2019. gada 15. aprīlī visa Francija un pasaule šausmās sastinga un bija spiesta vērot kā liesmas plosa vienu no izcilākajiem Eiropas vēstures un arhitektūras pieminekļiem – Parīzes Dievmātes katedrāli. Dievnams, kas bija pārdzīvojis vairāk nekā astoņus gadu simtus, no viduslaikiem līdz Franču revolūcijai, no hugenotu nemieriem līdz Hitlera rīkojumam noslaucīt Parīzi no zemes virsas, bija aizdedzies renovācijas laikā. Kā vēlāk, 2020. gadā, secināts izmeklēšanā – vai nu neuzmanīgi nomesta smēķa, vai elektrības īssavienojuma dēļ.
Tagad, piecus gadus pēc uguns radītā posta, Parīzes Dievmātes katedrālē ir pabeigts pirmais restaurācijas posms un tiek plānots, ka plašākai publikai dievnams durvis vērs šī gada 8. decembrī.
Pirms ugunsgrēka katedrāle bija un joprojām ir viens no Parīzes simboliem, iespējams, to popularitātes ziņā pārspēj vien Eifeļa tornis. Parīzes Dievmātes katedrāli gadā vidēji apmeklēja 12 līdz 13 miljoni cilvēku. Tajā ir 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu, bet ikviens attālums līdz Parīzei tiek mērīts no laukuma iepretim katedrāles rietumu torņiem.
Kā vēsta Francijas mediji, šo piecu gadu laikā atjaunošanas projekta izstrādē un darbos piedalījušies 250 dažādi uzņēmumi un simtiem mākslinieku, arhitektu un citu profesionāļu.
Darbi norisinājušies kā plānots – pirmais restaurācijas posms ir ildzis piecus gadus. To laikā katedrāle ir attīrīta no izdedžiem un šķembām, notikuši citi attīrīšanas darbi. Kopumā tīrīšanas procesi vien ilguši līdz 2021. gada vasarai un izmaksājis 150 miljonus eiro.
