Skriešana ir pats vienkāršākais un ātrākais veids, kā sievietei iegūt teicamu fizisko sagatavotību un labu veselību. Nav nepieciešams partneris, speciāls aprīkojums, nav vajadzīgs arī daudz laika. Klēra Kovalčika sniedz atbildes uz visiem jautājumiem par šo ārkārtīgi populāro nodarbību, kas veido izturību, padara augumu slaidu un pat novērš slimības.
Viņas grāmatā “Skriešana sievietēm”, ko latviešu lasītājām piedāvā apgāds
Kontinents
, uzzināsiet:

  • Kā sākt skriešanu.
  • Kādu uzturu lietot, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās vielas.
  • Kā plānot skriešanas nodarbības grūtniecības periodā un pēc menopauzes iestāšanās.
  • Kādēļ skriešana ir pats iedarbīgākais fizisko nodarbību veids.
  • Kā novērst traumu rašanos un kā tās ārstēt.
  • Ko valkāt skriešanas laikā.
  • Kā trenēties sacīkstēm – sākot no 5 kilometru distances un beidzot ar maratona distanci.
"Pilns ceļvedis skriešanā sievietēm" sniegs daudz noderīgas informācijas kā iesācējām, tā arī skrējējām ar lielu stāžu.

Kopā ar interneta grāmatnīcu Kontinents piedāvājam izlasīt dažas nodaļas no šīs grāmatas.

LAI PRĀTS BŪTU ASĀKS

“Skriešana ir mana meditācija, prāta uzplaukums, kosmiskais telefons, pacilātības avots un garīgais vakarēdiens.”

Lorēna Molere no Jaunzēlandes,
bronzas medaļas ieguvēja 1992. gada
olimpisko spēļu maratonā.

Mēs skrienam, lai padarītu spēcīgāku sirdi un kaulus, lai tiktu vaļā no liekajiem taukiem un stiprinātu muskuļus, lai novērstu slimības un pagarinātu mūžu. Skriešana labvēlīgi ietekmē ne vien ķermeni, bet arī prātu.

SKRIEŠANA PALĪDZ BŪT LABĀS DOMĀS PAR SEVI

1990. gadā Melpomēnes Sieviešu veselības pētījumu institūtā Minesotā tika apjautātas 600 sievietes, lai noskaidrotu, kādēļ viņas nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem. Septiņpadsmit procenti sieviešu teica, ka vingrinājumi viņām palīdz raudzīties uz sevi labākā gaismā.

Mēs par sevi esam labākās domās, ja labāk patīkam pašas sev fiziski, - ne vien tāpēc, ka skriešana ļauj iegūt un saglabāt pareizu ķermeņa svaru, bet arī tāpēc, ka augums kļūst izskatīgs, izturīgs un spēcīgs. Mēs jūtamies lepnas par savu ķermeni, ja spējam noskriet 5 kilometrus, 8 kilometrus, 16 vai pat 32 kilometrus - daudz vairāk, nekā lielākā daļa cilvēku spēj nostaigāt.

Cik ātri un cik garu distanci jūs skriesiet, atkarīgs vienīgi no jūsu individuālajām spējām un trenētības; tāpēc tikai jūs pati varat vai nu pagarināt skrējiena distanci, vai palielināt ātrumu. Tas būs jūsu sasniegums, un sasniegumi rada cieņu pret sevi un pašvērtības izjūtu. Skriet ir grūti. To pierāda jau skriešanai patērēto kaloriju skaits vien.

Skriešana ir pastāvīga fiziska piepūle. Nevar apstāties un atkal atsākt, nevar izdarīt pārtraukumus. Jūs tikai skrienat un skrienat, līdz nonākat pie finiša līnijas. Jūs skrienat karstumā, skrienat lietū un sniegā. Skrienat kalnup un lejup visām takām pāri.

Lai pieņemtu šādu izaicinājumu, nepieciešama drosme, un, lai turpinātu šo spēku pārbaudi, vajadzīga liela garīga un fiziska izturība. Skrienot jūs gūstat pārliecību par sevi un varat to izmantot arī citos pārbaudījumos, kurus jums uzliek dzīve.

Turpinājums 10. maija publikācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit