierīgi noskrēja pilno 42 km maratonu. Nopriecājos, ka gaidāma konstruktīva, aktīva nodarbība. Še tev nu bija! Tā vietā iedzīvojos vēlmē kolēģi "piekaut".
Konkrētajā dienā nodarbība pārcelta uz citu kluba telpu, nav arī ierastā trenera - Zigis todien paplašina 'bodyART' apvāršņus kādā īpašā seminārā. Tā vietā mūs sagaida smaidīga, jauna būtne, kas aizvietos treneri. Dažreiz ir tā, ka neierasta situācija var izsist no līdzsvara. Ieraugu savu visādi citādi ikdienā nopietno kolēģi sporta tērpā, turklāt tik bagātīgi klātu tetovējumiem, ka no šī jaunuma kārtīgi sasmaidos. Laikam arī es sportistes ampluā viņai šķietu dīvaina.
Trenere sāk nodarbību un es jūtu, ka labi nav. Kolēģe spurdz un smejas, pēc mirkļa jau smejamies abas. Sākam vingrot, bet dubultajai smieklu lēkmei ir savi plāni. Nu jau tiešām ir lēkme. Pēdējo reizi piedzīvoju kaut ko tādu pirms pāris gadiem - minūti pirms teātra izrādes sākuma. Arī diezgan nelaikā. Toreiz mēģināju sev kniebt kājā, taču šoreiz receptes nav. Kolēģe glābjas, ieurbjoties ar skatienu grīdā, it kā tur pēkšņi būtu atvēries meteorīta krāteris. Es skatos uz savu lillā seju spogulī un man ir briesmīgi neērti un briesmīgi smieklīgi vienlaicīgi. Pēc pāris minūtēm publiska kauna, smieklu un vingrojumu vienlaicīgi man izdodas nomierināties un es izlemju pēc nodarbības kolēģi vismaz "piekaut".
Nodarbība izdodas lieliska. Tajā uzsvars vairāk likts uz spēka vingrinājumiem, stabilitātes trenēšanu, koordināciju. Pēc nodarbības jaunā trenere paskaidro, ka šajā treniņu sistēmā pastāv stingra treneru hierarhija - drīkst vadīt tikai tā līmeņa nodarbības, kuras ir apgūtas, un kad dabūtas tiesības vadīt nodarbības citiem.
Pēc nodarbības ģērbtuvēs izpīpējam miera pīpi. Ar kolēģi vienojamies, ka turpmāk nodarbību laikā skatāmies diametrāli pretējos virzienos. Punkts. Un vairs nekādu smieklu histēriju!
Kā mednieki un kā aborigēni
Kaut arī katrā 'bodyART' nodarbībā vienmēr ir kaut kas jauns, ik pa diviem mēnešiem treneris veic vingrojumu sistēmā lielākas izmaiņas. Tā arī šoreiz nedēļas nogales nodarbība pārsteidz. Nedēļas laikā iespējams kombinēt Energetic un Strenght nodarbības, kas kopā trenē cilvēku kā vienotu ķermeņa, prāta un dvēseles kopumu. Taču īpaši man sāk iepatikties aktīvā piektdienu nodarbība, kas apvieno sevī gan mazliet Deep Work, gan mazliet no aktīvā Dynamic, Flow un Stretch.
Nodarbība iesākas lēnām, pakāpeniski uzsilstam un pēkšņi vēsajā zālē liekas tik silti! Tad nodarbība kāpina tempu un tad aaaaiiiiziet! Skriešana guļus stāvoklī, kā ieņemot starta līniju, ir ļoti grūta. Citi tiešām guļus skrien kā uz pēdējo tramvaju, bet es darbojos tempā "dodos sēņot". Un tad jau liekas, ka šai skriešanai nekad nepienāks gals. Vēdera muskuļi īd un žēlojas. "Skrienam! Ceļgalus uz priekšu līdz pat elkoņiem! Kurš var - tas ātrāk!" Zigis nolēmis nevienu netaupīt.
Īpaši man iepatīkas aktīvās kustības, kas robežojas ar deju kustībām. Zigis nav cilvēks, viņš ir no plastilīna. "Ātrāk! Esam kā aborigēni, kustinām rokas plašā amplitūdā! Atveram krūšu kurvi, elpojam!" enerģiski sauc treneris. Pat nemēģinu pagriezt galvu uz to pusi, kur kolēģe Gunita dejo kā aborigēns. Nu nē! Tad mēs tempā tupjamies un atdarinām loka šaušanas kustības. "Rokas stipras, dūres stingras! Šaujam kā mednieki, šaujam precīzi!" Zigis turpina dot norādījumus. Ja iepriekš man šī kustība pašai likās tik neveikla, it kā manas rokas būtu kā tādi ChupaChups kociņi, tad tagad jūtu, ka šaušana padodas arvien savāktāka.
Pēc dinamiskās daļas nodarbības temps krīt, sākam stiepties un izrādās šoreiz mums ir guļot jādabū kājas pāri galvai. Jūtu mugurkaula skriemeļus stiepjamies. Kājas pāri galvai, izrādās varu aizdabūt mierīgi. Pēc nodarbības man liekas, ka arī es tomēr esmu drusku no plastilīna. Kolēģe izskatās domīga. Izrādās pat trenētam skrējējam ne tuvu viss ir tik viegli. "Skrienot laikam trenē mazu daļu no visiem muskuļiem. Tagad saprotu, ka ar to vien laikam nepietiek. Saku godīgi - brīžiem bija ļoti grūti!" atzīstas Gunita.
Pretstatā klasiskam spēka treniņam, 'bodyART' mērķis nav attīstīt atsevišķas muskuļu grupas, bet ir vērsts uz cilvēka ķermeni kopumā. Treniņu sistēmas mērķis ir nodrošināt ķermeņa un prāta darbošanos harmonijā. Jūtu, ka vairāk spēka, līdzsvara un koordinācijas man jau ir. Ļoti ceru, ka esmu ceļā arī uz harmoniju!
